Ilglaicīga pieredze iedvesmo
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas nodaļa organizēja pieredzes apmaiņas braucienu zivsaimniecībā. Brauciena tēma bija “Pieredze dīķu apsaimniekošanā”. Piedalījās Kuldīgas apkārtnes zivsaimniecības interesenti, kuri savā īpašumā ir ierīkojuši zivju dīķus vai tuvākajā laikā plāno to darīt.
Brauciens tika organizēts ar mērķi popularizēt zivsaimniecību, sniedzot informāciju par pareizu ziemas dīķu ierīkošanu un apsaimniekošanu, zivju audzēšanu, zivju produktu patēriņa tendenču izmaiņām, pārstrādes un realizācijas iespējām. Painteresējušies, kuras saimniecības apmeklē kaimiņi, konstatējam, ka daudzi brauc mācīties pie mūsu rajona zivkopjiem. Kāpēc mums īsā rudens dienā braukt tālumā? Saņēmuši saimnieka laipnu piekrišanu, devāmies apmeklēt Rendu. Valda Kancāna saimniecība IU ”Rimzāti” apsaimnieko ap 250 hektāru, galvenokārt audzē karpas. Saimnieks Valdis Kancāns ir zivkopis ar vairāk nekā 45 gadu darba pieredzi. Rendā sācis strādāt pēc Kazdangas tehnikuma beigšanas. Zivsaimniecības nozares izveidē piedalījies no pirmsākumiem, sākot ar dīķu rakšanu un pirmajiem eksperimentiem zivju audzēšanā. Interesantā stāstījumā iepazināmies ar saimniecības tapšanas vēsturi, Eiropas fondu piesaistes nozīmi tehnikas iegādei un ēku sakārtošanai. Apskatījām lielos un labi sakārtotos zivju dīķus, ziemošanas dīķus un zivju māju. Arī ziemas periodā zivkopjiem darba netrūkst – ziemā dīķu apsekošana jāveic tikpat regulāri kā vasarā. Galvenais, jāraugās, lai zivīm netrūktu skābekļa, kaut arī karpa ir viena no izturīgākām zivīm. Saimniecībā ir seši 3,5 metru dziļi ziemošanas dīķi, kuros ūdens visu laiku mainās. Zivju māja būvēta vēl padomju laikos, bet ir labā darba kārtībā. Šogad vēl rudens pusē upē zems ūdens līmenis, tādēļ nācies izveidot īpašu cirkulācijas sistēmu.
Katrā zivkopju tikšanās reizē tiek pārrunātas zivju dabisko ienaidnieku atbaidīšanas metodes. Saimniecībā šogad izmēģinājuši putnu atbaidīšanu ar lāzeri un atzinuši to par efektīvu.
Zināms, ka kvalitatīvi zivju produkti ir vērtīgs uztura avots. Izvēlēties labas kvalitātes zivis ir jāprot. Vislabāk tās iegādāties no audzētājiem, par kuru produkciju varam būt pārliecināti. Zivju produktu patēriņa tendences laika gaitā stipri mainījušās. Vēl nesen ēdnīcās viena diena bija tā sauktā zivju diena, kad lielākā daļa ēdienu bija gatavoti no zivīm. Situācija mainījusies, arī pagatavošanas veidi. Zivis kļuvušas par ekskluzīvu produktu arī to cenas dēļ. Pircēju pieprasītas ir 1,5 līdz 2 kilogramus lielas zivis. Visu ziemu nedēļas nogalēs svaigas zivis var iegādāties saimniecībā uz vietas, baseinā izvēloties sev tīkamo zivi. Daudzi priekšroku dod spoguļkarpām.
Lai palielinātu zivju realizācijas apjomu un pievienotu vērtību, saimnieka mazdēls apsver ideju, piesaistot Eiropas Savienības atbalstu, izveidot zivju apstrādes cehu.
Diskusijā ar pieredzes bagāto zivkopi brauciena dalībnieki guva atbildes uz dažādiem jautājumiem. Katrs varēja izvērtēt savas iespējas. Lai zivju audzēšana būtu nopietns peļņas avots, ar piemājas dīķi vien nepietiek, nepieciešamas nopietnas investīcijas un specifiskas zināšanas. Brauciens bija interesants un vērtīgs. Pārliecinājāmies, ka mūsu novadā strādā gudri zivkopji, kuri gatavi dalīties zināšanās un pieredzē.
Pasākums notika Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla pasākumu ietvaros.
Inese Blūma,
LLKC Kuldīgas nodaļas lauku attīstības konsultante
Pievienot komentāru