Uzņēmējdarbība

Narcišu laiks. Nītaurieši zin, ka Andra un Mairas Prikuļu saimniecībā, tas ir katru gadu.

Mārīte un Vilnis Baltiņi Gulbenes novada Rankas pagasta “Ezeriņos” saimnieko pašu izlolotā ziedu un stādu valstībā. Baltiņu ģimene te sāka saimniekot 1996. gadā, pievēršoties puķkopības nozarei un pakāpeniski palielinot siltumnīcu platības.

Maija tēma:  ZIVJU MĒNESIS!

Šomēnes lielo uzdevumu veido divas daļas:  

1) Dodies makšķerēt un atsūti mums foto ar savu lomu

Latvijā kopš 2014. gada uzmanība tiek pievērsta vietējās pārtikas patēriņa palielināšanai. Ir veikti uzlabojumi normatīvajos aktos, kas nosaka, ka pārtikas iepirkumos jāizmanto zaļā publiskā iepirkuma kritēriji.

Iznācis LLKC informatīvā izdevuma “Lauku Lapa” maija numurs. Tajā aktuālā informācija par izmaiņām LLKC darbā Covid-19 krīzes laikā, skaidrojums par dīkstāves palīdzības pabalsta aprēķināšanu, kā arī par finanšu institūcijas ALTUM pieejamo aizdevumu mazajiem uzņēmumiem laukos.

Saldus novada Zirņu pagasta “Ziķos” trīs paaudzēs saimnieko Bušinsku ģimene. Saimniecība dibināta 1992. gada 16. jūnijā. Ar tēva Andra gādību tās dibinātājs un īpašnieks ir Mareks Bušinskis. Toreiz tikai 18 gadus vecs Saldus tehnikuma audzēknis.

Viļānu novadā gadu gaitā attīstījušās vairākas spēcīgas saimniecības. Starp tām arī piemājas saimniecība “Žikari”, kuras īpašnieks Igors Zeps ir viens no atsaucīgākajiem LLKC Rēzeknes biroja klientiem. Kāpēc Igors izvēlējās lauku dzīvi, to pārrunājam ar saimnieku pašu. 

Lai atbildētu uz iepriekšējā raksta jautājumu “kurš ko izlemj”, mums ir jāzina, ko domājam ar “kurš”. Kuri ir šie cilvēki vai cilvēku grupas, kas varētu iesaistīties lēmumu pieņemšanā organizācijā?

Reinis Rozenbergs LLKC rīkotajā konkursā “Laukiem būt!”  prezentēja visnotaļ inovatīvu un perspektīvu ideju. Nākotnē, iespējams pat ne tik tālā, bišu tranu cirmeņu izmantošanai pārtikā būs sava īpaša niša kulinārajā praksē.

Ar ko Zaļais publiskais iepirkums (ZPI) atšķiras no parastā iepirkuma? To var raksturot Zaļā iepirkuma galvenās pazīmes:

1)     Vajadzību izvērtēšana – vai, ko un vai vispār vajag, rezultātā panākot samazinātu iepirkuma apmēru un ietaupījumu budžetā, nenopērkot nevajadzīgas preces;