Izsludināta LEADER projektu iesniegumu pieņemšana
Astoņas vietējās rīcības grupas savās teritorijās ir izsludinājušas projektu pieteikumu pieņemšanu ES Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai KLP stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam ietvaros. Patlaban aktīvi tiek organizēti semināri potenciālajiem projektu iesniedzējiem, kuros tiek skaidroti atbalsta saņemšanas nosacījumi, sniedzot padomus arī veidlapu aizpildīšanai un dokumentācijas sagatavošanai.
Kopējā lauksaimniecības politika lauku attīstībai – LEADER pieejas īstenošana
Lauku telpai ir daudzfunkcionāla nozīme. Tajā atrodas nozīmīgi dabas resursi, tā ir lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares darbības telpa, tai piemīt rekreācijas un tūrisma funkcija, tā ir dzīvesvieta lauku iedzīvotājiem.
Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir tikai viena no politikas jomām, kas skar lauku apvidus un cenšas atbalstīt to attīstību papildus kohēzijas, izglītības, sociālajai un citai politikai ES līmenī. Tomēr tieši KLP ir vistiešāk saistīta ar lauku apvidiem.
KLP galvenais mērķis joprojām saglabājas pārtikas ražošana, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi un dabas resursu apsaimniekošanu, sniedzot ieguldījumu Zaļā kursa mērķu izpildē, kā arī atbalstot lauku teritoriju sociālekonomisko attīstību, uzņēmējdarbību, inovāciju izstrādi un ieviešanu, kā tas ir paredzēts apstiprinātajā Latvijas KLP stratēģiskajā plānā 2023.–2027. gadam (KLP SP).
Rakstā atradīsi informāciju par:
LEADER Latvijā – Eiropas Savienības atbalstīta iespēja īstenot savas idejas laukos
LEADER pieeja – jaunāka, inovatīvāka un vienkāršāka
LEADER/SVVA attīstība un būtība
Ko LEADER/SVVA sniedz lauku iedzīvotājiem?
LEADER vietējās rīcības grupas visā Latvijā
Atbalsts jauniešu iniciatīvu projektu īstenošanai
Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai laukos
LEADER pieejas īstenošanas sasniegtie rezultāti 2014.–2020. g.
LEADER Latvijā – Eiropas Savienības atbalstīta iespēja īstenot savas idejas laukos
Atbalsts lauku kopienu ilgtspēju veicinošām vietējās attīstības iniciatīvām, uzlabojot sociālo situāciju laukos, veidojot labvēlīgu vidi dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un lauku teritoriju attīstībai KLP SP ietvaros tiek sniegts, ieviešot LEADER pieeju. Šīm aktivitātēm tiek atvēlēti 58,5 milj. eiro, kas ir 7% no kopējā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējuma.
LEADER pieeja – jaunāka, inovatīvāka un vienkāršāka
Jaunajā KLP plānošanas periodā no 2023. līdz 2027. gadam visā Latvijā tiks īstenotas 33 sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas 2023.–2027. gadam (SVVA stratēģija), kuru mērķis ir nodarbinātības veicināšana lauku apvidos, attīstot vietējo uzņēmējdarbību un konkurētspēju, sociālās situācijas uzlabošana laukos, labvēlīgākas vides veidošana dzīvošanai, kā arī vietējās attīstības potenciāla un resursu ilgtspējīgas izmantošanas veicināšana. Arī turpmāk inovācijas būs vietējo rīcības grupu (VRG) attīstības pasākumu virzītājspēks, veicinot jaunu tehnoloģiju, digitālo risinājumu attīstību un iesaistot plašāku interesentu loku. LEADER mērķis ir ilgtspējīga Latvijas lauku ekonomikas izaugsme, tādēļ īpaši svarīgi ir pievērst uzmanību arī jauniešiem un sievietēm.
LEADER – metode lauku attīstības veicināšanai
LEADER/SVVA attīstība un būtība.
LEADER programma Eiropas Savienībā tika uzsākta 1991. gadā kā eksperimentāla iniciatīva, lai uzlabotu lauku attīstības potenciālu, piesaistot vietējās iniciatīvas un zināšanas, un izplatot šīs zināšanas citos lauku apvidos. LEADER ir nodrošināts nepārtraukts ES atbalsts, tā ir kļuvusi par svarīgu lauku attīstības politikas elementu, kas tiek augstu vērtēts visā Eiropā.
