Interesējas par tauriņziežu audzēšanu

Tauriņzieži pazīstami kā labi augsnes ielabotāji un proteīniem bagāti augi. Interese par to audzēšanu palielinās. LLKC Kuldīgas birojs organizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Saldus novada saimniecībām par tēmu “Tauriņziežu audzēšanas agronomiskie un ekonomiskie ieguvumi”. Brauciena dalībniekus īpaši interesēja soja.

Saldus novada Nīgrandes pagastā apmeklējām zemnieku saimniecību “Čakstes”, kura 90 hektāros audzē kviešus, miežus, auzas, zirņus, pupas un soju. Saimnieks Gatis Uščins saņēmis atbalstu kā jaunais lauksaimnieks. Viņš saimniecību pārņēmis no tēva, kurš arī šobrīd neliedz padomu. Saimniecība iesaistās LLKC rīkotajos pasākumos. Jūnijā te notika lauka diena par izaicinājumiem un iespējām pākšaugu audzēšanā. Zaļināšanas prasību izpildei tiek audzēti zirņi, pupas un soja. Apskatījām lopbarības pupu un sojas laukus. Zirņi ‘Lāsma’ jau nokulti. Pupu lauks, nelietojot augu aizsardzības līdzekļus, neizskatās labi. Pamanāmas slimību un sēklgraužu bojājumu pazīmes. Raža nebūs liela, to nevarēs izmantot sēklai. Daudz labāks izskatās sojas pupu lauks. Igauņu šķirne ‘Laulema’ iesēta 29. aprīlī, nav papildus mēslota, uz saknēm labi attīstījušies gumiņi. Soja saimniecībā audzēta pirmo gadu, iedvesmojoties no netālu esošās zemnieku saimniecības “Rubuļi”. Arī sēkla iegādāta kaimiņu saimniecībā. Ar rezultātu saimnieks apmierināts, gatavojas sojas sējumu platības palielināt, audzējot ar konvenciālām metodēm.

Turpat netālu, Zaņas pagastā, apmeklējām zemnieku saimniecību “Rubuļi”, kurā jau vairāk kā 25 gadus saimnieko Benita un Sergejs Virti. Sākuši ar 18 hektāriem, izveidojuši modernu, konkurētspējīgu saimniecību, apstrādājot gandrīz tūkstoš hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, nodarbojoties ar graudkopību, cūkgaļas ražošanu un pārstrādi.

Lai nebūtu cūkām jābaro ģenētiski modificeta ievestā soja, saimnieki nolēma to izaudzēt paši. Pakāpeniski palielinot platības, kļuvuši par lielākajiem sojas audzētājiem valstī.  Sākumā trūka pieredzes. Pirmajā gadā novāca tikai 2,2 tonnas no hektāra, puse ražas palika uz lauka. Arī tā šķita laba, jo sedza izmaksas un deva nelielu peļņu. Tikai ceturtajā gadā izdevās iegūt lielāku ražu. Ar laiku iegūta ievērojama pieredze sojas audzēšanā. Šogad sējumu platības pārsniedz simts hektāru. Sadarbībā ar zinātniekiem tiek meklētas Latvijā piemērotas šķirnes, izvērtēta to piemērotība vietējiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem. Sojas audzēšanā vēl daudz nezināma. Ražas pa gadiem svārstās atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem. Latvijā piemērotākas agrās šķirnes. Augu dīgšanai nepieciešams mitrums un siltums, pavasaros tie var apsalt. Rudenī ražas laiks var ievilkties līdz salam. Ražošanas tehnoloģijas neattīstās ātri – maz reģistrētu augu aizsardzības līdzekļu. Mīts, ka soju nekas negrauž, neapstiprinājās – tā garšo tīklkodei.  Sojai ir savas specifiskās gumiņbaktērijas, dabā tās maz sastopamas. Pirms sējas ar attiecīgu preparātu tiek apstrādāta sēkla. Lai baktērija labāk pieliptu pie sēklām, izmanto līmi. Ar sakņu gumiņiem iespējams saražot līdz 200 kg slāpekļa uz ha. Izmēģinajumi pierāda, ka pašu izaudzētā soja ir pat vērtīgāka par ievesto. Tā ir lielākais proteīna avots no mūsu klimatiskajā zonā audzētiem augiem. Pirms izbarošanas tā termiski jāapstrādā. Izspiežot eļļu, proteīna daudzums palielinās. Papildus tiek iegūts produkts pārdošanai.

Lai novāktu visu auga saražoto ražu, svarīgi, lai pākstis atrastos augstāk. Pagājušā gadā iegādāts kombains, ar kuru var novākt arī uz stublāja zemāk atrodošās pākstis. Sojas audzēšanā saskata saskata izdevīgumu, saimnieka vārdiem runājot: “Ar soju būs līdzīgi kā rapšiem, iemācīsimies audzēt, būs ekonomiskais ieguvums”.

Par uzdrošināšanos uzsākt sojas audzēšanu saimnieki gandarīti. Labprāt dalās gan audzēšanas, gan izlietošanas un ekonomisko rēķinu pieredzē. Brauciena dalībniekiem viņi novēlēja mācīties, rast risinājumus saimniekošanā un saskatīt jaunas iespējas.

Atrodoties saimniecībā, baudījām saimnieku viesmīlību. Pusdienās mielojamies ar sojas pupiņām un pārstrādes cehā gatavotām garšīgām desiņām. Saimnieku uzņēmība, neizsīkstošā enerģija, lepnums par savu saimniecību un pagastu dod iedvesmu darboties.

Saimniecību apmeklējumi tika nodrošināti Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem” ietvaros, LAD līguma Nr. LAD011018P43.

Inese Blūma,

LLKC Kuldīgas novada lauku attīstības konsultante

Foto: Daiga Mellere