Zivsaimniecība

Četri, pieci lielie tūristu autobusi ik nedēļas nogali. Jahtu braucēji ar saviem pavadoņiem. Individuālie ceļotāji un apkārtnes iedzīvotāji. Viņus visus savā sētaā ar prieku uzņem mērsradznieks Aleksandrs Stockis.

Kopīgi dodoties uz mērķi, to ir vieglāk sasniegt, – tāda ir jaunradītā Zivsaimniecības sadarbības tīkla zīmola būtība.

Tāpat kā visa daba ir dzīva, tāpat dzīva ir arī katra ezera vai upes ūdens lāse. Katrs mililitrs ir dzīvs mikrokosms! Iedomājieties, ka vienā mililitrā tīra ūdens dzīvo vairāki simti miljoni vīrusu, līdz desmit miljoniem baktēriju, daži tūkstoši baktēriju ēdāju – nanoflagelātu un desmitiem mikroskopisko aļģu un zooplanktona vēzīšu.

Sākusies tūrisma sezona, kad daudzi pilsētnieki dodas tieši uz jūras malu, lai kopā ar aktīvu atpūtu un dabas baudīšanu izmantotu arī iespēju nobaudīt svaigi kūpinātas zivis īstas zvejnieku sētas atmosfērā.

Alūksnes novada Ilzenes, Strautiņu un Jaunlaicenes pamatskolu 8.–9. klašu skolēni devās braucienā uz saimniecībām, kas nodarbojas ar zivsaimniecību, lai tuvāk iepazītos ar šo nozari. 

LLKC Preiļu un Alūksnes nodaļas sadarbībā ar Zivsaimniecības sadarbības tīklu aprīlī un maijā organizēja skolēniem braucienus pasākuma „Zvejniecības popularizēšana skolās” ietvaros, apmeklējot zivju audzētavas, kā arī piedaloties interesantos ar Latvijas zvejniecības tradīcijām saistītos pasākumos.

Maijā pavisam 39 upēs un ezeros Kurzemē un Pierīgā tika ielaisti 1 386 200 stikla zušu (Anguilla anguilla) mazuļi. Pierīgā šo zivju krājumus papildināja Daugavā, Juglas baseinā, Ķīšezerā, abos Baltezeros. Savukārt Kurzemē stikla zušu mazuļus ielaida Liepājas, Durbes, Puzes, Vilgales, kā arī lielajā un mazajā Nabes ezerā. Tāpat zutēni nonāca daudzās Kurzemes upēs – Ventā, Abavā, Rojā, Irbē, Stendē, Sakā, Tebrā, Užavā, Bārtā.

Starptautiskajā zinātniskajā konferencē „IFM Lamprey conference 2014”, kas maijā notika Lielbritānijā, Latviju pārstāvēja zinātniskā institūta „BIOR” speciālists Kaspars Abersons, lai gūtu informāciju par jaunākajiem pētījumiem nēģu bioloģijas, aizsardzības un populāciju apsaimniekošanas jomā.

Šī gada 21. maijā ir stājusies spēkā pamatregula par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, taču Eiropas Savienības institūcijas sadarbībā ar visām dalībvalstīm joprojām turpina darbu pie pamatregulu „pavadošās” likumdošanas izstrādāšanas, kura noteiks detalizētākus nosacījumus jaunā Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai.

Īstenots Eiropas zivsaimniecības fonda atbalstītais projekts „Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR zivju audzētavas „Tome” filiāles „Pelči” teritorijas labiekārtošana”.