Noslēdzies demonstrējums "Roņu drošā murda izmantošanas efektivitāte Latvijas piekrastes zvejā" zvejnieku saimniecībās SIA "Krasts J" un ZS "Zītari plus"

Baltijas jūras ziemeļu un centrālajos rajonos pēdējā gadu desmitā strauji aug pelēkā roņa populācija, kas rada konfliktu starp roņiem un piekrastes zveju. Roņu postījumi lomos un zvejas rīkos zvejniekiem rada būtiskus ekonomiskus zaudējumus, kam ir arī sociālas sekas. Ziemeļvalstīs ir veikti plaši pētījumi, kā zaudējumus mazināt, novērst vai zvejniekiem tos kompensēt, un ir izstrādātas un ieviestas speciālas zvejas metodes un rīki, šim mērķim izmantojot gan valsts, gan Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) atbalstu.

Arī Igaunijā piekrastes zvejniekiem ir pieejams EZF atbalsts zvejas rīku attiecīgai pielāgošanai. Latvijas piekrastes zveja sakarā ar roņu "invāziju" šobrīd ir kritiskā stāvoklī, un ir nepieciešama aktīva rīcība gan zvejas iespēju saglabāšanai, gan roņu pasargāšanai no bojāejas zvejas rīkos.

Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkls, izmantojot iespēju, ka zvejnieku saimniecība "Zītari plus" pati par saviem no laivu sagriešanas saņemtajiem līdzekļiem ir iegādājusies zviedru tipa roņu drošā murda paceļmo āmi, 2012. gadā sadarbībā ar minēto saimniecību, SIA "Krasts J" un zinātnisko institūtu "BIOR" veica šāda murda izmantošanas efektivitātes novērtējumu Lilastes piekrastes zvejas rajonā, vienlaicīgi uzskaitot roņu radītos zaudējumus zvejā paralēli ar tradicionālajiem zivju murdiem, kā arī salīdzinot dažādu murdu zvejas efektivitāti. Šada informācija ir ļoti nepieciešama, plānojot publisko atbalstu piekrastes zejai 2014.–2020. gadā.

16. novembrī Saulkrastos notika demonstrējuma "Roņu drošā murda izmantošanas efektivitāte Latvijas piekrastes zvejā" noslēguma seminārs, kurā izvērtēja demonstrējuma rezultātus, kā arī izskatīja kopējo situāciju Baltijas jūrā un dažādu valstu veiktos pāsākumus piekrastes zvejas saglabāšanai.

Māris Vītiņš
Vecākais konsultants
Lauku attīstības nodaļa