Čehijas ģimeņu mazo un vidējo saimniecību pieredze
18. Jūlijs 2022.
Šī gada jūnija nogalē 20 dalībnieku grupas sastāvā devāmies pieredzes apmaiņas braucienā uz Čehiju. Mūsu brauciena tēma bija “Mājražotāju produkcijas un nišas produktu pieprasījuma, sortimenta veidošanas, ražošanas un realizācijas procesa tendences Eiropā (Čehija)”.
Četru dienu laikā apmeklējām 12 mazās un vidējās ģimeņu saimniecības, kuru darbības jomas ir piena un gaļas lopkopība, cūkkopība, aitkopība, putnkopība, augkopība, kā arī netradicionālā lauksaimniecība (lavandu, gliemežu, austersēņu audzēšana). Ieguvām daudz noderīgas informācijas par vietējo saimniecību sadarbības pamatprincipiem, mājražošanas kritērijiem un gatavās produkcijas realizācijas iespējām.
Šī brauciena maršruts tapa sadarbībā ar Čehijas privāto zemnieku asociāciju (Asociace soukromého zemědělství ČR; www.asz.cz), kas dibināta 1998. gadā un kurā apvienojušās 41 reģionālās biedrības un vēl desmit interešu apvienības, tādējādi aptverot visu Čehiju. Asociācija apvieno vairākus tūkstošus lauksaimnieku, tā cenšas prezentēt ģimenes saimniecības kā pasaulē ilgākā lika periodā pārbaudītāko un ienesīgāko saimniekošanas veidu, atbilstoši tās darbības vadmotīvs ir “ģimenes saimniecības – tradīcija un nākotne”. Tās galvenās darbības jomas ir saistītas ar lauku saimniecību interešu aizstāvību politiskā līmenī un likumdošanā; informatīvo materiālu un lauksaimniecības notikumu apskatu sagatavošana un izplatīšana par asociācijas, likumdošanas, ekonomikas u. c. aktualitātēm.
Organizācijas biedri piedalās dažādu starptautisko un nacionālo projektu īstenošanā; vietējās un starptautiskās lauksaimniecības izstādēs; rīko kursus, apmācības, ārzemju ekskursijas biedriem un piedalās dažādu citu pasākumu rīkošanā.
Īpašu pateicību izsakām Annai (Anna Chládová), kura ieguldīja milzīgu darbu saimniecību sagatavošanā. Asociācijā Anna strādā salīdzinoši nesen – tikai 6 mēnešus, bet ar pilnu atbildību pieņēma mūsu izaicinājumu un godam paveica viņai uzlikto pienākumu.
Tāpat kā Anna, visas šīs dienas ar mums kopā bija vēl viens brīnišķīgs un neaizvietojams cilvēks – Milans (Milan Hoplíček), pēc tautības – čehs, kurš ar savām teicamajām latviešu valodas zināšanām patīkami pārsteidza ne tikai mūs, bet radīja zināmu izbrīnu savos tautiešos. Milans ir students, šīs bija sava veida ugunskristības tulkošanā, un ar to viņu no sirds apsveicam, jo lieliski ar visu tika galā.
Cūkkopība, putnkopība, gaļas liellopu audzēšana. Sava kautuve un gaļas pārstrāde uz vietas saimniecībā. Tiešā pārdošana saimniecībā.
Bioloģiskā ģimenes saimniecība, kura atrodas gleznainā Broumovas reģiona nelielā ciematā Verneržovicē. Te saimnieko Lucija un Jans Bošinovi.
Ģimene savu darbību uzsāka 2001. gadā uz 200 ha nomātās zemes un nomātās ēkās, kuras laika gaitā iegādājās savā īpašumā. No tagadējiem 320 ha lielākā daļa ir ganības, 75 ha ir aramzeme auzu un tritikāles audzēšanai lopbarībai. Audzē ‘Salers’ šķirnes gaļas liellopus, ‘Mangalica’ šķirnes cūkas un dažādus mājputnus – gaļas un olu ieguvei. Lielāko daļu savas produkcijas (fasētu svaigu gaļu, desas, pastētes, kūpināto speķi, kausētos cūku taukus, vītināto gaļu u. c.) notirgo tepat, savā omulīgi iekārtotā veikaliņā, kurā tiek piedāvāta arī citu saimniecību produkcija, piemēram, govs un aitu piena produkti, žāvēti augļi, augļu-ogu sīrupi, džemi, vīns un vēl daudz kas cits.
