Iepazīstas ar Vestienas pagasta saimniecībām

LLKC Balvu nodaļa rīkoja pieredzes apmaiņas braucienu uz Madonas novada Vestienas pagasta mazajām lauku saimniecībām.

Braucienā piedalījās Balvu, Baltinavas, Viļakas un Rugāju novadu lauku uzņēmēji. Pasākums notika septembra nogalē Valsts Lauku tīkla aktivitātes „Uzņēmējdarbības attīstība lauku saimniecībās” ietvaros ar mērķi veicināt labas pieredzes un prakses pārņemšanu uzņēmumos un mazajās saimniecībās.

Dabas sēta „Aparēni”

Vestienas pagastā, kalnainā apvidū atrodas bioloģiskā dabas sēta „Aparēni”. Vienkārša lauku sēta, kā vairumam mūsu pusē. Laipna mājas saimniece Ligita Vītoliņa sagaida balveniešus. Viņa ar lepnumu rāda savas mājas iemītniekus un stāsta, ka pati strādā par mammu, pavāru, dārznieku, zootehniķi un celtnieku. Ligita māju iegādājusies 1998. gadā, kad tā vairāk līdzinājusies drupu kaudzei. Pašu spēkiem „Aparēni” tika atjaunoti, un sākumā saimniecība nodarbojās ar piena lopkopību, turot 14 liellopus. Kad piena cenas nokrita līdz 7–8 santīmiem par litru, no šīs ieceres nācās atteikties. Patlaban saimniecībā ir divas gotiņas. Tā kā piena lopkopība nedeva cerētos rezultātus, 2004. gadā, izlasot žurnālā „Praktiskais Latvietis” rakstu par putnu saimniecību Piņķos, tika iegādātas pirmās Orlovas šķirnes vistiņas. Tās gan izrādījās pārāk trauslas saimniecības apstākļiem. Bet ar to, pēc pašas saimnieces vārdiem, sākās „putnu trakums”. Saimniecībā pašlaik ir vairāku šķirņu putni. Agrāk saimniecībā bija 34 šķirnes, bet pēc caunu ciemošanās palika tikai 26 – tika apēsti 78 tīršķirnes putni, kas radīja saimniecei gan morālus, gan materiālus zaudējumus. Putni ir jāsargā no vanagiem, lapsām un caunām. Putnus nedrīkst turēt kopā ar liellopiem, tāpēc kūts ir nodalīta. Saimniecībā varēja apskatīt dažādas pīles, vistas un arī pāvus. Pāva lepnums – košā aste – savu pilnību sasniedz tikai trīs gadu vecumā. Tad arī pāvu meitene izdēj savu pirmo olu. Interesanti, ka te pāvus izperēja mamma vista. Tur pat pļavā gozējās āzis un auni, kur katram ir savs dzīves stāsts.

Saimniecība tagad var lepoties arī ar kolekcijas dārzu – vairāku šķirņu īrisiem. Arī tas nav bijis viegls darbs, jo te „dzīvs māls apakšā”. Izdodas arī tūristu piesaiste, tajā skaitā no ārzemēm, un daži cilvēki pirmo reizi mūžā dzird griezi griežam.

Par relaksācijas vietu saimniecībā kalpo atpūtas namiņš kalna galā un saimnieces dzīves moto apliecina tajā sacītie viedi vārdi: „Jūsu pašreizējā dzīve ir iepriekšējo gadu darba un izvēles rezultāts. Jūsu dzīve rīt būs šodienas darba un izvēles rezultāts”.

Zemnieku saimniecība „Ielāpi”

Turpinot ceļu apkārt Kāla ezeram pa kalnaino Vestienas pagastu, iebraucām zemnieku saimniecības „Ielāpi” pagalmā. Zīmīgi, ka vairāku desmitu kilometru rādiusā netika manītas graudkopības saimniecības. Tas apvidum raksturīgā reljefa dēļ. Arī „Ielāpi” nodarbojas ar piena lopkopību un lauku tūrismu. Saimniecībā strādā divas paaudzes, un trešā palīdz lauku darbos. Saimnieki darbojas biedrībā „Kāla ezera padome”, aktīvi piesaistot investīcijas no LEADER un citiem projektu pasākumiem. Saimniece ar lepnumu stāsta un rāda pašu spēkiem paveikto un uzbūvēto.

