Beidzot īstenotas Salacgrīvas zvejnieku vēlmes!

Jā, ar gandarījumu tā var teikt par Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla 3. jūlijā  organizēto pieredzes apmaiņas braucienu uz Pērnavas apriņķi Igaunijā. Pasākuma dalībnieki bija piekrastes zvejnieki un zivju apstrādātāji no Salacgrīvas un Saulkrastu novadiem, kuri iepriekšējo LLKC braucienu beigās, aizpildot  anketas, bija vēlējušies doties pie ziemeļvalsts kolēģiem.

Brauciena dienas sākumā  tika konstatēts, ka Bula laika pazīmes nemaz nav manāmas, tieši otrādi – smidzināja lietus, kas no zvejnieka Andra Skujas puses ieguva apzīmējumu, – tikai tādi jūras putekļi vien ir! Protams, tas netraucēja pirmās pieturvietas, Voistes zvejas ostas, rūpīgu apskati.

Ostā mūs sagaidīja SIA “Arso EE” vadītājs Tarmo Sovali kopā ar Igaunijas Zivsaimniecības informācijas centra Zivsaimniecības speciālistu Jāku Velori Sadulu. Kungi iepazīstināja ar ostas apsaimniekošanu, ko veic biedrībā apvienojušās piekrastes zvejnieku brigādes. Rezultātā iespējas saņemt intensīvāku ES fondu atbalstu palielinās, ko lieliski zina arī mūsu zvejnieki un  zivju apstrādātāji. Atšķirīgas lietas igauņiem bija:

• Līdzekļus no ES, ko latvieši iztērēja laivu sagriešanas kompensācijām, igauņi ieguldīja savējo renovācijai, ko īstenoja pašu uzņēmumi, rezultātā no tā gan nopelnīja, gan tika pie atjaunotām laivām, nesamazinot zvejas kvotas;
• Zivju sūknis, kas uzticīgi kalpo vēl no 1951. gada, neprasa izdevumus jauna iegādei (jāpiebilst, ka arī ceturtajā apskates objektā, Lindi ostā, pielieto tādus pašus “padomijas” produktus).

Tarmo  Sovali  savu uzņēmumu (“Arso EE”) rādīja kā nākamo. Daži Latvijas kolēģi saskatīja paralēles ar  viņu pielietotajām iekārtām un tehnoloģijām, kā vērtīga pieredze no igauņiem tika atzīmēti saldētavas kameru izmēri, kuri ideāli piemēroti plauktu lielumam. Nav lieku enerģijas tēriņu, arī procesa ilgums samazinās.

Trešais mūsu grafikā bija  SIA “Conorel Grupp” zivju apstrādes uzņēmums, kura darbinieki sevi lepni dēvē par Zivju karaļiem, vismaz tā liecina uzraksts uz virziena norādes. Cehā pašreiz kūpina zivis, gatavojas zivju kulinārijas ražošanai, uz ko pēc ražotnes pabeigšanas solīja atbraukt paskatīties daži brauciena dalībnieki. Te noteikti jāatzīmē enerģijas ekonomija, – ir vairākas mazas kūpinātavas, visas kurina tikai tad, ja ir lielāki apjomi. Ja mazi, – kūp tikai dažas vai viena tikai! Uzņēmuma teritorija un telpas ļoti sakoptas, lai klientiem būtu patīkami te uzturēties. Atzīšos, ka Tēvzemē neko tādu nebiju redzējis.

Ceturtā bija Lindi zvejas osta, kurā, īstenojot LEADER projektus, izveidota piestātne, uzstādīts celtnis smagāku lomu un zvejas rīku izcelšanai, atjaunots angārs noliktavas vajadzībām. Ieinteresēja nozvejotā loma svara kontroles sistēma, kas lielākoties domāta vides inspektoru prasību izpildei, taču lieliski kalpo firmas īpašnieku informētībai par iegūto peļņu.

Piektā vieta neprasa liekus komentārus, jo  tur uzņēmuma saimniece Haidi Vāljasa   rūpējās par mūsu dalībnieku informēšanu par savas firmas attīstību un arī  garšas kārpiņām ar zivju kotletēm un siļķu tiramisu, kamēr Līna Lihtsara  rosināja apmainīties pieredzē par abu valstu piekrastes zvejas iespējām.

Nebūšu melojis, ja teikšu, ka  sestā, arī noslēdzošā vizīte uzņēmumā AS “JAPS”  pielika patīkamu punktiņu un bija tā vērta, lai tikai ar labāko atcerētos LLKC noorganizēto pasākumu. Paldies jāsaka Arvīdam Sovikam, uzņēmuma līdzīpašniekam, kurš stundas laikā paspēja ieinteresēt mūs, aizraut savā stāstījumā par “JAPS” darbību un neizlaist no savas harismas iespaida vēl ilgi pēc apmeklējuma. Iemesls: Arvīds dara visu ar prieku, viņam ir lieliska komanda, kurā atradis sev vietu pat bijušais futbolists, Ar šo darbinieku bija saskārušies zvejnieki, kuri no Latvijas ved savu lomu uz “JAPS”. Šoreiz bija iespēja skatīt vaigā šefu, kurš solīja risināt neskaidrības, ja tādas turpmāk radīsies ar lomu pieņēmējiem. Pateicāmies atraktīvajam uzņēmuma vadītājam un posāmies uz Latviju.

Jāpiezīmē, ka bez Jāka Velori Sadula, Igaunijas Zivsaimniecības informācijas centra Zivsaimniecības speciālista, kurš pavadīja mūsu grupu visu brauciena laiku, viss būtu sarežģītāk un garlaicīgāk, paldies viņam!

Jānis Kravalis,

 Lauku attīstības/zivsaimniecības konsultants