“Lipšos” top veselīgi pārtikas produkti

Lai iepazīstinātu ar Aizkraukles rajona partnerības rīkotā konkursa LEADER projektā “Augkopības produkcijas pārstrādes izveidošana Kokneses pagasta “Lipšos” īstenoto, z/s “Lipšu dārzs” saimniece Anita Atslena rīkoja publicitātes pasākumu savā saimniecībā, kas atrodas Kokneses pagastā.

Būs laba raža

Anitai viesus sagaidīt palīdz dēls Emīls un krustmeita Paula. Ir karsta vasaras diena, un patīkamu pavēni sagādā lielo koku zari.

Kad viesi ieradušies, saimniece izrāda savu saimniecību un iepazīstina ar sevi. Tā mēs uzzinām, ka šī nav Anitas dzimtas māja, bet 2018. gadā pārņemts īpašums.  Anitas ikdiena paiet sadalīti starp darbadienām Rīgā, strādājot skaistumkopšanas jomā un  saimniekojot “Lipšos”. Tomēr ir mērķis ar dēlu pārcelties uz dzīvi laukos pavisam. Sākumā tas bija Anitas mammas īpašums, kurā viņa apsaimniekoja lauksaimniecības zemes, un tagad Anita te izveidojusi bioloģisko saimniecību. Tās platība nav liela – ap 4 hektāriem.

Vispirms mēs apskatām saimniecību. Aplūkojam smiltsērkšķu un zemeņu stādījumus. Redzot pagaidām vēl zaļās ogas, skaidrs, ka smiltsērkšķiem būs laba raža. Vagās vēl var atrast pa kādai zemenei, šogad gan raža nebija tik bagātīga kā citus gadus, bet ogas bija gardas.

Arī otrā laukā ir iedēstīti smiltsērkšķi, un pavisam kopā to stādījumi veido1,2 ha. Iespējams, ka laba raža būs arī rudens avenēm. No iepriekšējiem saimniekiem palikuši upeņu un ābeļu stādījumi. Lai arī ābeles jau vecas, tās ir apkoptas un joprojām labi ražo. Anita vērš uzmanību uz to, cik savulaik gudri iekārtots dārzs. Abās pusēs sadēstītas lazdas un citi koki, kas rada aizvēju un komfortablus apstākļus, piemēram, pasargā no salnām, aukstajiem vējiem.

Liels izaicinājums

Lai varētu veikt visa izaudzētā pārstrādi, Anita uzrakstīja LEADER projektu. Iepriekš bija rakstīts arī cits mazo lauksaimnieku projekts, kas atbalstu sākotnēji neguva. Apstiprinātais projekts paredzēja sublimācijas žāvēšanas iekārtas iegādi.

“Par šo iekārtu domāt sāku jau pirms pieciem gadiem. Esmu studējusi farmāciju, un farmācijā sublimācijas metodi izmanto zāļu gatavošanā,” stāsta Anita. Latvijas Universitātē viņa iesaistījās biznesa inkubatorā un guva atbalstu idejas ģenerēšanai. Turpināt to nebija vērts iekārtas izmaksu dēļ, bet projekta vērtētājiem kā inovatīva pārtikas pārstrādes ideja tā bija pieņemama.

Iegūstot īpašumu, kurā ir dārzs, bija jādomā, kā radīt pievienoto vērtību ražai un strādāt bez atlikumiem, kā rezultātā tapa projekts. Tajā bija iekļauta sublimācijas iekārta, eļļas spiede, telpu remonts ēkā, kurā notiks pārstrāde. Vecā šķelto akmeņu būve  jau pirms tam bijusi saimniecības ēka. 30 000 eiro, kas projektā bija paredzēti ēkas sakārtošanai, pārbūvei nepietika. Bija domāts iekārtot divas mazas telpas, taču, lai viss atbilstu būvniecības likumam, nācās rakstīt projektu visai ēkai un nokārtot būvatļauju. Tikai ar ģimenes atbalstu un aizņēmumu atjaunoto ēku varēja nodot ekspluatācijā un saņemt Lauku atbalsta dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atzinumu ražošanas sākšanai. Saistībā ar šo “Altum” programmā tika ņemts 50 000 eiro aizdevums. Tomēr ēkas projektam būs arī otrā kārta, atjaunojot jumtu un sakārtojot ārpusi. 2029. gadā jāpabeidz visi ar būvniecību saistītie darbi. Arī šajā gadījumā kara dēļ Ukrainā cenas visam strauji cēlās. Anita bilst, ka šis projekts viņai bija liels izaicinājums – pirmā būvniecība viņas mūžā, kā arī projektā paredzētās saistības, kas laikā bija jāizpilda.

