Zivsaimniekus aicina izmantot pieejamo finansējumu

Zivsaimniecībā vēl nav apgūti 56 miljoni eiro, un nozares vadība aicina aktīvāk izmantot ES finansējumu.

 “Nozare bijusi spēcīga, vienmēr spējusi pārvarēt krīzes un turpināt attīstību. Esam labi strādājuši, bet ne tik labi, kā vēlētos. Tuvojas nākamais plānošanas periods. 56 miljoni ir tas ES finansējums, kas vēl pieejams, un būtu svarīgi šos līdzekļus izmantot. Par laimi, 2020. gads nav pēdējais, vēl trīs gadus varēs apgūt šos līdzekļus, un es aicinātu nozari to darīt,” Zivsaimnieku gadskārtējā konferencē, ko rīkoja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar Zemkopības ministriju (ZM), situāciju raksturo ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

Covid-19 ietekmes dēļ arī zivsaimniekiem bija iespējams pieteikties kompensāciju saņemšanai. Līdz šim kompensācijas izmaksātas trīs akvakultūras uzņēmumiem, bet zivju pārstrādē – četriem uzņēmumiem, kas ļauj secināt – ražotājiem izdevies atrast noieta tirgus un nevajadzēja plaši izmantot kompensāciju mehānismus. Sākoties pandēmijai, pieprasījums pēc zivju konserviem strauji pieaug, tomēr pieprasījums ir viļņveidīgs.

Kopumā kopš 2015. gada saražoto un konservēto zivju apjoms aug un ieņēmumi no zivju produkcijas tirdzniecības ir stabili. Pēdējā laikā zivju apstrādē pieaudzis īstenoto projektu skaits –  ar ES līdzfinansējumu izveidoti ražošanas cehi, saldētavas un iegādāti pamatlīdzekļi – zivju šķirošanas un apstrādes iekārtas, kūpināšanas krāsnis, svari, saules baterijas. Līdz šim ļoti svarīga bija dalība starptautiskajās izstādēs, bet pandēmija to ir apstādinājusi.

Pagaidām izrāviens nav noticis akvakultūrā. Bija cerība, ka nozare attīstīsies, bet joprojām ES piešķirtais finansējums ir būtiskā atlikumā. ZM dati liecina, ka akvakultūrā vēl pieejami 17,2 miljoni eiro. Pērn pavisam bija 79 aktīvi akvakultūras uzņēmumi. Izvērtējot ZM datus, redzams, ka dīķsaimniecību platība pērn samazinājusies 4,6%, bet baseinu – par 3%, savukārt būtiski – par 73,6% – audzis recirkulācijas sistēmu apjoms,un šis esot vienīgais virziens, kur var palielināt saražotās produkcijas apjomu. Realizētās akvakultūras produkcijas daudzums pēdējos gadus bijis ap 800 t ik gadu, taču pērn vērojams samazinājums gan tonnās, gan vērtības izteiksmē. Riekstiņš uzsver – nepieciešamas inovācijas, kā arī jādomā par vērtīgāku zivju sugu audzēšanu. Pašlaik 81,8% no realizētā ir karpas, taču arvien vairāk tiek audzētas arī varavīksnes foreles, stores, Āfrikas sami un citas sugas.

Lai arī Baltijas jūrā zvejniecība ir stabila gan apjomu, gan kvotu jomā, sliktā ziņa ir mencu zvejas aizliegums. Tā varētu būt aizliegta vēl daudzus gadus, jo to krājumi ir ļoti slikti, prognozē N. Riekstiņš. Par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu, t. sk. mencu,  kompensācijas izmaksātas par 41 zvejas kuģi un 139 zvejniekiem, to skaitā saistībā ar Covid-19 kompensācijas izmaksātas par 17 zvejas kuģiem un 64 zvejniekiem.  

Tajā pašā laikā zvejnieki turpina modernizēt zvejas ostas un zivju izkraušanas vietas – līdz šim realizēti 15 projekti. Savukārt 16 projektu īstenošanas rezultātā iegādāts gan specializētais transports, gan speciāla tehnika, tehnoloģiskās līnijas, izveidotas attīrīšanas iekārtas, veikta molu pagarināšana un citi darbi, kas būtiski uzlabo zvejnieku darbu. Zvejas ostu modernizācijas nauda apgūta gandrīz pilnībā. Savukārt pievienotās vērtības pasākumā ir būtisks pārpalikums – ap 9,9 miljoni eiro, kas, visticamāk, būšot jāpārdala. Inovāciju pasākumā līdz šim iesniegts neliels projektu skaits – 12, un nozares vadība cer, ka turpmāk būs vairāk pieteikumu, lai varētu ražot konkurētspējīgus produktus.

Jau drīzumā paredzamas vairākas izmaiņas, kas sagaida zvejniekus. Proti, turpmāk pašvaldība būs kā vienas pieturas aģentūra, kas lems par zvejas licenču jeb atļauju sniegšanu. Turpmāk arī vairs nebūs jādarbojas ar papīra zvejas žurnāliem, bet viss notiks elektroniski. Proti, no nākamā gada 1. janvāra tas attieksies uz jūras piekrastes komerczvejniekiem, bet  pašpatēriņa zvejā no 2023. gada plānots pāriet uz elektronisko ziņošanu. Nozares vadība cer drīzumā radīt mobilo aplikāciju, lai šo procesu vienkāršotu.

Ārējās tirdzniecības bilance nozarē saglabājas pozitīva – pērn zivju un zivju produktu eksports bija 212 miljonu eiro vērtībā, bet imports – 176 miljoni eiro. Tiesa, eksports ir sarucis, bet imports nedaudz pieaudzis. Lielākā daļa produkcijas tiek realizēta nevis ES, bet trešo valstu tirgos. Pieminēšanas vērts ir Ukrainas tirgus, kurp katru dienu regulāri nonāk Latvijas produkcija, ražotāji savas pozīcijas nostiprinājuši arī Norvēģijā, Ganā un Baltkrievijā. Zivju konservu noieta tirgū sāk dominēt ES valstis nevis tradicionālās Austrumu valstis. Interesanti, ka pērn nedaudz saruka realizācija ES tirgū, bet vērtības izteiksmē bija vērojams pieaugums.

Jau tagad skaidrs, ka Covid-19 pandēmijas sekas vēl ilgi būs jūtamas un zivsaimniekiem būs jādomā, kā reaģēt uz mainīgajiem tirgus apstākļiem. Pāreja uz e-komerciju ar iespēju pasūtīt produktus tiešsaistē šobrīd novērojama vairākās nozarēs, īpaši pārtikas nozarē. Patlaban e-komercija daudziem ir būtiska alternatīva vai papildinoša pārdošanas stratēģija, kas ļauj turpināt darbu, neskatoties uz kontaktu ierobežojumiem, un to varētu izmantot arī zivsaimnieki.

Sandra Dieziņa,
“Latvijas Avīzes” žurnāliste