Zvejnieks no Rojas

Kopš skolas laikiem Ervīns Vilciņš,individuālais komersants, zvejnieks un zivju apstrādātājs un realizētājs, ir iemīlējis jūru. Jau skolas laikā viņš devies jūrā ar lielajiem kuģiem. Tad kuģis tika sagriezts un bija jādomā, ko darīt tālāk.Tā kā jūra un zvejošana bija ļoti tuvu sirdij,neko citu pat domās Ervīns nepieļāva. Lai nodibinātu savu uzņēmumu, bija jāpaiet diviem gadiem, jo bija jāsaskaras ar daudziem birokrātiskiem šķēršļiem.

2006.gada 17. maijā tika nodibināts IK ‘’Dalle’’.Sākumā uzņēmumam bija tikai viena laiva, bet pa sešiem gadiem tas ir nemitīgi attīstījies. Šobrīd jau uzņēmumam pieder septiņas laivas.  Darbs pārsvarā ir vasarā,bet ziemā Ervīns strādā citos darbos, jo ar zvejniecību nevar tik daudz nopelnīt, lai ziemā varētu nestrādāt. Runājot par plusiem un mīnusiem Ervīns tikai smej, zvejniecībā neko nevarot paredzēt: „Jūrā iešana ir mans vaļasprieks un darbs. Laivas stāv dažādās piekrastes vietās no Rojas līdz Ventspilij, līdz ar to ir iespējams doties jūrā, aptverot plašu reģionu, kas dod lielāku neatkarību no laika apstākļiem. Aizbrauc, pieskrūvē motoru un dodies jūrā. Zvejo pa visu piekrasti atkarībā no tā, kā pūš vējš. Pārsvarā jūrā iet divatā, ja vien nav tāds vējš, ka pārinieks atsakās nākt līdzi.” Jautāts par bailēm no vētras, Ervīns tikai smej:„Jo jūrā lielāks vējš, jo es jūtos komfortablāk.” Airus arī viņš līdzi neņemot, lai nemaisās pa kājām. Protams ir jābūt riska robežai, kad tu zini,ka varēsi to jūru vinnēt. Viss jādara saprāta robežās.

Pa šiem gadiem ir savākts arī plašs zvejas rīku piederumu klāsts, kas dod iespējas zvejot dažādas zivis-butes, lučus, lašus, vimbas, sīgas, mencas u.c. Šogad arī līcī ir parādījušās mencas un jūras grunduļi. Lai uzņēmums attīstītos, visu laiku tajā ir jāiegulda līdzekļi, jāmācās un jāseko līdzi jaunākajām tehnoloģijām. Mēnesī vidējais loms ir 2 - 3 tonnas zivju, no tām 10 % tiek pārstrādātas uz vietas, pārējās zivis pārdod vietējā tirgū - Lapmežciemā un Rīgā. Zivju kūpināšana tiek veikta nelielos daudzumos. Pie zivju ķidāšanas un kūpināšanas palīdz arī sieva un meita.Par kundēm Ervīnam nav jābaidās, jo cilvēki jau zinalabo kvalitāti un bieži vien pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums. Kūpināšanas apjomi šobrīd ir sasnieguši optimālo līmeni, to palielināšana prasītu papildu resursus un ieguldījumus.

Ar bankām Ervīns saistīties negrib, tāpēc arī attīstība notiek lēnām. Viņam ir doma vairāk attīstīt tūrismu, bet tam ir vajadzīgi papildu līdzekļi. Ervīnam Vilciņam ir izveidojusies laba sadarbība ar Rojas Jūras zvejniecības muzeju. Ja kāda tūristu grupa vēlas nogaršot zivis un dzirdēt jūrnieku stāstus, tad muzeja darbinieki tūdaļ zvana Ervīnam un viss notiek visaugstākajā kvalitātē.

Ervīns Vilciņš piedalījās piekrastes veicināšanas pasākumā un ieguva trešo vietu. Par iegūto naudu viņš iegādājās navigācijas aprīkojumu GPS –eholotu. Ar iegādāto aprīkojumu Vilciņš ir ļoti apmierināts, jo par savu naudu tādu nevarētu nopirkt. Ar eholotuvar noteikt zivju daudzumu un sugu konkrētajā vietā, to lietojot, iespējams zvejot gan miglā, gan tumsā.

Zivis ir,tikai jābūt ļoti gudram,lai tās atrastu un noķertu. Ar eholotu var ļoti labi izpētīt jūras dzīles. Jāmeklē,kur ir zivis, jo tās pašas nenāks klāt. Katru gadu zivju vietas mainās. Ja šogad kādā vietā zivju nav, tas nenozīmē, ka nākamajā gadā arī nebūs. To visu var saprast ar dzīves pieredzi.

Jaunajiem zvejniekiem gan neko iepriecinošu Ervīns Vilciņš pateikt nevar. Ja nav pamatkapitāla,tad ar piekrastes zvejniecību labāk nesākt nodarboties. Tas ir ļoti smags, darbietilpīgs darbs, kas prasa lielus ieguldījumus. Izdzīvot tikai ar piekrastes zvejniecību nevar.

Ervīns par dzīvi nesūdzas un priecājas,ka var dzīvot pie jūras un nodarboties ar savu sirdslietu.Galvenais dzīvē-nevajag žēloties, bet strādāt!

Sagatavoja LLKC Rojas novada lauku attīstības konsultante Inga Lēmane
Publikācija no informatīvā izdevuma "Zivju Lapa" Nr. 4 (20)