Mums bija lieliska iespēja nodegustēt dažus produktus. Neviltotu interesi mūsos izraisīja saldējums no aitu piena, ražots saimniecībā “FARMA ŠONOV”, uz kuru devāmies kā nākamo mūsu šodienas apmeklējuma vietu.
Bioloģiskā saimniecība. Aitu ferma. Aitu piena pārstrāde, biezpiena un siera ražošana.
Aitu ferma ir izvietojusies skaistā kalnainā teritorijā. Šeit Monika Menčíkova kopā ar vīru audzē Francijas izcelsmes piena šķirnes ‘Lacaune’ aitas. Saimniecībā ir sava neliela ražotne, kur dienā pārstrādā ap 300 litriem aitu piena, no kura iegūst gardu biezpienu, sieru, brinzu, jogurtu un saldējumu. Gatavo produkciju piegādā uz EKO veikaliem Čehijas lielākajās pilsētās, ved arī uz Poliju. Nākotnē plāno atvērt veikalu, kurā būtu ne tikai piena produkti, bet arī sava neliela maizes ceptuve ar svaigi izceptu maizi un konditorejas izstrādājumiem.
Aitkopība saimniekam esot sirdslieta, jau 25 gadus strādā šajā jomā, vairākus gadus ir smēlies zināšanas arī ārzemēs.
Pēc gardām pusdienām pasakainā dabas stūrītī zaļo pļavu un kalnu ielokā, ar dievīgu Panna Cotta desertā, ceļš mūs ved tālāk uz nākamo saimniecību.
“KOLLERT FAMILY FARM” (Hradec Kralova)
Galvenā darbības joma ir piena lopkopība.
Kollertu dzimta Suchý Důl apkaimē ir zināma jau kopš 18. gadsimta vidus. Kā saka saimnieks, vienmēr ir nodarbojušies ar piena lopkopību. Tēvs saimniekoja, pēc tam pats, un tagad saimniecība tālāk jau ir nodota dēlam.
80 ha zemes, 70 slaucamās Čehijas vietējās šķirnes govis, kuras esot piemērotākas gan piena, gan gaļas ražošanai. Ir uzbūvēta jauna lopu novietne un skābbarības bedre. Visu izslaukto pienu nodod (11,4 CZK/ litrā), paši pārstrādi neveic. Gaļai liellopus nodod ziemas periodā.
Pēc kārtīga cienasta uz atvadām saimniekiem par pārsteigumu nodziedājām “Bēdu manu, lielu bēdu”. Jāatzīst, ka fermā bija brīnišķīga akustika, un koris mums arī bija varens.
Augkopība, lopkopība. Briežu ferma. Specializējas graudaugu, eļļas augu, cukurbiešu audzēšanā. Saimniecībā tirgo mārdadža sēklas un eļļu.
Pavels Dašeks šeit saimnieko jau ceturto paaudzi. Ir 300 ha aramzemes un 50 ha ganības. Audzē kviešus, rudzus, rapsi, mārdadzi, cukurbietes. Mārdadža sēklas tiek izmantotas ārstniecības nolūkos – aknu slimību profilaksei.
30 gadus saimnieks ir audzējis šampinjonus, bet tad, 2009. gadā, vairāku iemeslu dēļ šo nodarbi pārtrauca, bet no sēņu pārdošanas iegūto naudu ieguldīja saimniecības attīstībā un remontdarbos.
Tagad Pavelam pieder ap 200 briežu liels ganāmpulks un viesu māja “Penzion na Radosti”, kurā laipni tikām izmitināti mūsu pirmajā naktī Čehijā. Savukārt briežu gaļas gulašs mums bija pagatavots uz atklātās uguns un pasniegts īpašā gaisotnē –
tādā kā mednieku stilā un, protams, kopā ar aukstu čehu alu. Vienreizēji!
