Zivsaimnieki Salacgrīvā izglītojas par nozares aktuālajām tēmām

LLKC Siguldas nodaļa ZST pasākumu ietvaros 9. martā Salacgrīvā organizēja izglītojošo semināru, kurā tēmas prezentēja lektori no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR”, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta, kā arī novada pārstāvji. Atbalstīt lektoru darbu bija ieradušies dalībnieki gan no paša Salacgrīvas novada, gan arī Saulkrastiem un Rīgas.

Nozīmīgākās Latvijas lašupes – Salacas – krastos dzīvojošie novada pārstāvji ar lielu interesi uzklausīja, kā Jānis Bajinskis, “BIOR” pētnieks, stāstīja par lašveidīgo zivju zveju un krājumu stāvokli. Pēc pētnieka vārdiem, Salacā lašu vienvasaras mazuļu blīvums uz laukuma vienību atsevišķos gados neatpaliek no Botnijas līča ziemeļu upēm, protams, pieejamās nārsta biotopu platības nav tik lielas un ar tik augstu kvalitāti. Pēc 2018. gada nelabvēlīgās, karstās vasaras ar zemo ūdens līmeni vienvasaras mazuļu blīvums pagājušajā gadā atkal ir sācis pieaugt, kas liek prognozēt arī smoltu pieaugumu. Smoltu produkcija ir tas lielums, pēc kā starptautiski tiek vērtēti kopējie lašu krājumi un konkrētu lašupju stāvoklis. Lašu smoltu produkcija Salacā pēdējās divās desmitgadēs nav bijusi visai stabila. Šogad ir sagaidāms kāpums, taču 75% robežu, kas liecinātu par labu krājuma stāvokli, sasniegt ir maza varbūtība.

Taimiņu krājumu novērtējums ir daudz komplicētāks nekā lasim, un matemātiskie modeļi vēl aizvien tiek pilnveidoti. Kāpēc komplicētāks? Taimiņš ir strauta foreles anadromā – migrējoša forma un parasti dzīvo tajās pašās upju sistēmās kā rezidentās strauta foreles, vairojas tajos pašos biotopos un ģenētiski pieder vienai populācijai. Tas sarežģī mazuļu uzskaišu rezultātu analīzi. Salacā taimiņu smoltu produkcija pa gadiem ir bijusi daudz svārstīgāka par lašu produkciju. Jāsaka gan, ka Baltijas jūras taimiņu krājuma novērtējums atšķirībā no laša tiek balstīts uz mazuļu elektrozvejas rezultātiem upēs, bet aprēķinos tiek ņemtas vērā arī smoltu un vaislinieku uzskaites, ja ir pieejamas, un dzīvotņu dati. Taimiņu krājumi Latvijas ūdeņos šobrīd ir pieņemamā stāvoklī, samazinājums vērojams Botnijas līča upēs. Taimiņiem piemēroto biotopu platība un upju skaits ir daudz lielāks,  nekā tas ir lasim, kas noteikti arī nosaka labāku stāvokli.

Kaspars Abersons, “BIOR” pētnieks izklāstīja tēmu “Nēģu resursu stāvoklis un izmantošana Salacas baseinā”. Klātesošos lektors mierināja, ka ar stāvokli viss ir kārtībā – nozvejas izmaiņas ir nelielas;  kāpuru īpatņu blīvuma izmaiņas ir nenozīmīgas; salīdzinoši neliels skaits mazo HES. Arī ar izmantošanu viss ir kārtībā: pieaug Salacā noķerto nēģu īpatsvars un izmantošana neaprobežojas ar zveju, notiek apstrāde uz vietas novadā.

Ieteikumi būtu mākslīgi pavairotu kāpuru ielaišana virs Staiceles un citās vietās, kur maz dabisko kāpuru, kā arī vaislinieku ieguve vēlama esošā limita ietvaros. Pētnieks aicināja uz sadarbību pavairošanā un pētījumos par resursu stāvokli, tā uzlabošanas iespējām un pasākumu rezultātiem. Augstu tika novērtēti izglītojošie, informatīvie un citi  pasākumi, līdzīgi kā šis konkrētais.

Ilze Muriņa, ZM Zivsaimniecības departamenta Zivsaimniecības atbalsta nodaļas vecākā referente, iepazīstināja zvejniekus ar Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību pasākumā “Kompensācijas shēma par nozvejas zaudējumiem, kurus radījuši aizsargājamie zīdītāji”. Sīki tika izstāstītas pieteikumu aizpildīšanas prasības un termiņi, uzsvērti svarīgākie pieturas punkti. Ministrijas darbiniece izpelnījās neviltotas zvejas vīru simpātijas, apsolot sniegt palīdzību neskaidros jautājumos, kas, iespējams, radīsies jau nākamajā ceturksnī. Termiņš pienāks ātri, jo priekšā aktīvākais reņģu zvejas periods piekrastē, un “palīdzīga roka” dokumentu sagatavošanā vienmēr ir noderējusi.

Noslēgumā Ilona Treiziņa, SIA “Kuivižu enkurs” valdes priekšsēdētāja, stāstīja, kā labāk izmantot jūrā nozvejoto. Lektores tēma par  zivju ēdienu receptēm, to praktisko pielietojumu, ļāva dalībniekiem arī nodegustēt garšīgas lietas un paņemt kādu recepti līdzi, lai, pagatavojot savās mājās, varētu šo pasākumu atcerēties ar labiem vārdiem.

Jānis Kravalis,
LLKC Siguldas biroja lauku/zivsaimniecības attīstības konsultants