„Ielāpu” saimniece tuvējā apkārtnē ir ieguvusi labas pavāres slavu. Viņa pati kautrīgi teic, „nekas īpašs, lieku galdā to, ko paši esam iecienījuši.” Arī šajā saulainajā dienā ģimenīte bija pagatavojusi siltas pusdienas brauciena dalībniekiem. Šajā saimniecībā varēja ne vien skatīties, klausīties un pusdienot, pozitīvā aura un patriotisma gars, kas staroja no ģimenes, iedrošināja un uzmundrināja mūs. Daži no dalībniekiem pirmo reizi apguva ziepju vārīšanas prasmes un iemaņas. Nemaz negribējās atvadīties... Iedodot līdzi ceļamaizi, saimnieki mums vēlēja laimīgu ceļu un atkalredzēšanos.

Uzņēmums „Jāņkalni”

Brauciens noslēdzās pārstrādes uzņēmumā „Jāņkalni”. Spēcīgais un simboliskais dzimtas uzvārds Ozoliņš, paaudzēs mantotais darba tikums, mīlestība un cieņa pret zemi, unikālā Vidzemes augstienes daba devusi drosmi Ozoliņu ģimenei izveidot uzņēmumu, kas jau vairākās paaudzēs nodarbojas ar augļu un ogu audzēšanu, to pirmapstrādi, pārstrādi un realizāciju.

Tēva Ulda Ozoliņa saimniekošanas laikā tika izveidota viena no lielākajām krūmmelleņu audzētavām Madonas novadā 7 ha platībā. Šobrīd dēla Māra Ozoliņa pārraudzībā esošajos 20 ha tiek kopti melleņu stādījumi, kas draudzīgi sadzīvo ar zemeņu, aveņu, ābeļu, cidoniju, smiltsērkšķu un rabarberu stādījumiem.

Izaudzētie augļi un ogas, kas netiek realizēti sezonas laikā, tiek uzglabāti šim nolūkam celtā aukstuma glabātuvē un pārstrādāti atkarībā no tirgus prasībām. Ražošanas cehā tiek spiestas sulas, biezsulas, vārīti ievārījumi, tiek saldēti un žāvēti augļi un ogas, arī gatavotas tējas.

Brauciena laikā tika apskatītas trīs dažādas saimniecības. Pirmā ir ļoti maza piemājas saimniecība, kurā strādā tikai saimniece, ieņēmumus gūstot no puķu stādu pārdošanas, siera realizācijas un putnu kolekcijas tūrisma vajadzībām. Šeit galvenais ienākumu gūšanas resurss ir ainaviskā vide un saimnieces prasme katrai lietai piemeklēt savu stāstu. Otrā – jau lielāka saimniecība uzrunā ar paaudžu spēju un prasmi strādāt kopā, apvienojot dažādas nozares un sadalot pienākumus. Trešajā uzņēmumā ir ieguldīts labs pamats pirms vairākiem gadiem. Pēcnācēji to ir pratuši saglabāt un attīstīt. Uzņēmumā strādā jauni cilvēki, kas ir labs piemērs mūsdienu jauniešiem – uzdrīkstēties, mācīties un nebaidīties no darba.

Pieredzes apmaiņas brauciens bija motivējošs un lietderīgs, tā atzina brauciena dalībnieki. Daudzi apmeklētajās saimniecībās saskatīja lielu līdzību ar savām un guva jaunas idejas. Citi apbrīnoja cilvēku uzdrīkstēšanos un uzņēmību. Daudzi secināja, ka zināšanas, neatlaidīgs darbs, uzņēmība un paaudžu pārmantojamība ir svarīgs faktors katrā biznesā.

Liene Ivanova,

LLKC Balvu nodaļas uzņēmējdarbības konsultante