Dienvidigaunijas zivkopju pieredze foreļu audzēšanā

Alūksnes un Gulbenes novadu zivsaimnieki oktobra vidū devās pieredzes apmaiņas braucienā pie kaimiņiem uz Igauniju. Brauciena dalībnieki apmeklēja četras saimniecības Dienvidigaunijā.  Visās saimniecībās saimnieki audzē lielākoties aukstūdens zivis – foreles un nedaudz arī pālijas.

Pirmā apmeklētā saimniecība atrodas tikai 5 km no Apes, Jaunrozē. Te zivsaimniekus sagaidīja saimnieks Mēlis Mots. Viņš stāstīja par savu līdzdarbību pasākumos dabiskai upju zivju populācijas saglabāšanai un pavairošanai. Viņa daudznozaru saimniecībā pirms četriem gadiem uz Vaidavas upes blakus ūdensdzirnavām no laukakmeņiem tika izbūvēts speciāls zivju ceļš 150 metru garumā. Seno ūdensdzirnavu ēkas pieder saimniekam, un viņš plāno nākotnē izveidot vēl vienu zivju ceļu ar Arhimeda skrūvi, lai nodrošinātu ūdens caurplūdi vismaz 0,3 m³ sekundē. Mēlis pastāstīja, ka Igaunijas Vides investīciju fonds uz Vaidavas upes turpina veidot mākslīgas salas foreļu nārsta vietām. Viņš arī norādīja uz kļūdām pašreizējā zivju ceļā un to, ka mākslīgi veidotajam zivju ceļam nepieciešami četru frakciju (lielumu) laukakmeņi.

Nākamā apmeklētā saimniecība atrodas pie Igaunijas garākās upes Vihandu – “Leoki kala”. Saimnieks Arvo Leoks ar zivju audzēšanu nodarbojas jau 20 gadu, audzē strauta foreles, stores un pālijas. Sezonā izaudzē ap 60 tonnas zivju, bet esošajos dīķos varētu izaudzēt ap 150 tonnām zivju. Zivju mazuļus izaudzē gan savā saimniecībā, gan nedaudz arī pērk. Saimnieks uzsver, ka pārstrādei un tirgum nepietiek savu zivju, tāpēc labprāt sadarbotos ar citiem zivsaimniekiem kvalitatīvu zivju iegādei. Lai spētu izaudzēt 300 tonnas zivju sezonā, šobrīd vēl tiek veidoti un ierīkoti jauni dīķi.  Saimniecība nekādus atbalsta maksājumus investīcijām nesaņem. Tai ir divas produkcijas tirdzniecības vietas – Tartu un Veru pilsētās. Leoku saimniecības top produkts ir marinēta pālija burciņās, to gatavo pēc senām receptēm. Saimnieks Arvo tirgū realizē arī kūpinātas zivis. Kūpina ar aukstās kūpināšanas metodi, 14 stundas 25 ^oC temperatūrā. “Zivsaimniecības biznesā ieguldījumi ir vairāku gadu garumā, sākot ar saskaņošanas dokumentiem, dīķu izveidi, tāpat zivs no mazuļa līdz realizācijai tirgū aug aptuveni trīs gadus,” saka Arvo Leoks.

“Karilatsi kalamajand” saimniecībā foreles audzē betonētos baseinos. Saimnieks Mati Vaino ir diplomēts ihtiologs un saimniecībā ar zivju audzēšanu nodarbojas jau 35 gadus. Mati audzē lielākoties varavīksnes foreles, iepērk apaugļotus ikrus un tālāk inkubē, tā iegūstot zivju mazuļus. Brauciena dalībnieki redzēja foreles augšanas ciklu no mazuļu baseiniem līdz tirgus zivju baseiniem. Savā zivsaimniecībā saimnieks novērojis, ka pusaugu foreles ziemas sezonā nepieņemas svarā, tāpēc foreles uz ziemošanu pārved uz uzņēmumu pie Narvas termoelektrostacijas ar siltajiem ūdeņiem. “Rudenī aizvedu 10 tonnas zivju, aprīlī atvedu atpakaļ jau 40 tonnas zivju. Samaksāju par kopšanu un barošanu. Šādi rīkojas kādi četri, pieci Igaunijas zivjaudzētāji,” stāsta Mati. Saimniecībā ir arī plašs tūrisma infrastruktūras piedāvājums, tai skaitā foreļu makšķerēšana un kūpināšana. Kūpinātas foreles tiek piedāvātas arī Igaunijas veikalos.

Rougē brauciena dalībnieki apmeklēja ļoti nelielu foreļu audzēšanas saimniecību “Tindioru turismitalu”. Saimnieks Jāks Johansons izmanto dabas dotos apstākļus, - dīķi atrodas ielejā, kur no stāvas kraujas iztek vairāki avoti.  Līdz ar to forelēm tiek nodrošināts vēss ūdens ar konstantu temperatūru. Saimnieks foreles iepērk apmēram 2 kg svarā un turpina tās audzēt makšķerēšanai. Vasaras sezonā izaudzē ap 2-2,5 tonnas zivju. “Dabisko avotu ūdeņi ir ar tik vēsu temperatūru, ka zivis neaug, tāpēc ir izdevīgi iepirkt jau izaudzētas zivis. Tūristiem un nelielām kompānijām tiek piedāvāta foreļu makšķerēšana un to sagatavošana uz grila,” stāsta Jāks.  Saimniecības dīķi atrodas Rouges atpūtas parka teritorijā, netālu no skaistajiem ezeriem un īpašā skatu torņa Lakstīgalu gravas tuvumā. Skatu tornis ir Rouges lepnums, tas ir izgaismots katru vakaru. Bet, kad pagastā piedzimst mazulis, – ja tas ir puika, tornis izgaismojas zilā krāsā, bet rozā krāsa norāda par kādas mazas jaunkundzītes ierašanos.

Brauciena laikā zivsaimniekiem bija iespēja redzēt trīs atšķirīgus zivju audzēšanas un to realizācijas modeļus. Katrai saimniecībai ir savs biznesa virziens, kurš ir ekonomiski pamatots. Visi saimnieki rēķina ieņēmumus un izdevumus, visās kaimiņu igauņu saimniecībās redzējām, ka zivju produkcija tirgū nonāk ar jau pievienotu vērtību.

Brauciens notika Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla aktivitāšu ietvaros.

Īpašs paldies brauciena tulkam – gidam Jānim Prangelim par visa brauciena gaitā sniegto izsmeļošo informāciju.

Anita Rozenberga,

Gulbenes novada lauku attīstības konsultante

Foto: Sarmīte Svilāne