Mājražotāju un amatnieku tirgus Alsungā

Sešas dienas nedēļā suiti bauda mieru, klausās putnu čivināšanā, rušinās dārzos un saimniecībās, sveicinās uz ielas un pamāj pa auto logiem. Pienāk svētdiena, un piepeši Alsunga nosviež noputējušās darba drēbes, apvelk savu krāsaino goda tērpu un pārvēršas par trokšņainu pilsētu.

Suitu tirgus ik svētdienu

Kalnainajās viduslaiku ieliņās drūzmējas dažādu marku automobiļi – gan redzēti vietējie ar uzlīmēm “Labi dzīvot Alsungas novadā” un numura zīmju uzlikām “Suits”, gan ne reizi nemanīti svešie metāla zirgi, kas atauļojoši no zināmām un nezināmām tālēm, gan speciāli, gan pavisam netīšām, ar laivām un riteņiem uz autojumta, un nav arī nekāds retums, ka laukumā ierūcas pa kādam spīdīgam motociklam. Jo kurš gan, saulainā laikā brāzdamies uz Jūrkalni, neizkāps, ieraudzījis tādu skatu – pilns autolaukums ar tirgotājiem, turpat skatuve ar dziedošiem vai spēlējošiem mūziķiem, galdiņi un bērnu rotaļu placītis.

Suitu tirgus, kurā iegādājami dažādu vietējo amatnieku darinājumi un no agra rīta gatavotie mājražotāju gardumi, norisinās ik svētdienu no pavasara līdz rudenim.

Alsunga ir vienīgais viedais ciems no Latvijas, ko savā 21 viedo ciemu pulkā uzņēmis Eiropas projekts, un nav nekāds noslēpums, ka suiti un pārējie Alsungas iedzīvotāji knaši ražo ne vien dziesmas, dejas un tautas tērpus, bet ir arī lieliski mājražotāji. Ik svētdienu, atnākot uz tirdziņu, šie mājražojumi, par kuriem zina visi vietējie Alsungas iedzīvotāji, piepeši parādās vienkopus un kā izstādē kārdina gan vietējos, gan iebraucējus ar sklandraušiem, kūkām, zupām, gardajiem tūtiņiem, amatnieku precēm, mākslas darbiem, krekliņu apdruku un piedāvā katru reizi citas meistarklases, kur var apgūt kādu rokdarbu. Kaut kur iekladzinās vista, ieņaudas kaķēni. Arī tos kāds atvedis tirgošanai. Turpat ne mazāk lepni savas preces izlikuši viesi, kas parasti atgriežas arī nākamajās svētdienās – tie piedāvā tradicionālo cukurvati, saldējumu, popkornu, ceptu kartupeli, rotaslietas, suvenīrus, gaļas un zivju kūpinājumus un vēl un vēl. Intriga ir katru reizi – diez, kurš vēl atbrauks?

“Svētdien man jau ir plāni,” lepni atcērt suits, ja kāds iedomājas šaubīties, vai viņš ies uz tirdziņu vai darīs ko citu. Jo, galu galā, tirdziņā var ne vien paēst un paklačoties pie viena galda, bet arī sapirkt gardumus visai nedēļai, sagādāt dāvanas tuviniekiem vai palutināt sevi, un arī par bērniem nav jāuztraucas – tos ne atraut nevar no speciāli iekārtotās rotaļu vietas.

Ideja radusies Alsungas viedā ciema iniciatīvas grupā

Šķiet neticami, ka ideja par tik veiksmīgu projektu radusies nevis kādam rūdītam biznesmenim vai tālredzīgam deputātam, bet gan pašiem iedzīvotājiem. Lai atbalstītu vietējos mazos ražotājus un veicinātu ekonomisku aktivitāti, ideja par Suitu tirgu radusies Alsungas viedā ciema iniciatīvas grupā. Ļoti liela nozīme ir arī vietējās pašvaldības atbalstam.

Tā paiet svētdiena pēc svētdienas, tirdziņš aug augumā un pat izraisa satiksmes sastrēgumus. Vasara paiet, arī tirdziņu sezona rudenī beigsies, bet suits domā – kas tā būs par svētdienu bez Suitu tirgus?

Vietējie mājražotāji un amatnieki gandarīti

Genovaite Veisberga nekad nebija domājusi, ka reiz ikdiena tiks aizvadīta virtuvē, cepot raušus un rausīšus, dažāda veida plātsmaizes, un, protams, burkānraušus jeb sklandraušus. Vietējās ilggadīgās Alsungas mājražotājas iedrošināta, 2016. gadā Genovaite reģistrējās kā mājražotāja, izveidoja savu mājražojumu zīmi “Suit’ Rausītis”. Tā kā pati nāk no Lietuvas, ar aizrautību meklēdama savas īpašās receptes un garšas, nereti iesaista arī kaimiņzemes virtuvi, tādējādi dažādojot piedāvāto produkciju. Genovaite jau 43 gadus dzīvo Latvijā.

Tirgus dienās saimniece mostas agri, lai steigtu sacept gardumus. Pieprasījums pēc saimnieces ceptajiem raušiem ir tik liels, ka nespējot to nodrošināt! Agros sestdienu rītos saceptie rauši un smalkmaizītes ceļo uz Ventspili, kur veikli, turpat vai pusotras stundas laikā, tiek izpārdots viss. Un apjomi nav nekādi mazie – vairāk nekā 200 lielie gaļas pīrāgi un tikpat smilšu mīklas “persiki”, desmitiem kilogramu dažādu plātsmaižu un citi gardumi. Ai, kā ventspilniekiem garšo plātsmaizes!

Genovaites dēls Dāvis Cērps atbild par produkcijas piegādi. Izbaudījis dzīvi Rīgā, Dāvis atgriezies Alsungā. Dāvis ir atbildīgs par jaunām tirdzniecības iespējām, turpretī mamma steidz nodrošināt ar produkciju. Nereti arī Dāvis labprāt piedalās pīrāgu gatavošanā. Mīklas rūpīga iemīcīšana ir grūtākais, tas Dāvja darbs.

Ģimenē valda uzskats, ka katram sevi cienošam mājražotājam ir arī pašam jāciena sava saražotā produkcija. Ģimenē valda ļoti stingri uzskati par higiēnas prasībām, un tās noteikti tiek izpildītas. Arī tirdzniecības vietā rūpīgi tiek sekots, lai produkcija būtu “noslēgta” no ārpasaules. Noteikti ļoti svarīga ir arī iepakojuma izvēle.

Dāvis kopā ar brāli plāno saimniecības attīstību. Šobrīd pašu spēkiem galvenajai saimniecei – mammai – tiek būvēta lielāka un ērtāka ceptuve, cerot, ka drīzumā ražošanas apjomi tiks ievērojami palielināti. Nereti pēc pasūtījumiem brauc no citām Latvijas pilsētām – šorīt produkcija aizceļoja uz Valmieru un Alūksni, drīz dosies uz Lietuvas pusi. Produkciju iemīļojuši arī vietējie Alsungas iedzīvotāji.

Dāvis stāsta, ka vietējie mazie ražotāji ir ļoti pateicīgi par iespēju pārdot saražoto produkciju tepat Alsungā – Suitu tirgū katru svētdienu. Ar katru nedēļu tirgotāju skaits palielinās. Konkurence vietējos mājražotājus neuztraucot – pieprasījumu pēc konditorejas izstrādājumiem nevarot apmierināt.

Uz tikšanos Suitu tirgū! 

Zanda Dimanta-Svilpe,
sadarbībā ar Kuldīgas konsultāciju biroju

Ligita Paegle,
rakstniece