“HAVLÍČKOVI FAMILY FARM”
Graudaugi, rapsis, cukurbietes, sojas pupas, kāpostu audzēšana un pārstrāde.
Apsaimnieko 350 ha zemes, no kuriem 335 ha ir aramzeme un atlikušie 15 ha ir pļavas. Specializējas augkopībā, audzē rapsi, kviešus, cukurbietes, sojas pupas. Galvenais kultūraugs ir kvieši, aizņem gandrīz 50% lauksaimniecības zemes. 3 ha ir atvēlēti kāpostu audzēšanai, kurus nogādā vietējam uzņēmumam tradicionālo čehu skābēto kāpostu ražošanai. Cukurbietes tiek nodotas franču īpašumā esošajam biešu pārstrādes uzņēmumam, kurš atrodas tepat netālu, un tā jauda ir 8 tūkst. tonnu dienā.
Ir savas graudu attīrīšanas iekārtas. Sniedz tehnikas un graudu attīrīšanas pakalpojumus arī citiem zemniekiem. Šeit tīra arī sojas pupas un zirņus, kas atvesti no citām saimniecībām.
Lieto minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus, bet cenšas ierobežot ķīmisko līdzekļu izmantošanu.
Lavandu audzēšana un pārstrāde – pārtikas un kosmētikas ražošana.
Lavandu saimniecība atrodas nelielā ciematā Bezdekovā, netālu no Ūsovas pilsētas, vietā, kur auglīgā Hana pamazām sāk pāriet Zabržežska augstienē.
Ar lavandu audzēšanu ģimene nodarbojas kopš 2014. gada, kad sāka tikai ar 4 lavandu rindām. Tagad jau ir ap 35 tūkst. stādu uz 3,3 ha platībām. Nelielā daudzumā audzē arī garšaugus un ārstniecības augus. Kopā apsaimnieko 7,5 ha (meži, pļavas, aramzeme).
Paši visu pārstrādā savā saimniecībā un gatavo produkciju realizē savā piemīlīgā, lavandu toņos noformētā veikaliņā, kuru izveidoja kādreizējā ugunsdzēsēju depo pirmajā stāvā. Savukārt otrajā stāvā mēs noskatījāmies īsu video par saimniecībā veiktajām darbībām, kas ietver lavandu audzēšanu, novākšanu, žāvēšanu, pārstrādi un realizāciju, kā arī atspoguļo saimnieku aktīvu dalību dažādos pašu un citu rīkotajos pasākumos par lavandu tēmu.
Uz lauka, jau pie pašas ieejas, pamanām Lavandomātu (čehu valodā – levandulomat). Šeit ikviens apmeklētājs var iepazīt dažus produkcijas veidus – no lavandu, salvijas un rozmarīna ekstraktu pagatavoto antibakteriālo gelu, lavandu ķermeņa pieniņu un parfīmu, un vārda tiešajā nozīmē – uz savas ādas izbaudīt to neatkārtojamo aromātu.
Agrotūrisms ģimenei ir ļoti nozīmīgs ienākumu avots. Tā ietvaros šeit rīko aitu dienas, lavandu kāzas, meistarklases, festivālus, foto sesijas un pat jogas nodarbības.
Arī mēs drosmīgi metāmies izlocīt kaulus jogas nodarbībā un ar prieku izbaudījām īpašus ēdienus ar tajos viegli sajūtamām lavandu notīm. Neaprakstāma brīvības, miera un harmonijas sajūta!
Saimnieks kopā ar ģimeni šeit jūtas ļoti laimīgs, un novēl mums katram atrast nodarbi dzīvē pēc savas sirds patikas.
Rapša, kviešu, miežu, sojas pupiņu (bez ĢMO) audzēšana, pārstrāde un realizācija.
Ģimenes saimniecība vairākās paaudzēs. Īpašnieks Romans Konteks apsaimnieko 80 ha lauksaimniecības zemes. Romanu priecē tas, ka abi viņa dēli turpinās šeit saimniekot.
Galvenā nodarbošanās ir augkopība. Kultivē reģionam raksturīgos augus – rapsi, kviešus, miežus, zirņus. Audzē arī reģionam mazāk raksturīgās sojas pupas un saulespuķes, no kurām iegūst eļļu (bez ĢMO). Izspaidas atdod lopbarībai uz “ZLATÁ FARMA” saimniecību, uz kuru mēs devāmies kā nākamo apmeklējuma vietu.
Audzē arī pīles un baložus – lietošanai uzturā. Baloži esot vietējā delikatese.
Romans Konteks ir Čehijas privātās zemnieku asociācijas biedrs un valdes loceklis. Ir iesaistījies vairākās asociācijās un biedrībās. Sadarbojas ar 4 saimniekiem, bet galvenokārt politiskajā sfērā. Saimnieks smej, ka čehiem kolhozi vēl joprojām izraisa negatīvas emocijas, tāpēc ir grūti kooperēties.
Romans pastāstīja, ka kopumā Čehijā ir 7,5 tūkstoši biedrību. Lielākā daļa biedru asociācijā Olomoucā ir tieši mazās saimniecības (sākot no 2 ha). Čehijā zeme pieder arī ārzemniekiem, un to skaits nemitīgi pieaug. Tā ir negatīva tendence, jo mazie ar lielajiem nevar konkurēt. Lai gan ģimenes saimniecības šajā ziņā nav apdraudētas, jo bērni pārņem un turpina saimniekot. Kaut arī ļoti lēni, tomēr mazo saimniecību skaits Čehijā pieaug.
Čehijā ar lauksaimniecību nodarbojas apmēram 3% iedzīvotāju. Olomoucā ir ap 300 tūkst. iedzīvotāju, no kuriem tikai 5 ģimenes ir nodarbinātas lauksaimniecībā. Salīdzinājumam: vēl tikai pirms 10 gadiem lauksaimniecībā nodarbinātie sastādīja turpat vai 80%.
Piensaimniecība. Liellopu audzēšana. Siera ražošana.
Saimniecība ir izveidota pirms 10 gadiem. Iepriekš šeit bija kolhozs. Daļu zemes nomā, daļa pieder pašiem. 70 slaucamās ‘Čestr’ šķirnes govis, kopā ar telēm 160 govis. Ir slaukšanas robots, kurš vienā slaukšanas reizē apkalpo 55 govis. Slauc 2 reizes – no rīta un vakarā. Daļu piena pārdod pārstrādes uzņēmumam. Paši ražo barību govīm, labību iepērk.
Nav savas kautuves, bet gaļu pārstrādā tepat uz vietas savā saimniecībā, speciāli aprīkotā ražošanas cehā.
Saimnieki ir ļoti ieinteresēti apmeklētāju piesaistē, tāpēc ir izveidojuši savu kafejnīcu un veikalu, kur piedāvā gan savu, gan citu saimniecību produkciju.
Izglītošanas nolūkos šeit tiek rīkotas ekskursijas bērnu dārziem, skolām, ģimenēm un citiem interesentiem. Bērniem ir iespēja apskatīt un pat pabarot ne tikai govis, bet arī trušus, aitas, kazas un dažādus mājputnus.
Vēl viena interesanta lieta saimniecības apmeklētājiem – piena automāts (čehu valodā – mlékomat), kurā, ievietojot savu taru, par zemāku cenu nekā veikalā (17 CZK/ par litru) var iegādāties svaigi slauktu pienu.
Saimnieki neapstājas pie sasniegtā un arvien meklē jaunas idejas, kā attīstīt savu biznesu.
Augkopība un specializētā gliemežu audzēšana. Pārtikas produktu ražošana.
Ciemata nosaukums Rybníček burtiski tulkojams kā “dīķis”, un attiecīgi saimniecības nosaukums “ŠNECI Z RYBNICKU” – “gliemeži no dīķa”.
