Kas nepieciešams kvalitatīvam čipsu kartupelim?

Iespējams, ka šī informācija radīs interesi un pārdomas par iespēju pievērsties kartupeļu audzēšanai pārstrādei čipsos.

Uz virsrakstā minēto jautājumu vairāk vai mazāk zina atbildes visi tie divdesmit Latvijas kartupeļu audzētāji, kas jau piegādā kartupeļu bumbuļus pārstrādei AS „Latfood”. Savukārt šīs atziņas ir vairāk domātas tiem zemniekiem, kuri kartupeļu audzēšanā nonākuši zināmās krustcelēs.

Jebkuras kultūras kvalitatīva audzēšana sākas no kvalitatīva sēklas materiāla, un kartupeļi nav izņēmums. Tā ir viena no visjutīgākajām kultūrām. Ja bumbuļu stādāmais materiāls ir inficēts, kvalitatīvu un augstu ražu iegūt nav  iespējams. Sēklai ir jābūt ne tikai veselai, bet attiecīgām šķirnēm jāatbilst ļoti specifiskām prasībām, ko pieprasa šāda veida pārstrāde. No visa vairāk nekā 50 šķirņu plašā klāsta pārstrādei čipsos  izmanto tikai nedaudzas – ‘Saturna’, visvecākā šķirne, kas pamazām tomēr no aprites iziet, ‘Marlen’, ‘Lady Rosetta’, pēdējos gados ir nākusi klāt šķirne ‘Lady Claire’ no stādāmā materiāla kompānijas „C. Meijer BV”, kas savu selekciju ir īpaši attīstījusi, tieši veidojot šķirnes, kas piemērotas pārstrādei čipsos. Tomēr jaunu šķirņu meklējumi turpinās, jo augs pārstrādes apjomi.

Lauka izvēle un augmaiņa ir faktori, kas nākamie ietekmē sekmīgu kartupeļu audzēšanu. Trīs, četru gadu augmaiņa ir tas modelis, uz ko jātiecas, tikai nepieciešamības gadījumā kādā laukā ir iespējams audzēt atkārtoti, ievērojot nosacījumu, ka tā ir viena un tā pati šķirne. Augsnes mehāniskais sastāvs un ūdens režīms lielā mērā noteiks to, cik ilgi un cik kvalitatīvi būs iespēja vākt kartupeļu bumbuļus. Piemērotākās būs mālsmilts un smilšmāla augsnes. Smilts augsnēs var rasties problēmas ar mitruma nodrošinājumu, kā arī sausos laika apstākļos – grūtības kvalitatīvi kartupeļus novākt. Lai nodrošinātu mitruma režīmu, nevainojami jāfunkcionē drenu sistēmai, lai līdz minimumam samazinātu iespēju, ka tādos nokrišņu apstākļos kā šoruden platības nepaliktu zem ūdens. Ja kartupeļu lauks trīs un vairāk dienas ir zem ūdens, tas neglābjami izraisīs kartupeļu bumbuļu pūšanu.

Jāveic investīcijas augsnes apstrādes tehnikā

Viena no nopietnākajām investīcijām ir jāveic augsnes apstrādes tehnikā, jo vagu profila veidošana ir viens no būtiskajiem ražas veidotājiem faktoriem. Bumbuļiem augot un attīstoties, zem zemes ir nepieciešama telpa to attīstībai. Būtībā kvalitatīvas ražas no 30 t/ha un uz augšu bez vagu profilēšanas nav iegūstamas. Ja kartupeļu vaga netiek profilēta, bet tikai vagota, tad tā trapeces vietā iegūst trīsstūra formu, un augšējā daļā augošajiem bumbuļiem pietrūkst vietas, tie izspiežas ārpusē, saulē kļūstot zaļi. Šādā situācijā var veidoties liels zaļo bumbuļu īpatsvars, radot ievērojamus zaudējumus. Kādus vagu veidotājus izvēlēties, tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, kāda mehāniskā sastāva augsnes dominē saimniecībā. Smilšainās augsnēs vairāk būs piemēroti vagu profila veidotāji ar pasīvām darba daļām, jo palīdzēs smilts graudiņu agregātiem vairāk saglabāt saķeri savā starpā, lai nesaputekļotos. Savukārt augsnēs ar lielāku māla daļiņu saturu varētu izmantot vagu veidotājas frēzes ar darbīgām daļām.

Sabalansēta mēslojuma nodrošināšana

Mēslojuma nodrošināšana ir nākamais augstas ražas pamats. Droša slāpekļa patēriņa vadība un atbilstošas kālija devas ir pirmie stūrakmeņi, lai iegūtu kvalitatīvu ražu. Turklāt kālijs jādod par 50% vairāk nekā slāpeklis. Lai iegūtu 35 t/ha ražas, ir jādod 115 kg/ha slāpekļa un 200 kg/ha kālija. Kvalitāti palīdz nodrošināt arī makroelementi, no kuriem jāmin kalcijs, sērs, bet no mikroelementiem – bors un cinks. Nepieciešamie pasākumi sabalansētai mēslošanai būs augsnes analīzes, mēslošanas plāna sastādīšana.  Noteikti jāizvēlas mēslojumi, kuros katra atsevišķā granula nodrošina visus nepieciešamos barības elementus.

Augu aizsardzība ir pasākumu komplekss, kas sākas jau no kartupeļu stādāmā materiāla kodināšanas, kas nodrošina stabilu aizsardzību pret tādiem bumbuļu kvalitātes ietekmētājiem kā sprakšķi, maijvaboļu kāpuri, pirmās paaudzes kolorado vaboles. Nezāļu apkarošanas menedžments prasa gan pazīt nezāles, gan izvēlēties optimālu laiku lauka smidzināšanai. Pieejamie herbicīdi ļauj nezāļu apkarošanas plānu veidot pietiekami efektīvi. Savukārt veselīga kartupeļu lapotne, kas nodrošina fotosintēzi un barības elementu recirkulāciju uz bumbuļiem, ir jāsaglabā vesela maksimāli ilgi, līdz lakstu iznīcināšanas brīdim. Lakstu puve un sausplankumainība ir postošākās slimības, kas atkarībā no laika apstākļiem darīs savu posta darbu. Pirmajam smidzinājumam atbilstoši brīdinājuma prognozei ir jābūt infekciju „apsteidzošam”, respektīvi, pirms kartupeļu lakstu puves pazīmes ir parādījušās konkrētajā laukā. Jānodrošinās ar vairākiem fungicīdiem, lai vienas darbīgās vielas fungicīdus nebūtu jāizmanto vairāk kā 2–3 reizes sezonā. Strikti jāievēro smidzināšanas intervāli, nelabvēlīgos laika apstākļos tos saīsinot. Lai izvairītos no kartupeļu lakstu puves nokļūšanas uz bumbuļiem, kartupeļu lakstu iznīcināšana ir jāuzsāk, pirms vēl beidzies pēdējā fungicīda smidzinājuma aizsardzības periods. Šobrīd Latvijā pieejamais fungicīdu klāsts ir gana plašs, lai varētu izveidot pareizu stratēģiju jebkurai laika apstākļu situācijai. Tam nepieciešams regulārs lauku monitorings – labvēlīgos laika apstākļos vismaz reizi nedēļā, bet tad, kad Valsts augu aizsardzības dienesta prognozēs parādās pirmie signāli par lakstu puves izplatību, – jau divas reizes nedēļā.

Svarīga kvalitatīva novākšana

Kartupeļu novākšana ir viens no pēdējiem, atslēgas punktiem kvalitatīvu čipsu pārstrādei paredzēto bumbuļu izaudzēšanai. Tehnikas jautājums ir gana nopietns, jo viena no pamatotākajām investīcijām, ar ko vajadzētu rēķināties un kas noteikti atmaksājas, ir kartupeļu novākšanas kombaina iegāde, jo sevišķi, ja ir skaidri izstrādāts plāns kartupeļu platību palielināšanai. Tehnika attīstās ļoti strauji, pat desmit gadu veci kombaini jau ievērojami atšķiras savā veiktspējā – darba ātrums, novāktā platība, iegūtā bumbuļu kvalitāte, – salīdzinājumā ar mūsdienīgu kombainu, var atpalikt samērā ievērojami. Progresīvākie ir „Dewulf” un „Grimmes” kompāniju kombaini. Pirmajiem ir salīdzinoši vienkāršākas iespējas veikt servisa operācijas un detaļu nomaiņu, diemžēl Latvijā tie nav pieejami. Toties „Grimme” var iegādāties, lai gan nosacīts trūkums ir to sarežģītā tehniskā apkope un detaļu dārdzība. Neskatoties uz to, tā būs labākā izvēle. Protams, tirgū ir virkne citu marku kombainu, bet jau ar dažādiem citiem „knifiem”. Jaunākās paaudzes kombainu būtiskākās priekšrocības ir spēja strādāt salīdzinoši sliktākos laika apstākļos, saglabājot darba ātrumu un netraumējot kartupeļu bumbuļus. Novācot kartupeļus, pārvietošanās vertikālā virzienā notiek vienīgi no vagām pa pacēlāju, tālākā bumbuļu kustība jau notiek praktiski horizontāli, tā izslēdzot iespēju tos papildus sabojāt. Pareizi noregulēts un aprīkots kombains palīdzēs atdalīt sīkos bumbuļus, nezāles. Rezultātā bunkurā nonāk tikai pārstrādes vajadzībām atbilstoši bumbuļi.

Kā aprīkot transportu, vedot bumbuļus tieši uz pārstrādes uzņēmumu vai noliktavu. Automašīnas vai traktori ar piekabēm ir jāaprīko ar bumbuļu krišanas ierobežotājiem no auduma ar gumijas ierobežotājiem, kas nodrošina, ka bumbuļi krišanas rezultātā netiek bojāti. Šādu aprīkojumu var pasūtīt arī Latvijā.

Pievēršanās šāda veida kartupeļu bumbuļu audzēšanai ir ieteicama visiem galda kartupeļu audzētājiem, kuriem jau ir attiecīgs tehniskais nodrošinājums. Var sākt ar pavisam nelielām 1–2 ha platībām, lai apgūtu tehnoloģiju un „pierastu” pie prasībām, kādas izvirza SIA „Latfood”. Prasības ir formulētas pēc punktu sistēmas, kas ļauj gan efektīvi, gan vienlaikus daudzveidīgi noteikt bumbuļu faktisko kvalitāti, jo, noņemot paraugu, tiek vērtēti visi paraugā esošie bumbuļi. Atskaitījumā ietilpst puvušie, zaļie, kaitēkļu un mehānisko traumu rezultātā traumētie bumbuļi. Atkārtoti paraugs tiek izvērtēts pēc mēneša, kad parādās slēptie mehāniskie bojājumi. Ja kādreiz šādas prasības tika sauktas par drakoniskām un neizpildāmām, tad tagad situācija ir būtiski mainījusies, un prasības tiek sekmīgi izpildītas. Tā noteikti ir nopietni izvērtējama iespēja kartupeļu audzētājiem Latvijā, kas audzē kartupeļus līdz 100 km rādiusā ap Ādažiem.

Māris Narvils,

LLKC vecākais speciālists dārzkopībā