Pavasara zvejā – pagaidām bez lieliem lomiem

Šis pavasaris zvejniekiem atnāca ar mazākiem lomiem nekā ierasts, jo zvejai traucēja ne tikai vējainais laiks, bet arī aukstais ūdens, kādēļ zivju piekrastē ir mazāk nekā citugad.

No aprīļa līdz jūnijam iesakaitot, galvenā zivju suga nozvejā ir reņģe, ko pamatā nozvejo stāvvados Rīgas līcī, bet atklātās jūras piekrastē dominē apaļie jūrasgrunduļi, vējzivis, luči, butes, ko zvejo pamatā ar tīkliem un murdiem.

Baltijas jūrā – par daudz vēju

LLKC zivsaimniecības konsultants un Liepājas biroja vadītājs Aleksejs Kačanovs, aptaujājot zvejniekus, ziņo, ka nozvejas rezultāts ir ļoti atkarīgs no vēja virziena. Stāvvadu zveja notiek tikai pie Jūrmalciema, lomi esot labāki nekā iepriekšējā gadā. Pamata ienākumus zvejniekiem dod apaļo jūrasgrunduļu nozveja, to lomos esot vairāk nekā reņģu. Māris Stankevičs, biedrības “Baltijas zivsaimnieku apvienība” pārstāvis: “Gada sākumā aktīvi tika zvejotas salakas, reņģes, no aprīļa beigām – apaļie jūrasgrunduļi ar tīkliem, reņģu stāvvadiem, specializētiem grunduļu murdiem. Nelielos daudzumos lomos sāk nākt vējzivs.”

LLKC Ventspils biroja vadītāja Īrisa Roze-Posuma, aptaujājot Ventspils apkaimes zvejniekus, noskaidroja, ka šī pavasara nozveja murdos un tīklos kopumā ir mazāka nekā pērn, bet ne tādēļ, ka zivju mazāk, bet gan tādēļ, ka vējainā laika dēļ nevar tikt zvejā. Užavnieks Normuns Lode: “Vēja dēļ nevar tikt jūrā tik bieži kā gribētos. Aukstais jūras ūdens samazina zivju koncentrāciju – ja pērn vienā reizē varēja no jūras izcelt 5 tonnas loma, tad tagad vairāk par 3 tonnām nesanāk. Butēm katru gadu liegums līdz 15. maijam, diemžēl lieguma laikā, kad tās zvejot nedrīkst, tās sastopamas vairāk nekā pēc lieguma. Līdz šim lomos lielos apjomos ir bijis apaļais jūrasgrundulis, tomēr zinātnieki saka, ka ar laiku to būs aizvien mazāk, jo tiem ir tendence migrēt – izlietos barības bāzi mūsu reģionā un aizies tālāk. Jācer, ka turpmākos piecus gadus vēl būs, ko jūrā darīt, bet pēc tam grūti pat prognozēt, kāda būs piekrastes zvejniecības nākotne Latvijā”. Vērtējot noietu, Normunds saka, ka tas ir stabils, visu paņem uzpircēji, cena ir pieaugusi par aptuveni 10%. Grunduļi tiek eksportēti, visas pārējās zivis pārdod iekšzemē.

Normundam Lodem piekrīt arī užavnieks Einārs Neilands – vēja dēļ zvejas dienu šopavasar mazāk, vienīgi priecē lielais pieprasījums pēc butēm – tas no uzpircēju puses ir nemainīgi augsts, tiesa, cenas gan palikušas nemainīgas.

Rīgas līcī nozveja mazāka

LLKC Zivsaimniecības nodaļas projektu vadītājs Edijs Zanders ziņo, ka aukstā pavasara un zemās ūdens temperatūras dēļ no Lapmežciema līdz Kolkai piekrastes zveja nesekmējās. Ūdens temperatūra bija par zemu, lai reņģes nāktu piekrastē nārstot, līdz ar to stāvvados lomi mazi. Arī valdošie vēja virzieni – pamatā dienvidu un dienvidrietumu – nav bijuši pateicīgi zvejai.