Šogad aprit jau 30 gadi, kopš te saimnieko Mihals un Helena Pržikrilovi.
Īpašumā ir 150 ha aramzemes. Sāka ar cūkkopību (200 cūkas), bet vēlāk izdomāja, ka grib nodarboties ar mājražošanu. Izvēle krita uz gliemežiem. Tas var izklausīties neticami, bet gliemeži ir tradicionālais čehu ēdiens. Kādu laiku tas esot bijis piemirsts, bet mūsdienās atgūst kādreizējo slavu.
Ir izvēlējušies Ziemeļāfrikas šķirni, jo tā ātri aug. Kopā Čehijā ir 5 saimniecības, kuras gan audzē, gan pārstrādā gliemežus.
Audzēšana esot sezonāla – sākas martā, gliemežiem mostoties. Kad gliemeži ir sasnieguši attiecīgo lielumu, tos tīra, sasaldē un tad pa daļām pārstrādā. Gatavo produkciju piegādā restorāniem, veikaliem un pārtikas produktu festivālos.
Mūs cienāja ar delikatesēm – gliemežu gaļas pastēti, gliemežu čipsiem un cepeškrāsnī pagatavotiem gliemežiem. Neizsakāma bauda garšas kārpiņām!
"RYZNEROVA HLÍVÁRNA"
Sēņu, graudu un dārzeņu audzēšana.
Ģimenes saimniecība nodibināta 1969. gadā un vēl joprojām tā nodarbojas ar sēņu, dārzeņu un graudaugu audzēšanu. Kopējā apsaimniekotā platība ir 87 ha, kur galvenokārt tiek audzēti kvieši, lai iegūtu salmus, kurus izmanto tālāk sēņu audzēšanas procesā. Līdzīgi ir ar citām audzējamām kultūrām, kas galvenokārt ir nepieciešamas, lai nodrošinātu nepieciešamās izejvielas sēņu audzēšanai.
Apmeklējuma laikā ir iespēja iepazīt visu sēņu audzēšanas ciklu – sākot no laboratorijas, kur tiek audzēts austersēņu micēlijs, un līdz gatavās produkcijas audzēšanas telpai. Jāatzīst, ka sēņu audzēšana ir darba un arī enerģijas ietilpīgs process.
Saimniecības darbības laikā vislielākās ražas bija posmā no 1995. līdz 2007. gadam, kad kopā ar 25 darbiniekiem tika izaudzētas aptuveni 250 tonnas šampinjonu. Lielas izmaiņas saimniecība piedzīvo, iestājoties Eiropas Savienībā un tai sekojošo brīvā tirgus konkurenci ar Polijas saimniecībām.
Šobrīd saimniecība ir pēdējais lielākais audzētājs Čehijā, kas nodrošina pilnu ražošanas ciklu un realizē tikai saimniecībā izaudzēto produkciju. Turpmākas konkurētspējas pamatā ir ar mazāku darbaspēku koncentrēšanās uz noteiktu darbības jomu – austersēņu audzēšanu, izaudzēt kvalitatīvu, svaigu un no pesticīdiem tīru produkciju, jo audzēšanas substrāta ražošanai tiek izmantoti tikai saimniecībā iegūtie salmi, kas dod pilnu pārliecību par galaprodukta kvalitāti un nekaitīgumu patērētājam.
Aitas, slaucamās kazas, piena lopi, pārstrāde un realizācija.
Ģimenes bioloģiskā saimniecība. Audzē gaļas aitas, slaucamās kazas un vairākas slaucamās ‘Džersijas’ šķirnes govis. Savā siera ražotnē pēc tradicionālām receptēm ražo augstvērtīgus piena produktus.
Saimniecība atrodas Člupi aizsargājamā dabas rezervāta un tam piegulošajā teritorijā. Šeit saimnieko Marketa Šediva un Kamils Šediva. Ģimenes galvenais mērķis ir saimniekot saskaņā ar dabu, saglabājot tās daudzveidību un nenodarot ļaunumu apkārtējai videi. Ik gadu ainava tiek papildināta ar vairākiem desmitiem jaunu koku stādu.
