Saņemts nozīmīgs ieguldījums zivsaimniecības nozares attīstībā

Noslēgumam tuvojas plānošanas periodā no 2007.–2013. gadam Latvijā pieejamā publiskā finansējuma izmantošanas laiks, kurā Eiropas Zivsaimniecības fonda ietvaros zivsaimniecības attīstībai bija pieejami 166,7 miljoni eiro publiskā finansējuma.

 Lai arī projektu īstenošana vēl arvien turpinās, jau līdz šim sasniegtie rezultāti liecina par būtisku ieguldījumu nozares attīstībā. Zvejniecībā, neskatoties uz kopējo Latvijas zvejniekiem pieejamo zvejas resursu samazināšanos, ar katru zvejas kuģi tiek nozvejots par 38% vairāk zivju tonnu nekā pirms septiņiem gadiem, kas ir ļāvis produktivitātei zvejniecības sektorā pieaugt par 50%. Zvejas produktu apstrādē par 37% ir palielinājusies gan ražošanas produktivitāte, gan pieauguši ražošanas apjomi kopumā, kā arī paplašinājušies saražotās produkcijas noieta tirgi. Akvakultūrā produkcijas ražošanas apjomi ir palielinājušies par 17%, bet šajā jomā straujāku ražošanas pieaugumu un pienesumu Latvijas ekonomikā vēl gaidām.

Sākot ar 2015. gadu, zivsaimniecības nozarei būs pieejams publiskā finansējuma atbalsts no jaunā plānošanas perioda finansējuma, kas Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda ietvaros kopā ar Latvijas valsts līdzfinansējumu būs 183,6 miljoni eiro. Līdztekus nozīmīgajam atbalstam zvejniecības, akvakultūras un zvejas produktu apstrādes sektoros, finansējums ir paredzēts arī valsts funkciju nodrošināšanai zivsaimniecībai nozīmīgo datu vākšanai un analīzei, zvejas darbību kontrolei, kā arī nozīmīga loma ierādīta vides aizsardzības un saglabāšanas jomai, īpaši, plānojot integrētu un sabalansētu jūras izmantošanu.

Nākamajam plānošanas periodam esam izvirzījuši nozīmīgus mērķus – gan turpināt palielināt ieņēmumus zvejniecībā par 13%, gan vairākas reizes palielināt akvakultūras produkcijas ražošanu, protams, ņemot vērā turpmāku ražošanas apjomu pieaugumu arī šobrīd īstenoto projektu ietvaros, kā arī noieta tirgu paplašināšanu visos zivsaimniecības sektoros saražotajai produkcijai. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, būtiska loma tiks atvēlēta inovāciju veicināšanai un konsultāciju un apmācību nodrošināšanai uzņēmējiem, kurā nozīmīgi spēlētāji būs gan Zivsaimniecības sadarbības tīkls, gan Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un  vides zinātniskais institūts „BIOR”.

Turpināsim atbalstīt investīcijas uzņēmējdarbībā. Tomēr, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, tiks ieviestas arī jaunas prasības atbalsta saņēmējiem.

Būtiskas izmaiņas skars investīciju pasākumus akvakultūrā. Arī turpmāk par prioritāti izvirzot akvakultūras produkcijas audzēšanu recirkulācijas sistēmās un baseinos, rūpīgi tiks sekots līdzi tam, kā atbalsta saņēmējs sasniedz projektā izvirzītos mērķus. Ja projektā noteiktie mērķi netiks sasniegti, zināms saņemtā publiskā finansējuma apjoms būs jāatmaksā. Veidojot jaunu akvakultūras uzņēmumu, atbalsta pretendentam būs jāpierāda veiksmīga līdzšinējā pieredze uzņēmējdarbībā, kā arī būs jābūt dokumentāli pierādāmām vismaz pamatzināšanām akvakultūrā vai projekta īstenošanai būs jāpiesaista nozares eksperts.

Zvejniekiem, lai arī Eiropas regulējums nepieļauj īpaši labvēlīgus nosacījumus atbalstam zvejas flotes attīstībai, tomēr būs iespējas ar publisko atbalstu attīstīt ražotāju organizāciju darbību, kā arī turpināt investīcijas pievienotās vērtības radīšanai, investēt ostās un veikt zvejas produktu uzglabāšanu cenu stabilizēšanas nolūkā.

Zvejas produktu apstrādes sektorā, lai arī lielajiem zvejas produktu apstrādes uzņēmumiem ar nodarbināto skaitu virs 250 nebūs pieejams publiskais atbalsts investīcijām, būs iespējas turpināt saņemt atbalstu dalībai starptautiskās izstādēs, kam arī līdz šim ir bijusi  nozīmīga loma eksporta tirgu attīstībā, kā arī tiks atbalstīti cita veida pasākumi, kas sekmē produkcijas noieta tirgu paplašināšanu. 

Būtiskas izmaiņas skars arī vietējās iniciatīvas jeb sabiedrības virzītus vietējās attīstības pasākumus, kas tiek īstenoti zivsaimniecībai nozīmīgajā teritorijā, un kurus īsteno ar vietējo rīcības grupu izstrādāto stratēģiju starpniecību. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi un iespējas citu Eiropas Savienības fondu ietvaros, teritorija šo pasākumu īstenošanai tiek koncentrēta tikai jūras piekrastē, t. i., pagastos vai novados, ja tā ir mazākā teritoriālā iedalījuma vienība, un pilsētās (izņemot Rīgu), kas robežojas ar jūru. Šo pasākumu ietvaros saskaņā ar vietējo rīcības grupu izstrādātajām stratēģijām būs iespēja gan attīstīt uzņēmējdarbību zivsaimniecībā un ar to saistītās nodarbes, gan veicināt kultūras mantojuma un dabas resursu saglabāšanu, kā arī veikt cita veida teritorijas attīstību veicinošus pasākumus.

Lielāko daļu atbalsta pasākumu Zemkopības ministrija plāno uzsākt jau nākamā gada pirmajā pusē. Tomēr līdz tam vēl jānoslēdz diskusijas ar Eiropas Komisiju par plānošanas dokumentu „Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gadam”, kurā attiecīgie atbalsta pasākumi paredzēti, un Eiropas Komisijai šī programma jāapstiprina.

Aicinu sekot līdzi gan Zemkopības ministrijas, gan Zivsaimniecības Sadarbības tīkla sniegtajai informācijai, kā arī piedalīties to organizētajos pasākumos!

 Edīte Kubliņa,

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības atbalsta nodaļas vadītāja

Foto: Kārlis Miksons