Ilgs process

“Šis ir tas brīnums – sublimators, kompakta, maza iekārta,” uz metāla skapim līdzīgu iekārtu norāda Anita. Kad viņa skatījusi piedāvājumus, tie bija no Ķīnas, Polijas. Izrādās, tādas iekārtas top arī Latvijā, Ventspilī. Lai kā gribētos atbalstīt vietējos ražotājus, diemžēl augsto izmaksu dēļ nācās izraudzīties Polijā ražoto.

Iekārtas sistēma ir tāda, ka viss ir automatizēts. Uz mazām paplātītēm var izkārtot līdz 15 kg zemeņu, kas pirms tam tiek sasaldētas. Lielākās ogas sagriež, mazākās var saldēt veselas. Ir iespēja sublimēt arī nesasaldētas ogas. Saldēšanu paveiks iekārta (aukstums tajā tāds pats kā saldējamajās kamerās), tad ar vakuumu noņems mitrumu un izžāvēs. Process ilgst līdz 32 stundām atkarībā no ogu veida. Ražošanas pārpalikums ir ūdens. No 15 kg ogu tie ir kādi pieci litri. Ūdenim nav ogu garšas, un pagaidām Anitai nav ideju, kā to varētu izmantot, tādējādi nodrošinot bezatlikuma ražošanu. No sanākušajiem atskanēja ideja, ka to varbūt varētu pielietot skaistumkopšanā? Tādā gadījumā tam būtu jāizpēta ķīmiskais sastāvs.

Zūd svars, ne tilpums

Tomēr svaigās ogas ir tad, kad ir, un zemenēm šis laiks nav ilgs. Tāpēc ir iegādātas saldētavas, kur ogas uzglabāt. Tās tiek sagrieztas, izkārtotas uz paplātēm un sasaldētas. Tad saber maisiņos un uzglabā līdz žāvēšanai. Tādā veidā ražošanas ciklu var pagarināt, žāvēšanu atliekot uz vēlāku laiku. Pašlaik tiek kārtotas atlikušās PVD prasības, lai gatavais produkts varētu nonākt tirdzniecībā.

Žāvējot ogas ar sublimācijas metodi, zūd tikai svars, ne tilpums. Sublimējot šūnas nesarūk uz iekšu, kā tas ir, ja žāvē karstumā. Izžāvētas tās ir ļoti vieglas un kraukšķīgas, taču galvenais – tās ir gandrīz tikpat vērtīgas kā svaigas. 

Spiež sulu un eļļu

Anita izrāda vēl vienu iekārtu, kas tika iegādāta projekta laikā, un tā ir eļļas spiede. Tā noderēs smiltsērkšķu pārstrādei. Viens veids, kā tos pārstrādā, ir sulas ieguve. Biezsulu spiedi Anita varēja iegādāties, startējot toreizējā Kokneses novada biznesa ideju konkursā. Par tādu “Lipšu” saimniece uzzināja tikai nedēļu pirms noslēguma, tāpēc nācās sasparoties, lai neilgā laikā taptu projekts, kas tika atbalstīts. Itālijā ražotā biezsulu spiede ir ļoti kvalitatīva, un ar to var izspiest sulu no jebkuriem mīkstiem augļiem un dārzeņiem. Lai arī tā nav tik jaudīga, Anita teic, ka pagaidām ar to pietiek.  No smiltsērkšķu sulas spiešanas radušās izspaidas var izmantot eļļas iegūšanai.

Eļļas spiede ir ražota Ukrainā. Ņemot vērā pašreizējo situāciju šajā valstī, rūpnīcu piemeklēja gan elektrības zudumi, gan citas nedienas, līdz ar to piegāde ieilga. Anitai tas nozīmēja pārcelt projekta termiņu un sagādāja pa kādam uztraukuma mirklim. No pērnās ražas iegūtās eļļas kvalitāte Anitu neapmierina, un, kā viņa pati teic, vajadzīgs laiks un pieredze, lai produktu varētu piedāvāt tirgū. Šobrīd padomā ir eļļu pārdot  kosmētisko līdzekļu ražotājiem. Anitas hobijs ir dabīgas kosmētikas gatavošana, kas ļāvis personīgi pārbaudīt eļļas dziedējošo ietekmi uz ādu.