Zvejnieks no Kolkas Andris Laukšteins, kurš zvejo Vaidē, aiz Kolkas raga lieljūras pusē, stāsta, ka aprīļa beigās un maija sākumā zveja bija ļoti laba. A. Laukšteins: “Līdz maija pēdējai nedēļai nozvejotas apmēram 100 tonnas reņģu. Tas nav īpaši daudz, ņemot vērā, ka jūrā ielikti 10 stāvvadi.” Priecīgi par lomu nav arī zvejnieki Rojā, kur līdz maija vidum trijos stāvvados nozvejotas vien pārdesmit tonnas reņģu.

Engures “Nemo Z” sāka zvejot 24. aprīlī. Līdz maija vidum nozvejotas nepilnas 40 tonnas uz 6 stāvvadiem. Lielākais loms bija vienā no maija sākuma siltajām dienām, kad izdevās nozvejot 15 tonnas reņģu. Sākot no maija vidus, Engurē novērojama pastiprināta roņu koncentrēšanās pie stāvvadiem, pie viena stāvvada saskaitīti pat seši roņi. Vienīgais prieks – šogad atšķirībā no iepriekšiem gadiem pieprasījums pēc reņģēm ir lielāks.

Lapmežciema zvejniekam Uldim Meieram sešos stāvvados nozveja tāda pati kā engurniekiem – līdz maija pēdējai nedēļai 40 tonnas reņģu. Maija otrajā pusē reņģu apjoms nozvejā samazinās un pieaug vējzivju daudzums.

Līča Vidzemes piekrastē stāvvadu zvejā situācija vēl sliktāka nekā Kurzemes pusē, ziņo LLKC Zivsaimniecības nodaļas projektu vadītājs Jānis Kravalis. Vērtējot nozveju līdz maija pēdējai nedēļai, Salacgrīvas novada SIA “Aļģes 1” īpašnieks Jānis Krūmiņš saka: “Šogad kopumā nozveja ir diezgan švaka, vēl ceram, ka reņģes parādīsies. Mūsu uzņēmuma nozveja līdz šim apmēram 17 tonnas.” “Aļģes 1” līdz maija beigām no 5 stāvvadiem bija ielikuši 3, otrs J. Krūmiņa uzņēmums SIA “Šoneris” ar 2 stāvvadiem nozvejojis 32 t reņģu.

Carnikavas SIA “Grif 93” īpašnieks Harijs Švarcbahs saka, ka līdz maija beigām jūrā ielikts tikai viens stāvvads no diviem, turklāt tas pats ar vējiem saplēsts un vīri bijuši spiesti to remontēt. H. Švarcbahs: “Realizācijas problēmu nav, cenu vēl vērtēt nevaram, jo pārdota tikai viena tonna. Ceram tomēr, ka lomi palielināsies.”

Informāciju apkopoja Kristaps Gramanis,  LLKC ZST projektu vadītājs

UZZIŅA
Ja darbā ar LZIKIS rodas neskaidrības un problēmas, jāsazinās ar LZIKIS administratoru pa tālruņa numuru 67027038, tāpat arī strādā atbalsta e-pasta adrese lzikis@zm.gov.lv. Pašvaldības un zvejniekus regulāri konsultē arī ZM Zivsaimniecības departamenta pārstāvis Artis Āboltiņš (tālr. 67095040), kā arī Valsts vides dienesta pārstāvji. Atgādinām: ja ārpus darba laika ir novērojamas sistēmas problēmas, tad nozvejas dati tiek aizpildīti papīra formātā un ievadīti LZIKIS sistēmā pēc problēmu novēršanas. Kopš gada sākuma LZIKIS lietošanā konsultē arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra zivsaimniecības projektu vadītāji: Vidzemes piekrastē Jānis Kravalis (27763321); Kurzemē no Papes līdz Kolkai atklātās jūras piekrastē Aleksejs Kačanovs (27843096); Edijs Zanders (27080400), kurš strādā ar zvejniekiem no Kolkas līdz Jūrmalai.

Reņģu nozvejas limiti Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos 2021. gadam pa ģeogrāfiskiem rajoniem tiek noteikti šādos apjomos: