Top jaunais Zivju resursu mākslīgās atražošanas plāns

Lielākajai daļai Latvijas zivsaimniecībai nozīmīgāko ūdenstilpju ir publisks statuss (atbilstoši Civillikumam – publiskie ūdeņi un ūdeņi ar valsts zvejas tiesībām), kas valstij uzliek noteiktu atbildību par zivju resursu ilgtspējas nodrošināšanu tajās.

Ievērojot Zvejniecības likumā noteikto, zivju resursu pārzinātājam sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” (turpmāk – BIOR) ir jāīsteno saskaņoti pasākumi zivju resursu saglabāšanai, un zivju resursi ir pavairojami, pamatojoties uz Ministru kabinetā apstiprinātām zivju resursu mākslīgās atražošanas pamatnostādnēm.

Zemkopības ministrija, pamatojoties uz BIOR sniegtajām zinātniskajām rekomendācijām, ir sagatavojusi un virza apstiprināšanai Ministru kabinetā plāna projektu “Zivju resursu mākslīgās atražošanas plāns 2021.–2024. gadam” (turpmāk – plāna projekts).

Plāna projekta izstrādes laikā Latvijas dabiskajos iekšējos ūdeņos zivju resursu atražošanā tika īstenots plāns 2017.–2020. gadam, bet iepriekšējā periodā no 2011. līdz 2016. gadam Latvijā zivju resursu atražošanas politika tika nodrošināta ar pamatnostādnēm. Tā kā šī gada 31. decembrī beigsies plāna 2017.–2020. gadam darbība, tiek izstrādāts jauns politikas plānošanas dokuments.

Ar plāna projektu var iepazīties: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40493676

Joprojām konstatējams, ka antropogēnā ietekme zivju resursiem un to dzīvotnēm nodara kaitējumu, kas var būt arī ļoti ilglaicīgs. Turklāt zivju resursus ietekmē arī dabiskie vides procesi – klimata pārmaiņas, ekstremāli dabas apstākļi, vietējā areālā neraksturīgu sugu ieviešanās utt. Lai novērstu vai mazinātu šīs ietekmes, valsts līmenī nepieciešams īstenot politiku zivju resursu atjaunošanai un uzturēšanai ilgtspējīgi izmantojamā līmenī, ko var panākt ar zivju ieguves liegumiem, vides aizsardzības un citiem preventīviem saglabāšanas pasākumiem, tostarp zivju resursu atražošanu, dabiskos ūdeņos ielaižot zivju audzētavās izaudzētos zivju mazuļus. Tāpat zivju resursu ilgtspēju nodrošina zivju dzīvotņu uzlabošana, nārsta vietu un migrācijas iespēju atjaunošana vai jaunu šādu vietu izveidošana.

Plāna mērķis ir bioloģiski daudzveidīgi, saglabāti un zivsaimnieciski ilglaicīgi izmantojami zivju resursi Latvijā.

Lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi, tika identificētas šādas galvenās risināmās problēmas:

a)    jāturpina zivju resursu atražošanas pasākumi un antropogēnās ietekmes mazināšana, tostarp iespēju robežās jāveic uzlabojumi zivju dabiskajās dzīvotnēs, atjaunojot nārsta vietas, nojaucot šķēršļus, kas traucē zivju migrācijai, vai izveidojot jaunus migrācijas ceļus Latvijas iekšējos publiski pieejamajos ūdeņos, lai nodrošinātu zivju resursu uzturēšanu bioloģiski daudzveidīgā un zivsaimnieciski izmantojamā stāvoklī;

b)    jāveic zušu krājumu monitorings upēs un ezeros, kuros iepriekšējos politikas plānošanas periodos tika ielaisti stikla zuši, lai nodrošinātu zušu krājumu ilgtspējību, kā arī jāsagatavo ieteikumi turpmākajai zušu krājumu papildināšanai nākamajā politikas plānošanas periodā;

c)    jānodrošina zivju resursu atražošanas zinātniskā uzraudzība un novērtējums, lai sniegtu nepieciešamās zinātniskās rekomendācijas zivju resursu atražošanas, to dzīvotņu un nārsta vietu vai migrācijas iespēju atjaunošanas pasākumu īstenošanai, kā arī izvērtētu īstenojamo pasākumu efektivitāti un sniegtu ieteikumus to pilnveidošanai.

Lai veicinātu iepriekšminēto problēmu risināšanu, plānota rīcība šādos sešos virzienos:

a) 1. rīcības virziens – ceļotājzivju resursu atražošana Gaujas un Ventas baseinu publiskajās ūdenstilpēs, ik gadu papildinot tās ar 7,525 milj. nēģu kāpuriem, zandarta, strauta foreles un Baltijas stores mazuļiem, kā arī laša un taimiņa smoltiem. Papildus šajā rīcības virzienā tiek plānots ik gadu 1000 kg nēģu vaislinieku nogādāt nārsta vietās augšpus šķēršļiem. Rīcības virzienā ietverto darbu izpildi nodrošinās BIOR;

b) 2. rīcības virziens – zivju resursu atražošana HES kaskādes radīto zaudējumu kompensācijai Daugavā, ik gadu papildinot Daugavas baseina ūdenstilpes ar 6,3 milj. nēģa kāpuriem, līdakas, zandarta un vimbas mazuļiem, kā arī laša un taimiņa smoltiem. Arī šajā rīcības virzienā plānots ik gadu 1250 kg nēģu vaislinieku pārcelt uz nārsta vietām augšpus šķēršļiem (no Daugavas lejteces uz Ogres upi). Par minēto darbu izpildi atbildīgs būs BIOR;

c) 3. rīcības virziens – zivju resursu atražošana publiski pieejamās ūdenstilpēs, kas paredz pašvaldību un (vai) ūdenstilpju apsaimniekotāju iesaisti ar attiecīgiem projektu pieteikumiem Zivju fondā, ielaižot publiski pieejamos ūdeņos zivsaimnieciski izmantojamo zivju sugu mazuļus, smoltus un kāpurus, kuros netiek īstenoti attiecīgo zivju sugu atražošanas pasākumi saistībā ar šī plāna 1. un 2. rīcības virzienu. Tiek plānots, ka ik gadu šādi varētu tikt papildinātas vismaz 50 ūdenstilpes. Šajā rīcības virzienā plānota plaša ūdeņu apsaimniekotāju un privāto zivju audzētavu iesaiste;

d) 4. rīcības virziens – zušu krājuma monitoringa pasākumi, turpmākas papildināšanas izvērtēšana un rekomendāciju izstrāde paredz Latvijas Nacionālā zušu krājumu pārvaldības plāna pasākumu papildināšanu un turpmāko ilgtspēju. Lai izvairītos no papildu zivju mirstības, ko var izraisīt zušu pārblīvēšana, kā arī lai padziļināti izvērtētu līdzšinējo zušu krājuma papildināšanas efektivitāti, īstenojot aktīvu zušu monitoringu, 2021.–2024. gada periodā nav paredzēts ūdenstilpēs ielaist zušus. Savukārt upēs un ezeros, kuros iepriekšējā periodā ir ielaisti zuši, plānots veikt ikgadēju monitoringu, lai novērtētu datus par dzeltenzušu relatīvo skaitu (populācijas blīvumu) un to dabisko mirstību, kā arī potenciālo sudrabzušu daudzumu. Tāpat tiks izstrādātas rekomendācijas zušu krājuma mākslīgai papildināšanai nākamajā plānošanas periodā pēc 2024. gada, kā arī pēc nepieciešamības – priekšlikumi grozījumiem zvejas un makšķerēšanas regulējumā. Šī rīcības virziena īstenotājs ir BIOR;

e) 5. rīcības virziens – zivju dabisko dzīvotņu un migrācijas iespēju atjaunošana upēs, kas zivju resursu ilgtspējas nodrošināšanai paredz, ka pašvaldības, ūdenstilpju apsaimniekotāji, kā arī valsts iestādes un sabiedriskās organizācijas, kuru pārziņā vai darbību lokā ir zivju resursu pārvaldība un aizsardzība, ar attiecīgiem projektu pieteikumiem Zivju fondā veidos upēs zivju dabiskai atražošanai un to dzīves videi labvēlīgākus apstākļus, mazinot antropogēno ietekmi (veidojot nārsta vietas, attīrot dzīvotnes no aizauguma, nojaucot aizsprostus utt.). Plānots, ka gadā ar Zivju fonda atbalstu tiks īstenoti vismaz 5 šādi projekti. Vieni no šī virziena resursu un laika ziņā ietilpīgākajiem pasākumiem, iespējams, būs saistīti ar šķēršļu nojaukšanu vai zivju ceļu izveidi uz upēm. Lai šādus projektus varētu īstenot, vispirms tiek gaidīti rezultāti no BIOR īstenotā projekta, kura rezultātā tiks izveidots publiski pieejams upju saraksts, kurā prognozēta sagaidāmā zivju faunas stāvokļa uzlabošanās pēc noteiktu apsaimniekošanas pasākumu (migrācijas nodrošināšanas, dzīvotņu platības palielināšanas u. c.) īstenošanas. Šāds saraksts ir nepieciešams, lai nodrošinātu zinātniski pamatotu apsaimniekošanas pasākumu plānošanu un palielinātu to efektivitāti. Šāda saraksta pastāvēšana būtu nozīmīgs priekšnosacījums Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda vai cita finansējuma piesaistīšanai un iespējami mērķtiecīgai izmantošanai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Zemkopības ministriju izvērtēs projekta rezultātus un sagatavos priekšlikumus turpmākai iespējamai rīcībai, tostarp iespējamai ES fondu finansējuma piesaistīšanai;

f) 6. rīcības virziens – zivju resursu atražošanas zinātniskais novērtējums. BIOR zinātniskās darbības un uzraudzības ietvaros tiks veikts lašu un taimiņu smoltu kvalitātes un atražošanas efektivitātes novērtējums, nēģu resursu monitorings, atražošanas efektivitātes, dzīvotņu un zivju migrācijas iespēju atjaunošanas ietekmes uz zivju resursu stāvokļa pārmaiņām novērtējums, plēsīgo zivju un vimbu resursu novērtējums. Tiks sagatavotas atražošanas rekomendācijas, sniegts zinātniskais padoms atražošanas jautājumos – zinātnisku ieteikumu un atzinumu sagatavošana par īstenojamiem pasākumiem, kā arī tiks nodrošināta sabiedrības informēšana par zivju resursu atražošanas un krājumu papildināšanas jautājumiem – preses relīzes, semināri, publikācijas.

Īstenojot visus iepriekšminētos sešus rīcības virzienus, tiek plānots, ka makšķerēšanā, vēžošanā, zemūdens medībās un zvejā tiks nodrošināts zivsaimnieciski izmantojamo zivju un vēžu (turpmāk – zivju) resursu pieaugums par vismaz 500 tonnām gadā, publiski pieejamos iekšējo ūdeņu zivju resursus ik gadu papildinot par vismaz 15 milj. gab. zivju kāpuru, mazuļu un smoltu, t. sk. nēģu kāpuru.

Plāns tiks īstenots, izmantojot ikgadējos valsts budžeta apakšprogrammām 25.01.00 “Zivju izmantošanas regulēšana, atražošana un izpēte” un 25.02.00 “Zivju fonds” piešķirtos līdzekļus, kā arī “Latvenergo” ikgadējos kompensācijas maksājumus par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem. Pasākumos, kuri saskan ar ES Kopējās zivsaimniecības politiku un vides politikas īstenošanu un kuru finansēšanu pieļauj regulējums par ES fondu izmantošanu, var tikt papildu iesaistīti arī 2021.–2027. plānošanas perioda atbilstošo ES fondu (piemēram, EJZF) un Latvijas līdzfinansējuma līdzekļi, raugoties, lai konkrētie pasākumi vai tajos īstenojamo projektu veidi nepārklātos ar valsts budžeta finansētajiem pasākumiem vai projektiem.

Inese Bārtule,
ZM Zivsaimniecības departamenta direktora vietniece

Foto: BIOR arhīvs