Visos ražošanas procesos ir liels elektrības patēriņš, kas ietekmē produkta gala cenu. Patlaban apsvērta doma par saules paneļu ierīkošanu. Iespējams, tāpēc būs jāstartē vēl kādā projektā. 

Vitamīnu bumba

Saimniece mūs vedina doties uz nākamo telpu, kurā redzama gatavā produkcija –  sublimētas ogas, ābolu sula polietilēna pakās un smiltsērkšķu biezsula. Visilgāk skatiens kavējas pie zemenēm, arī košās krāsas dēļ, kas tāda saglabājusies pēc pārstrādes. Zemenes gan nebija vienīgās ogas, kas tika piedāvātas degustēšanai. “Lipšu” viesi nobaudīja arī sublimētas pērnās avenes. Čaukstošās ogas ir ar patīkamu skābumiņu, garšas un smaržas ziņā neatšķiras no svaigajām. Sublimētie produkti jāuzglabā noslēgtā iesaiņojumā, jo gaisa piekļuve maina to struktūru.

Degustēšanas laikā sanākušajiem radās jautājums, kur vēl var izmantot šo produkciju, izņemot našķēšanos? Šī tehnoloģija tiek izmantota, nodrošinot ar pārtiku armiju, tā kā šādiem produktiem ir ļoti ilgs glabāšanas termiņš. Produkcija ir saistoša visiem, kas ievēro veselīgu dzīvesveidu. Tāpat tā ir izmantojama konditorejā – gan rotājumiem, gan kā pildījums šokolādei. To var sastapt arī dažādu sauso brokastu jeb musli sastāvā.  Kastīti ar sublimētiem augļiem un ogām var dot uz skolu līdzi bērniem, ko uzēst starpbrīžos. Šī ideja Anitai ienāca prātā, kad dēls sāka skolas gaitas: “Svaigs banāns dienas beigās var izjukt, un bērns tādu neēdīs. 200 gramu sublimētu zemeņu dienā ir tāda vitamīnu bumba! Tādi produkti noderēs cilvēkiem, kas ceļo, kāpj kalnos, tos var uzglabāt ilgi un ir viegli svarā. Tā varētu tapt arī zupas maisījumi. Par eksportu gan domāt pāragri.”

Nepārtraukti eksperimentē

Pagaidām Anita daudz eksperimentē, lai piedāvājuma klāstu varētu paplašināt. Ir iecere sublimatorā pārstrādāt arī rabarberus un bietes. Vēl viens interesants eksperiments ir ar jogurta sublimēšanu.  Anitas mamma nodarbojas ar piena lopkopību un piena ir pietiekami. Savukārt Anita savām vajadzībām gatavoja grieķu jogurtu, tā kultūru pasūtot no Bulgārijas. Tā izdomāja, ka vajadzētu pagaršot, kāds ir žāvēts jogurts. Garšas ziņā tas līdzīgs bezē.  Rezultāts ir iepaticies, un ir doma rudenī startēt vēl vienā  konkursā,  kas palīdzētu ar jauna produkta izstrādi, jo jebkurš sākums ir dārgs. Piemēram, laboratoriski noteikt produkta uzturvērtību maksā no 350 eiro. Šobrīd vēl tiek domāts, kādu nosaukumu dot šim produktam. Tomēr priecē tas, ka šādiem produktiem ir nākotne, kā arī Anitai telpas atļauj darbību paplašināt.

Fakts

Z/s “Lipšu dārzs” LEADER programmas projekta “Augkopības produkcijas pārstrādes izveidošana Kokneses pagasta “Lipšos”” kopējās izmaksas ir 37 966, 67 eiro, tajā skaitā publiskais finansējums no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai 20 846, 26 eiro.

Uzziņa

Žāvējot ar sublimatoru, liofilizācijas procesa laikā produkti tiek žāvēti vakuumā aukstumā. Procesa laikā produktos esošais ūdens ledus veidā pāriet tvaiku fāzē, apejot šķidro fāzi, tādēļ ogas, augļi un dārzeņi saglabā to dabīgo apjomu, krāsu, garšu un smaržu, bet tekstūra kļūst specifiska – irdena, kraukšķīga.

Informācija: Staburags.lv  

Teksts un foto:  Iveta Skaba, reportiere