Piekrastes zvejnieku pieredzes apmaiņas brauciens uz Poliju

Zivsaimniecības sadarbības tīkls oktobra beigās rīkoja pieredzes apmaiņas braucienu “Mazjūras zvejnieku biedrības” zvejniekiem uz Polijas piekrasti. To palīdzēja organizēt Marcins Rakovskis no Gdiņas Jūras zivsaimniecības pētniecības institūta un Ireks Kaminskis – FAMENET (Eiropas Savienības Zivsaimniecības un akvakultūras uzraudzības, novērtēšanas un vietējā atbalsta tīkls) Polijas reģionālais pārstāvis.

Tā kā arī mūsu piekrastes zvejnieku biedrība ir kļuvusi par ražotāju organizāciju, viens no uzdevumiem bija iepazīt Polijas piekrastes zvejnieku ražotāju organizācijas un to, kā tiek organizēta to darbība.

Tikāmies ar Darlovskas vietējiem zvejniekiem un ražotāju organizācijas "Darłowska Grupa Producentów Ryb" (https://www.darlowskagpr.pl/) pārstāvjiem. Tā izveidota 2004. gadā un darbības nodrošināšanai tiek piešķirti noteikti procenti no zvejnieku (biedru) apgrozījuma – līdz februārim tiek iesniegta atskaite par iepriekšējo gadu. Ražotāju organizācijas darbības ietvaros jaunākā iegādātā ir zvejas tīklu tīrīšanas iekārta, iepriekš – automašīna ražotāju organizācijas darbības nodrošināšanai. Organizācijas vadītājam tiek maksāta minimālā alga un viņš ir vienīgais nodarbinātais organizācijā. Bet ražotāju organizācija sadarbojas ar Ščecinas universitāti un tās pārstāve pārstāv zvejnieku viedokli dažādos forumos. Organizācija nav slēgta, tajā var iestāties zvejnieki; tiek organizētas dažādas apmācības, piemēram, tiek organizēti motoristu kursi, lai kļūtu par zvejnieku.

Apmeklējām Darlovskas ostu, kur ir izveidotas piestātnes arī piekrastes zvejniekiem. Jā, ostā ir jahtas, bet tomēr pamatnosacījums ir, ka  jānodrošina piestātne piekrastes zvejniekiem, un tas tiek ievērots. Lai arī tuvumā esošais “bagātnieku kvartāls” cēla iebildumus par troksni ostā, pašvaldība prioritāri atbalsta piekrastes zvejniekus un viņu darbības specifiku – zvejnieki šeit bija pirmie.

Ostas publiskajā teritorijā ir izveidota pirmā zivju tirdzniecības vieta. Līdz šim bija ierobežojumi, ka laši un mencas jāpārdod centralizēti, tāpēc ražotāju organizācija izveidoja šo pirmās tirdzniecības vietu ar pirmapstrādes iespējām. Kamēr tirdzniecības vieta tika veidota, mainījās nosacījumi (mencu zveja ir atļauta tikai selektīvi), tagad ēka tiek izmantota ledus ražošanai.

Ražotāju organizācija šīs pirmās tirdzniecības vietas pagalmā izveidoja tirdzniecības vietu, vietējās zivsaimniecības rīcības grupas (ZVRG) projektu ietvaros izstrādāja aplikāciju svaigu zivju iegādei: zvejnieks norāda lomu un cilvēki varēja iegādāties – pieteikties aplikācijā uz noteiktu apjomu un nākt uz tirdzniecības vietu pakaļ zivīm.

Lai atbalstītu piekrastes zvejniekus, ražotāju organizācija ar Ščecinas universitāti īsteno dažādus inovāciju projektus. Piemēram, būru projekts tiek testēts, lai pārbaudītu tā izturību pret roņu postījumiem. Jāsaka, ka mūsu zvejnieki šo konkrēto piemēru atzina par galīgi nederīgu, tomēr pati ideja vērā ņemama un, iespējams, īstenosies kādā no mūsu inovāciju projektiem. Vienam no mūsu grupas pārstāvjiem bija iespēja doties līdzi jūrā un vērot būra ievietošanu.

Zvejas rīku māja izveidota 1995. gadā sadarbībā ar dāņu firmu. Izgatavo zvejas rīkus – traļus: grunts traļus (mencas nedrīkst ķert, bet butes drīkst), traļus reņģu un brētliņu zvejai. Lai arī šeit ražo zvejas rīkus lielajai jūrai, tomēr veiksmīgi ieguvām kontaktus un noorganizējām iespēju apmeklēt PoldanNet ražotni Slupskā – novērtēt linumu un citu zvejas rīku izejmateriālu kvalitāti un nodibināt tiešos kontaktus ar šo rūpnīcu. Zvejnieki šo atzina par vērtīgāko apmeklēto objektu.

