Zvejniekiem pieejamas atļaujas roņu postījumu mazināšanai

 Dabas aizsardzības pārvalde ir uzsākusi atļauju izsniegšanu zvejniekiem, lai viņiem būtu iespējas pasargāt zvejas rīkus no postījumiem, ko rada pelēkie roņi.

Šogad pēc savstarpējām sarunām ar biedrību “Mazjūras zvejnieki” un Zemkopības ministriju, kā arī konsultējoties ar piekrastes pašvaldībām un zinātnisko institūtu “BIOR”, Dabas aizsardzības pārvaldes izsniegto atļauju termiņš noteikts agrāks – zvejnieki atļaujas saņem darbības veikšanai jau no augusta vidus. Vienlaikus, lai novērstu iespējamos riskus atpūtniekiem un cilvēkiem apdzīvotu vietu tuvumā, precizēti atļauju nosacījumi roņu limitētai ieguvei zvejas rīku tuvumā. Tos atļauts limitēti iegūt zvejas rīku tuvumā tikai no laivas, tikai diennakts gaišajā laikā un ievērojot vēl citus piesardzības pasākumus. Kopējais limitēti iegūstamo dzīvnieku skaits nepārsniegs 60 dzīvniekus.

Roņu un zvejnieku konfliktsituācijas risinājuma veids, kas tiek izmantots daudzās, t. sk. Baltijas jūras reģiona valstīs, ir “aizsargājošās medības”, kad zvejniekiem ir iespēja nogalināt dzīvniekus zināmā attālumā no zvejas rīkiem. Šāda darbība, kas juridiski nav medības, bet gan iespēja izņēmuma kārtā iegūt īpaši aizsargājamu sugu dzīvniekus, iespējama tikai uz speciālu atļauju pamata, ko izdod attiecīgās valsts institūcijas. Arī Latvijā pelēko roņu kā nemedījamu dzīvnieku limitēta ieguve iespējama tikai atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktajiem principiem ar mērķi pasargāt zvejas rīkus un lomus no roņu radītiem bojājumiem, kas uzskatāma kā alternatīva aizsargājošām medībām.

Šādas atļaujas pirmo reizi tika izsniegtas 2024. gadā, vienlaikus iegūstot papildu datus un veicot to analīzi institūtā “BIOR”. Pēc datiem redzams, ka, līdzīgi kā 2023. gadā veiktajā pilotpētījumā "Roņu aizbaidīšanas un ieguves efektivitātes novērtējums Latvijas piekrastē (Reģ.Nr.1-08/108/2022)", praktiska roņu atbaidīšana un iegūšana ir notikusi ļoti nelielā apmērā attiecībā pret lielo areālu un iesaistīto zvejnieku/mednieku skaitu. Dabas aizsardzības pārvaldē tika izsniegtas atļaujas 60 pelēko roņu indivīdu iegūšanai kopumā 22 juridiskām personām. Faktiski tika iegūti 2 pelēkie roņi un divās situācijās tie sākuši baidīties pēc šāvieniem Limbažu novadā, taču šāds datu apjoms ir pārāk mazs, lai veiktu analīzi un izdarītu statistikā balstītus vērtējumus par pasākuma efektivitāti. Tomēr redzams, ka, līdzīgi kā pilotpētījumā, roņus iegūt ir iespējams un ir novērojamas roņu uzvedības izmaiņas (baidīšanās) pēc šāvieniem. Redzams, ka sākotnēji šķietami lielā zvejnieku interese aizsargāt zvejas rīkus un iegūt pelēkos roņus, pielietojot medību šaujamieročus, pagaidām nav radījusi būtisku apdraudējumu pelēkajiem roņiem. Katrā ziņā visiem iesaistītajiem jāturpina uzkrāt zināšanas procesa optimizācijai.

Uzsverams, ka atļauju mērķis ir dot iespēju zvejniekiem ar medību ieročiem izdarīt šāvienus pelēko roņu virzienā, tai skaitā dažus dzīvniekus nošaujot, lai tādējādi pelēkie roņi vairāk respektētu zvejnieku tuvumu un radītu mazākus postījumus. Vienlaikus zvejnieku pārstāvji ir apņēmušies strādāt pie prevencijas un attīstīt zvejas rīkus, kas būtu drošāki un novērstu roņu postījumus. Paralēli tiek iegūti dati un tos vērtē “BIOR”, lai analizētu, vai šādu pasākumu veikšana tiešām statistiski samazina postījumu apjomu.

Jāņem vērā, ka roņu un zvejnieku konfliktsituāciju risināšanai nav viena ideālā risinājuma, turklāt šis jautājums ir aktuāls ne tikai Latvijai, bet visām Baltijas jūras valstīm. Tiesa, mūsu situācija atšķiras no Igaunijas, Somijas un Zviedrijas. Mums nav salu, līcīšu un aizvēja zonu, kā arī pie mums roņi nevairojas, bet noteiktos laikos iepeld Latvijas ūdeņos, lai barotos. Tāpat roņu sastopamībai pie zvejas rīkiem novērojamas zināmas likumsakarības, kuras ietekmē zvejas rīku un lomu bojājumus.

Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas – plankumainais ronis, pogainais ronis un pelēkais ronis. Pie Latvijas krastiem biežāk sastopams pelēkais ronis, kas ir lielākā no trim Baltijas jūras sugām un pieaugušā vecumā var sasniegt 150–300 kg, ir ar lielām nāsīm, kas izvietotas atstatus W burta veidā. Pogainais ronis Pusa hispida no pelēkā roņa atšķiras ar īsāku purnu, mazāku izmēru, un roņa nāsis ir tuvu kopā. Savukārt plankumainais ronis Pusa vitulina Latvijas jūras krastos novērots vien pāris reižu. Tā nāsis ir izvietotas V burta veidā.

Gita Strode, Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore