Ražas laiks arī zivju audzētājiem

Tūlīt vajadzētu sākties ziemai, bet rudens gan Latvijas laukos, gan arī zivju audzētājiem bija ražas laiks. Ļoti darbīgs – jāveic dīķu apzvejošana, zivju pārvietošana uz ziemošanas dīķiem, ziemošanas vai pirmspārdošanas baseiniem, kam seko arī zivju pārdošana, apzvejoto dīķu ieziemošana, ja nepieciešams – labošana un apkopšana. Rudens zivju audzētājam ir laiks, kad viņš saņem visa gada darba algu.

Tāpat kā iepriekš, arī šis gads bijis atšķirīgs. Lai gan šogad pavasaris bija salīdzinoši vēss un karpas nārstoja vēlu, dažiem pat ap Jāņiem, kopumā es šo sezonu vērtēju kā labu un interesantu, gūstot arī daudz jaunu un noderīgu atziņu. Interesants ir fakts, ka par spīti vēsajam un ieilgušajam pavasarim, metereologu vērtējumā aizejošais gads solās būt siltākais novērojumu vēsturē.

Šī gada ražas zivju dīķos

Runājot par mazajiem dīķu turētājiem, īpaši jaunpienācējiem, kas šogad ir lielā skaitā, esmu dzirdējis ļoti daudz labu piemēru, un daudziem pirmā sezona noslēgusies ar patiešām veiksmīgiem  rezultātiem. Pavasarī diezgan daudzi mazo piemājas dīķu turētāji, izvērtējot savā valdījumā esošo dīķu ūdens parametrus, izvēlējās audzēt varavīksnes foreles un pavasarī mazāk vai vairāk laikus ielaida foreļu mazuļus. Protams, mazuļu izmēri atšķirīgi, tie svārstījās no 30 līdz 100 gramiem, un dažos gadījumos sasniedza pat 200 gramus. Rudenī apzvejojot dīķus, var secināt, ka foreles ir labi augušas un to svars ir kilograms un pat vairāk. Izcils piemērs – no ielaistajiem 30 gramu mazuļiem lielākie eksemplāri sasnieguši pat līdz 1,5 kg lielu svaru, bet vidējais svars ir 1–1,2 kg. Iedomājaties –  tas viss vienā vasarā, no aprīļa līdz novembrim!

Otrs piemērs par karpām: pavasarī ielaistās vienvasaras karpiņas  rudenī ir ar svaru 1,5–2 kg. Ir smalkas nianses, kas to nosaka, un dažādi apstākļi, un šeit pieminu labākos rezultātus, bet arī pārējiem izaudzētais vērtējams kā labs, arī trīsvasaru un četrvasaru karpām. Visam pamatā, protams, ir rūpes par zivīm un zivju regulāra barošana.

Tad jau ir klāt tāds neaizmirstamais rudens pasākums kā zivju nozveja, kas ir kaut kas līdzīgs mums visiem zināmajām kartupeļu talkām! Daudziem pilsētniekiem, un ne tikai pilsētniekiem, tas ir vesels piedzīvojums – redzēt un pārkraut tik daudz zivju vienlaikus. Talkas beigās bagātīgi uzklāts galds saimes istabā, izaudzēto zivju garšošana un, protams, saimnieka slavēšana ir viens no patīkamākajiem brīžiem zivju audzētāja gadā!

Zivju uzglabāšana

Pēc dīķa nolaišanas rodas jautājums: kur tādu lērumu zivju vienlaikus likt?

Ar karpām jautājums risināms nedaudz vienkāršāk: var iegādāties viena kubikmetra plastmasas konteinerus, tiem gan jābūt tīriem, bez nekādas ķīmijas paliekām vai ļoti rūpīgi izmazgātiem. Vienā šādā konteinerā savus 100 kg zivju var noglabāt pat līdz Ziemassvētkiem. Ja izaugušais zivju daudzums ir lielāks, tad var kādā no būvmateriālu veikaliem iegādāties vai izmantot jau esošo vasaras dārza tentu baseinu. Tikai nedrīkst aizmirst par pastāvīgu skābekļa un svaiga ūdens padevi. Ja šādi sagatavotu ūdens tilpni novieto telpā, kur temperatūra nepazeminās zem nulles, tad šādi iespējams karpas glabāt pat līdz pavasarim. Viens labs veco laiku paņēmiens – izgatavot  koka kasti 2x1x1 m (izmēri var būt dažādi), kastei apakšu neveidot no dēļiem, bet no plastmasas žoga sieta ar pēc iespējas mazāku aci, piemēram 20x20 mm. Šādu kasti var ievietot ūdenī  – dīķī, laipiņas galā, tā, lai kastes vāks būtu virs ūdens, bet pati kaste ūdenī, un vāks, stāvot uz laipiņas, viegli atverams. Kastes vākam var pierīkot slēdzeni. Uz šādu noliktavu iespējams doties katrā reizē, kad sakārojas zivis, un šādi tās var glabāt līdz pavasarim. Visos gadījumos nevajag pārspīlēt ar zivju daudzumu, jo tur, kur labi var izdzīvot 100 kg zivju, neizdzīvos 200 kg, un rezultātā nobeigsies visas.

