Zivsaimniecība

Šī gada jūlijā devāmies pieredzes apmaiņas braucienā uz Igauniju, kurā piedalījās  zivsaimniecības nozari pārstāvošās organizācijas:  trīs NVO – “Latvijas Zvejnieku federācija”, “Kuivižu zvejnieku apvienība”, “Salacgrīvas nēģi” – biedri, kā arī biedrībās neiesaistītie Rīgas jūras līča austrumu pi

Uzņēmumiem, kas reģistrēti kā akvakultūras saimniecība, ir iespēja saņemt bezmaksas individuālās konsultācijas par ekonomiski pamatotu zivju audzēšanu, uzņēmumu ekonomisko analīzi, produkcijas pārdošanu, mārketingu un jaunu uzņēmumu radīšanu:

Kampaņu organizē Eiropas Savienība sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un draudzīgi sadarbojoties ar Smurfiem, šogad jau 7. reizi.

Lai uzzinātu noderīgu un saistošu informāciju par dīķi un zivju audzēšanu, aicinām uz semināru “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana”, ko rīko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC)

Zemkopības ministrija (turpmāk – ministrija) jau iepriekš informēja, ka 2024. gada 4. jūnijā Ministru kabineta sēdē pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr. 94 "Nozvejoto zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes noteikumi’’ (turpmāk – zivju izkraušanas noteikumi). Grozījumi stāsies spēkā 2024. gada 7. jūnijā.

Informatīvā izdevuma “Zivju Lapa” jūnija numurā informējam par to, ka Latvijā, pielietojot kompleksus atbaidīšanas pasākumus, līdzīgi kā citās kaimiņvalstīs, ierobežotā skaitā būtu uzsākama roņu iegūšana tiešā zvejas rīku tuvumā.

Lai mērķtiecīgāk novirzītu finansējumu zivsaimniecības projektiem un zvejas kuģa īpašniekiem, valdība 14.maijā pieņēmusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus kārtībā, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) pasākumā

Eiropas Komisija ir uzsākusi projektu “Nākotnes zvejnieki”, kas visā ES mērogā pēta zvejnieku nākotnes lomu sabiedrībā līdz 2050. gadam. Projekta ietvaros izpētīs zvejnieku cerības, bailes, gaidas un vajadzības, lai saprastu, kā profesija varētu attīstīties līdz 2050. gadam.

Latvijā, pielietojot kompleksus atbaidīšanas pasākumus, līdzīgi kā citās kaimiņvalstīs, ierobežotā skaitā būtu uzsākama roņu iegūšana tiešā zvejas rīku tuvumā.