Tā kā atbalsts piekrastes zvejniekiem tiek īstenots, arī izmantojot Zivsaimniecības vietējo rīcības grupu (ZVRG) izstrādāto stratēģiju atbalstu, apmeklējām ZVRG zivsaimniecības dažādošanas projektu, tikāmies ar pēdējo zvejnieku ģimenē, kurš pirms astoņiem gadiem dibinājis jahtu sabiedrību. Jahtu skola – bērniem, mācības, kur var iegūt jahtu vadītāju apliecību.

2014. gadā izveidota piestātne zvejniekiem. Tā kā piekrastes zvejnieku skaits samazinās, tad tā tiek izmantota arī kā jahtu piestātne (pašvaldības projekts). Nomas maksa jahtai apmēram 160 EUR/mēnesī; zvejniekiem mazāk. Piestātnes izbūve izmaksāja aptuveni 2 845 000 EUR, 100% atbalsts.

Jāsaka, ka arī Polijā daudz aktīvo zvejnieku plāno beigt zvejniecību (izmanto kuģu/laivu griešanas pasākumu) vai dažādo savu saimniekošanu. Daudzi nodarbojas ar akvakultūru un audzē foreles.

Apmeklējām arī ražotāju organizāciju Vladislovo un ostu. Šajā ražotāju organizācijā ir 170 biedri. Tā izveidojusi trīs pirmās zvejas tirdzniecības centrus ar saldētavām, dzesētavu un ledus ražotājiem. Par centra  izmantošanu biedri maksā. Ražotāju organizācijai pieder apstrādes cehi,  citādi tā palīdzēt nevar, jo šobrīd ministrija neatbalsta kopīgu zivju tirdzniecību, zivju tirgošanu organizē paši zvejnieki.

Zvejo ar stāvvadiem, murdiem. Ar āķiem – zušus un lašus. Zušu zvejas ierobežojums ir no 1. oktobra sešus mēnešus. Mencu zvejas aizliegums samazināja zvejas laivu lietderību, un daļa zvejnieku pārprofilējās. Pats ražotāju organizācijas vadītājs zvejo ar kuteri – reņģes un brētliņas; vasarā ar laivu – butes, no kurām visu nopērk vietējie veikali un ēdinātāji. Pārdodot vietējiem, peļņa ir četras reizes lielāka.

Šī ražotāju organizācija tiek organizēta citādāk: zvejnieki maksā biedru naudu katru gadu līdz marta beigām, maijā notiek kopsapulce. Biedru nauda tiek rēķināta pēc laivas garuma: līdz 8 m – 65 EUR gadā; līdz 10 m – 98 EUR/ gadā; līdz 14 m – 164 EUR/ gadā. Organizācija saņem arī Eiropas Savienības atbalstu – tiek atmaksāti 70% no iepriekšējā gada izdevumiem.

Runājot par roņu radītajiem postījumiem, arī Polijā situācija ir smaga –

Polijā arī ronis iekļauts Sarkanajā grāmatā, tāpēc daudzi mazie zvejnieki domā par laivu griešanu. Polijā atbalsts par roņu radīto postījumu ir – maksa par laša galvu aptuveni 17 EUR. Zvejniekiem laivā jābūt galvām, tās aiznes inspektoriem, tad seko dokumentācijas kārtošana, reizēm tā ilgst divus gadus. Poļu kolēģi atzinīgi novērtēja Latvijā ieviesto kompensāciju mehānismu. Kā norādīja M. Rakovskis – ja roņu skaitu varētu stabilizēt līmenī, kāds tas bija pirms 20 gadiem, tas būtiski uzlabotu Baltijas jūras ekosistēmu.

Saņēmām atzinīgus vārdus no FAMENET Polijas reģionālā pārstāvja Ireka Kaminska, kurš uzsvēra Zivsaimniecības sadarbības tīkla nozīmīgumu tieši piekrastes zvejnieku pieredzes apmaiņas un zināšanu stiprināšanā. I. Kaminskis atzina – Zivsaimniecības vietējās rīcības grupas nespēj īstenot šādas aktivitātes, kā to darām mēs. Citiem vārdiem sakot – mums katram ir savi uzdevumi veicami un savstarpējā sadarbība gan vietējā, gan Eiropas līmenī sniedz jaunu pieredzei, zināšanas un iespējas ikvienam no mums.

Liene Feldmane,

LLKC Zivsaimniecības nodaļas projektu vadītāja

Kristaps Gramanis,

LLKC Zivsaimniecības nodaļas vadītājs