Ar forelēm šādas darbības jau būs sarežģītākas, līdz ar to iesācējiem vienkāršākais veids būs nozvejotās zivis izķidāt un sapakot pa vienai vai divām kopā un salikt saldētavā, šādi nodrošinot sev un ģimenei foreles līdz pavasarim. Pēc pieredzes varu teikt, ka, zivis glabājot saldētavā līdz pusgadam, garšas īpašības būtiski nepazeminās.

Jāparūpējas par dīķi

Dīķis ir nolaists, zivis nozvejotas, tagad jāparūpējas par pašu dīķi, jālaiž atpūtā līdz nākamai sezonai. Ja pastāv tāda iespēja, dīķim ļoti laba profilakse ir atstāt to tukšu bez ūdens visu ziemu un piepildīt ar ūdeni vien pavasarī, neilgi pirms jaunās sezonas sākuma. Dīķa izsaldēšana ir ļoti labs profilaktisks pasākums, kas  ir pilnībā bez maksas, bet ļoti iedarbīgs. Ar ziemas salu tiek izsaldētas dīķa gultnē un ūdenī mītošās patogēnās baktērijas, dažādi slimību ierosinātāji, liela daļa no zivju parazītiem. Vēl papildu labs profilaktisks pasākums ir nolaistā dīķa gultnes apstrāde ar kaļķi, labākajā gadījumā ar nedzēsto kaļķi. Šis ir īstais laiks nopļaut un izvākt no dīķa citkārt grūti aizsniedzamās ūdens zāles – niedres, vilku vāles, grīsli – vienvārdsakot, visu, kas dīķī ir saaudzis lieks. Ja dīķis ir nolaists laikus un gultne  tiktāl apžuvusi, ka iespējams uzbraukt ar lauksaimniecības tehniku, tad to ļoti labi ir uzirdināt nodiskojot, tādējādi iestrādājot dziļāk gruntī kaļķi un veikt papildu dīķa gultnes aerāciju. Karpu dīķus, ja iespējams, rudenī var apsēt ar ziemājiem, pavasarī sazēlušo zelmeni appludinot. Visi dīķa rudens kopšanas un profilakses pasākumi nākamajā audzēšanas sezonā nodrošinās labāku un kvalitatīvāku ražu, un zivis būs pateicīgas, priecīgas un veselīgas. Veselā dīķi – vaselas zivis.  Lai atlikušie darbi sokas, lai labi garšo zivis un tiek slavēts zivju audzētājs!

Ierosmei mūsmājās iecienīta foreļu recepte.

Grilēta foreles fileja ar citronu un medu

4 personām:

2 ēdamkarotes medus

½ citrona sula

1 ēdamkarote vīna etiķa

2 ēdamkarotes augu eļļas

4 svaigas foreļu filejas

½ tējkarote sāls

Mērce:

200 g skābā krējuma

1 ēdamkarote medus

½ ēdamkarote citrona sulas

1 tējkarote sāls

1 saišķis sasmalcinātu zaļo lociņu

* Bļodā sajauc medu ar citronu sulu, vīna etiķi un eļļu. Foreļu filejas liek sagatavotajā marinādē un atstāj vēsā vietā uz divām stundām.

* Pēc 2 stundām filejas izņem no marinādes un cep krāsnī vai grilā no abām pusēm, pēc tam pārkaisa ar sāli.

* Sajauc krējumu, medu, citrona sulu, sāli un zaļos lociņus viendabīgā mērcē.

* Filejas pasniedz ar vārītiem kartupeļiem, salātiem un mērci.

Ieteikums elitārajai zivju audzētāju saimei – pārfrazējot padoms no vecām Latvijas pirmās brīvvalsts laiku pavārgrāmatām: ja jums nāk ciemiņi un mājās pilnīgi nekā nav, ko pagatavot,  aizejiet uz savu dīķi, ātri noķeriet foreli, un tālāk viss jau  pēc  aprakstītās receptes.

Raivis Apsītis,
LLKC eksperts zivsaimniecībā

Foto: Raivis Apsītis