Zivsaimnieku pieredze Alūksnes pusē

LLKC Cēsu konsultāciju birojs oktobrī organizēja pieredzes apmaiņas braucienu Cēsu puses zivsaimniekiem uz Smiltenes un Alūksnes novadiem. Brauciena mērķis bija gūt pieredzi publisko un privāto ūdenstilpju apsaimniekošanā un zivju resursu atjaunošanā.

Dienu sākām Smiltenes novada Variņu pagastā. Tur savā pieredzē par zivju dīķu veidošanas principiem un praktisko dīķu apsaimniekošanu dalījās piemājas saimniecības “Ziediņi” saimnieks Aldis Krasņickis. Ar dīķsaimniecību Aldis sāka nodarboties deviņdesmitajos gados un patlaban apsaimnieko četrus dīķus, no kuriem lielākais ir 16 hektāru platībā. Šo gadu laikā saimnieks savos dīķos izmēģinājis audzēt visdažādākās zivis, sākot ar karpām, līdakām, forelēm, un beidzot ar storēm un amūriem. Arī vēžus savulaik ielaidis. Taču dīķu atrašanās vieta, tālums no mājām, elektrības nepieejamība un vietējo iedzīvotāju lielā interese par zivju dīķiem saimnieka centienus saimniekot būtiski ietekmē, un dīķsaimniecību padarījusi par drīzāk dārgu hobiju ne peļņu nesošu biznesu. Arī šāda pieredze ir ieguvums, kas dalībniekos raisīja pārdomas un aktīvas savstarpējās diskusijas, jo šis nebūt nebija tikai veiksmes stāsts,  un katram bija savs komentārs un arīdzan ieteikums saimniekam, kā situāciju varētu mainīt.

Alūksnes pilsētā pie Alūksnes ezera mūs sagaidīja pašvaldības aģentūras “Alja” direktors Māris Lietuvietis, kurš aģentūru vada jau 10. gadu. Aģentūra dibināta 2002. gadā, un šo 17 gadu laikā situācija Alūksnes ezerā, tā apkārtnē un citās publiskajās Alūksnes novada ūdenstilpēs ir ievērojami uzlabojusies. Māris pastāstīja par aģentūras galvenajiem uzdevumiem: zivju resursu, dzīvnieku un augu valsts aizsargāšanu un saglabāšanu, zivju resursu atjaunošanu, ūdenstilpņu ekoloģisko aizsardzību, rūpnieciskās zvejas organizēšanu, licencētās makšķerēšanas organizēšanu, mehānisko transportlīdzekļu kustības organizēšanu, salu un krastu zonas apsaimniekošanu un uzturēšanu, sadarbību ar makšķerniekiem, tūristiem, atpūtniekiem un citiem. Kā arī to, ka lielu darbu aģentūra iegulda tieši jaunās paaudzes izglītošanā. Alūksnes ezera apsaimniekojamā platība sastāda 1540 hektārus. Tā ir ievērojama platība, kas prasa ne tikai daudz darba, bet arī lielus līdzekļus, tieši tāpēc aģentūra aktīvi izmanto iespēju piesaistīt finansējumu no Zivju fonda. No 2010. līdz 2018. gadam kopā ir īstenoti 34 projekti. Runājot par zivju resursiem, ezerā ir līdakas, zuši, varavīksnes foreles, tiek atjaunota arī sīgu populācija, savukārt, Alūksnes ezeram kļūstot tīrākam, samazinās zandartu populācija. Direktors ar zivsaimniekiem dalījās arī informācijā par zivju mazuļu iepirkšanu. Savu apbrīnu un sajūsmu par alūksniešu paveikto neslēpa neviens no brauciena dalībniekiem, it sevišķi tie, kuri pie Alūksnes ezera bija bijuši vēl krietni vien pirms aģentūras izveides un, redzot to, cik sakopta, pārdomāta un vizuāli pievilcīga ir Alūksnes ezera apkārtne un cik tīrs ir pats ezers, gribas vēlēt, lai katra pašvaldība izveido šādu aģentūru savu ūdenstilpju apsaimniekošanai, un šis noteikti ir lielisks piemērs arī privāto ūdenstilpju apsaimniekotājiem. Uz nākamo saimniecību devāmies iedvesmoti un vēlējām Mārim turpināt iesākto un izdošanos visās iecerēs.

Turpat netālu savā saimniecībā Ziemera pagastā mūs sagaidīja SIA “GMS” saimnieks Uldis Bērziņš. Saimniecība ir izveidota pirms desmit gadiem un jāpiemin, ka saimnieks jau no pirmsākumiem ir izmantojis Eiropas Savienības fondu publisko finansējumu gan zivsaimniecības, gan lauksaimniecības attīstībai. Uldi Bērziņu jau pirms mūsu pieredzes brauciena zināja daudzi brauciena dalībnieki un īpaši gaidīja tieši šo tikšanos, jo Uldis nebūs tas, kurš “turēs sveci zem pūra”, bet labprāt savās zināšanās un pieredzē dalīsies ar ikvienu, kuram ir interese šajā nozarē. Pamatā Uldis nodarbojas ar storu audzēšanu un mazuļu inkubēšanu, taču eksperimentē arī ar dažādu citu zivju audzēšanu savos dīķos – karpām, līņiem, forelēm, sīgām un citām. Saimniekam ir arī dīķis, kurā par samaksu ikvienam ir iespēja noķert kādu zivi. Dalībniekiem ļoti noderīga un interesi raisoša bija saimnieka dalīšanās pieredzē un tehniskajos risinājumos, kā daudzas ļoti noderīgas lietas saimniekošanai zivsaimniecības nozarē radīt paša rokām, ieguldot ievērojami mazāk līdzekļu, kā tas būtu pērkot visu gatavu specializētajos veikalos. Pēc dīķu apskates devāmies uz iekštelpām, kurās notiek storu inkubēšana. Pats process gan sāksies tikai oktobra otrajā pusē, kas arī ierobežotu mūsu iespējas apmeklēt inkubēšanas telpas, bet, neskatoties uz to, bija ļoti interesanti redzēt visas šim procesam nepieciešamās iekārtas, kā arī Ulda stāstījums bija interesants un izglītojošs. Šeit arī dalībniekiem bija iespēja uzdot visus sev interesējošos jautājumus, kā arī apmainīties kontaktiem. Uldis arī aicināja dalībniekus droši viņam zvanīt, ja ir kādi jautājumi un viņš kaut kādā veidā var palīdzēt. Bija arī zivsaimnieki, kurus interesēja tieši storu audzēšana, tāpēc iegūtie kontakti un informācija noteikti būs ļoti noderīga.

Dienai noslēdzoties, varēja manīt, ka dalībnieki guvuši ne tikai jaunu informāciju un dalījušies pieredzē, bet arī ieguvuši enerģiju un motivāciju darboties tālāk un sekot savām iecerēm. Tieši pateicoties Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla pasākumiem, zivsaimniekiem no dažādām Latvijas vietām ir iespēja sanākt kopā, iepazīties, dalīties informācijā, kontaktos un pats galvenais pieredzē. Un, protams, liela vērtība ir tie saimnieki, kuri labprāt uzņem citus nozares pārstāvjus pie sevis un dod šiem pasākumiem daudz lielāku pievienoto vērtību, jo ir iespēja ne tikai dzirdēt, bet arī redzēt dzīvē. Kopīgs paldies no visiem dalībniekiem par iespēju!

Brauciens notika Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla aktivitātes “Mācību un pieredzes apmaiņas braucieni pa Latviju un uz Eiropas valstīm” ietvaros.

Zane Zirne,

LLKC Cēsu konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante