Ieteikumi zivju dīķu turētājiem

Laiks ir kļuvis siltāks un saulaināks, bet kā jūtas zivis? No janvāra sākuma daudzās ūdens tilpēs bija novērojama zivju slāpšana, līdz ar to tagad, ja tas nav jau izdarīts, ir īstais brīdis iet savam zivju ganāmpulkam palīgā, jo, raugi, daudzos dīķos un arī dabiskajos ezeros ar vāju ūdens caurteci vai pat bez tās  skābekļa līmenis februāra beigās bija samazinājies līdz minimumam, vietām pat, var teikt, ka skābekļa ūdenī nav vispār. Pareizāk – skābeklis ir, bet zem kritiskās robežas, kas nepieciešama, lai zivis zem ledus izdzīvotu.

Ko darīt?

Pats vienkāršākais, protams, ir cirst āliņģus, tas gan prasa diezgan daudz darba un laika, kā arī pēc tam izveidotie āliņģi ir jāuzrauga, lai tie naktī neaizsalst, citādi tam visam nav jēgas. Krietni ērtāks veids, ja dīķa vai ezera krastā ir pieejama elektrība, kā arī daudz vienkāršāka un arī populārāka metode ir āliņģu veidošana, ievietojot dīķī difuzoru un krastā novietojot membrānas gaisa kompresoru. Ar tā elektrisko jaudu 40–60 w būs pietiekami, lai dīķī izveidotu 10–20 m² lielu vaļēju ūdens laukumu, šeit vienīgā rūpe ir nodrošināt nepārtrauktu elektrības padevi. Āliņģis turēsies vaļā pat tad, ja sāks piesalt, lielā salā, protams, āliņģis sāks samazināties, bet pāris m² būs pat -20 grādos. Laikā, kad dīķos nepietiek skābekļa, nekādā gadījumā zivis nedrīkst barot, tas vēl vairāk samazinās izšķīdušā skābekļa daudzumu ūdenī un daudzkārt palielinās zivju bojāejas risku. Svarīgi zināt, ka skābekļa samazināšanās un zivju slāpšana notiek viļņveidīgi, un tas ir saistīts ar dabiskajiem bioķīmiskajiem procesiem ūdenī, un tā nav viena reize ziemā. Slāpšana notiek ne tikai janvārī vai februārī, bet ir arī martā, aprīlī, līdz ar to dīķis ir jāuzmana līdz ledus nokušanai.

Ko vēl iespējams darīt dīķiem ziemas guļā?

Šogad pēc pārtraukuma atkal bija ziema ar salīdzinoši lielu un noturīgu salu, kas varētu likt domāt, ka dīķi, kuri tika rudenī nolaisti un pa ziemu atstāti tukši, būs kārtīgi izsaluši. Bet tā tomēr nav. Apsekojot dabā vairāku saimniecību dīķus, nācās konstatēt, ka dīķu gultnes zem biezās sniega segas ir pilnīgi mīkstas, bez mazākajām sasaluma pazīmēm. Protams, vietās, kur sniega sega ir plāna, gultne ir nedaudz salusi, bet jāsaka, ka manis apsekotajos dīķos vismaz 90% zem biezās sniega segas dīķa gultne bija pilnīgi mīksta. No tā var secināt, ka dīķu ziemošana ar mēķi izsaldēt gultni nav izdevusies un zivju parazīti, visticamāk, nav izsaluši. Ko šādā situācijā darīt?  

Pirmais, kas būtu darāms, ir atbrīvoties no biezās sniega kārtas uz dīķiem. Mans ieteikums: šajā atkusnī uzpildīt dīķi tā, lai ar ūdeni tiek nosegta visa dīķa gultne, un pēc tam dīķi atkārtoti nolaist. Ziema vēl nav galā un iespējams, ka vēl kādas vēsākas dienas mums vēl priekšā un dīķa dibens paspēs izsalt. Uzpildot dīķi, ūdens ātri izkausēs sniegu uz dīķa gultnes, te vienīgi vajag ņemt vērā, ka dīķis jāpaspēj atkārtoti nolaist, pirms uz tā  izveidojas ledus sega, jo tā atkal būs siltuma izolators dīķa gultnei. Tad atliek cerēt, ka vēl kādu brīdi piekniebs kārtīgāks sals, bet, ja arī ne, tad jālūko paspēt uzpildīt dīķi, pirms rimstas pavasara palu ūdeņi.

Ziema dīķiem un saimniekiem ir miera un spēka uzkrāšanas periods nākamajai aktīvajai sezonai. Ja dīķi vēl ir dziļā ziemas miegā, tad saimniekam jau lēnām jāsāk mosties un plānot sezona. Tagad ir īstais laiks sākt domāt par zivju mazuļiem, izlemt, kādas zivis un cik daudz šogad laist dīķī, ar ko šogad tās  barot, padomāt par vasaras sezonai nepieciešamo inventāru un jau laikus – par visu nepieciešamo rudens nozvejai. Ja dīķis ir nolaists, varbūt veicami kādi uzlabojumi vai jauninājumi, varbūt var sakārtot vai izveidot no jauna zivju rudens nozvejas vietu un  barošanas galdu vietā, kur parasti tiek barotas zivis.

Saimnieki, kam dīķi nav nolaisti un zivis ir pieejamas, var turpina tās baudīt un mierpilni plānot nākošo sezonu. Lūk, viena interesanta recepte, kas labi garšo ar  Latvijā audzētu foreli.


Krāsnī gatavota Latvijā audzētas foreles fileja ar estragona mērci

4 personām:

600 g foreles filejas

50 g olīveļļas

1 tējkarote citronpiparu vai piparu maisījuma

1 citrons

cukurs

Mērcei:

saišķis maurloku

3 svaigi estragona zariņi vai tējkarote kaltēta estragona

ēdamkarote kapātas svaigas citronmelisas

200 g grieķu jogurta

100 g majonēzes

sāls un melnie pipari pievienojami pēc garšas

Olīveļļu sajauc ar sāli un citronpipariem. Foreles fileju sagriež četrās līdzīgās daļās un apziež ar sagatavoto olīveļļas maisījumu. Ieslēdz cepeškrāsni režīmā ar ventilatoru. Cep 175 grādos aptuveni 20 min.

Sagatavo un sasmalcina mērcei nepieciešamos garšaugus. Pievieno majonēzi un jogurtu, visu kārtīgi samaisa, ja nepieciešams, pievieno sāli un piparus. Ievieto ledusskapī.

Foreles filejas pasniedz ar brūnajiem rīsiem vai grilētiem dārzeņiem.

Raivis Apsītis,
LLKC eksperts zivsaimniecībā

UZZIŅAI: Sniedzam konsultācijas akvakultūrā
Dīķu izveide, meniķu konstrukcijas, vietas izvēle, dīķos audzējamās zivju sugas un to saderība polikultūrā, zivju barošana, barības veidi un barības izvēle, zivju aizsardzības preventīvie pasākumi dīķsaimniecībās. Zivju audzēšanas ekonomiskais pamatojums. Projektu sagatavošana.

Pievienot komentāru