Govīm, aitām un kazām ir iespēja uzturēties ganībās ar bagātīgu garšaugu un stiebrzāļu sastāvu visu gadu. Saimnieki ļoti rūpējas, lai dzīvniekiem būtu nodrošināti dabiskie dzīves apstākļi, kas labvēlīgi ietekmē to veselības stāvokli. Marketa un Kamils uzskata, ka tikai šādi audzēti dzīvnieki var dot vislabāko un garšīgāko pienu, no kura savā siera ražotnē pēc tradicionālām receptēm, ar rokām un tikai ierobežotā daudzumā pagatavo bioloģiski kvalitatīvus piena produktus.
Tā kā saimnieki cenšas izturēties atbildīgi pret apkārtējo vidi, tad visu savu produkciju pārdod vairākkārt lietojamā tarā.
Dažādu dārzeņu audzēšana uz lauka un siltumnīcās. Tiešā piegāde Brno apkārtnes pircējiem.
Šajā ģimenes saimniecībā tiek audzēti vairāku veidu salāti, tomāti un citi dārzeņi Brno pilsētas un tās apkārtnes iedzīvotājiem. Produkciju var iegādāties tepat, saimniecības veikalā, dažos citos apkaimes veikalos, un, protams, nobaudīt to vietējos restorānos.
Pateicoties īpašu tehnoloģiju pielietošanai, tomātu laistīšanai tiek izmantots lietus ūdens, kura patēriņš ir ļoti ekonomisks. Savukārt cīņā ar kaitēkļiem šeit nelieto pesticīdus, bet gan izmanto bioloģisko aizsardzību, proti, “labos” kukaiņus”. Un kamenes ir tās, kuras varonīgi paveic tomātu apputeksnēšanas darbus.
Saimniecības moto: Mēs mīlam Morāviju un cilvēkus šeit. Mēs nevēlamies eksportēt burkānus uz ārzemēm vai iegūt ārvalstu investoru atzinību.
Secinājumi no redzētā un dzirdētā: lai dzīvē kaut ko sasniegtu, ir daudz, ļoti daudz jāstrādā, īpaši laukos. Mūs patīkami pārsteidza tas, cik veiksmīgi zemnieki prot sadarboties, lai firmas veikaliņos pircējiem piedāvātu ne tikai savus, bet arī kaimiņu ražojumus. Un tam uzreiz ir cita vērtība: plašāks piedāvājums – plašāks pircēju loks, labāka preces atpazīstamība – lielāks pieprasījums un noiets. Kā redzējām, lauku teritorijas aktīvi tiek apsaimniekotas, tām ir tendence attīstīties. Ģimeņu, paaudžu tradīcijas ir ļoti spēcīgas, tām ir dziļas saknes un turpinājums arī nākotnē.
Ar ko asociējas Čehijas lauksaimniecība: mērena, līdzsvarota dzīve laukos, fantastiski dabas skati, svaigs gaiss, ekoloģiski tīra vide, sakārtota infrastruktūra, ziedu mākoņos ieskautas glītas mājas. Lauksaimnieku viesmīlība, atvērtība, savstarpējā sadarbība, radošums, mērķtiecība, strādīgums, milzīgs spēks un enerģija ģimenēs.
Paldies visiem dalībniekiem par aktīvu kopā būšanu, izturību un skaistiem mirkļiem!
Atsevišķu paldies sakām ceļojuma aģentūras “AP SAULI” šoferiem Ilmāram Boguševicam un Jānim Karavicam.
Brauciens tika rīkots Latvijas lauku attīstības programmas 2014.-2020. apakšpasākuma “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana ” ietvaros ar Eiropas Savienības, Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstu. Apmeklējuma tēma “Mājražotāju produkcijas un nišas produktu pieprasījuma, sortimenta veidošanas, ražošanas un realizācijas procesa tendences Eiropā (Čehija)”.
Irina Gintere,
LLKC Liepājas biroja uzņēmējdarbības konsultante
Foto galerija:
Pievienot komentāru