LEADER galvenie elementi ir partnerība jeb vietējā rīcības grupa (VRG), vietējās teritorijas attīstības stratēģija un noteikta teritorija.
LEADER ir mērķtiecīgas un savstarpēji koordinētas aktivitātes lauku attīstības veicināšanai. Viens no LEADER pieejas pamatprincipiem ir pieeja no “apakšas uz augšu”, kad iniciatīva nāk no vietējiem iedzīvotājiem, iesaistoties savas teritorijas problēmu identificēšanā un risināšanā.
Mērķis – sekmēt vietējo attīstību lauku teritorijā un sociālekonomisko atšķirību mazināšanos, īstenojot lauku kopienu ilgtspēju veicinošas vietējās attīstības iniciatīvas, kas ir iekļautas VRG izstrādātajās vietējās attīstības stratēģijās.
Ko LEADER/SVVA sniedz lauku iedzīvotājiem?
1. Iespēju pašiem noteikt lauku attīstības virzienus, iesaistoties lauku teritorijas vajadzību noteikšanā un lēmumu pieņemšanā par noteiktām lauku attīstības idejām (projektiem) nepieciešamo atbalstu.
2. Īstenot pašiem vietējās attīstības projektus, kas vērsti uz dzīves kvalitātes uzlabojumiem konkrētā lauku teritorijā.
3. Jaunu skatījumu uz lauku dzīves apstākļiem un iespējām un iespēju veidot vai uzlabot lauku iedzīvotājam nepieciešamos pakalpojumus pēc iespējas tuvāk dzīves vietai. Rūpēties par lauku teritorijai raksturīgās kultūras un dabas vides, tradīciju saglabāšanu un saudzīgu (ilgtspējīgu) izmantošanu.
4. Veidot piederības sajūtu un lepnumu par savu teritoriju un vairot iespējas lauku teritorijās (īpaši jauniešiem). Dot iespēju paplašināt vietējās zināšanas, motivācijas, resursus un izmantot tos savas dzīves kvalitātes uzlabošanai.
LEADER/SVVA ir pasākums, kura ieviešanas process ir tikpat svarīgs kā sasniedzamie skaitliskie rezultāti. Respektīvi, viens no būtiskākajiem LEADER rezultātiem ir pareizs ieviešanas process. Atšķirībā no tradicionālākiem politikas pasākumiem tajā ir norādes uz to, “kā” darboties, nevis “kas” jādara. LEADER/SVVA pieeju veido septiņi cits citu papildinoši principi:
- No apakšas uz augšu – vietējie pieejas īstenotāji izstrādā stratēģiju un izvēlas īstenojamās darbības.
- Publiskā un privātā partnerība – VRG ir sabalansēta grupa, kas ietver valsts un privātā sektora dalībniekus, kas var mobilizēt visas pieejamās prasmes un resursus.
- Jauninājumi/inovācija – LEADER var būt nozīmīga loma, veicinot jaunas novatoriskas pieejas lauku teritoriju attīstībai.
- Tīklošanās – sasniegumu, pieredzes un zināšanu apmaiņa iedzīvotājiem, organizācijām un iestādēm vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī.
- Sadarbība – uzņemas kopīgu projektu ar citu VRG, kas izmanto līdzīgu pieeju citā reģionā, valstī.
- Konkrēta teritorija – aktivitātes notiek mazā, viendabīgā, sociāli vienotā teritorijā.
- Integrācija – nav noteikta konkrēta nozare, tāpēc LEADER stratēģijai jābūt daudznozaru.
LEADER pieejas septiņas galvenās iezīmes izskaidro, kas ir šī pieeja. Šo principu īstenošana praksē nozīmē to, ka vietējo stratēģiju izstrādē un pasākumos piedalās reāli cilvēki.
LEADER vietējās rīcības grupas visā Latvijā
Latvijas teritorijā patlaban 33 vietējās rīcības grupas (vietējo pašvaldību, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju un aktīvu lauku iedzīvotāju partnerība, pārstāvot iedzīvotāju intereses un rūpējoties par teritorijas attīstības jautājumiem vietējā līmenī) ir sagatavojušas savai darbības teritorijai SVVA stratēģiju, kurā noteikti mērķi un rīcības atbalsta saņemšanai plānošanās periodā 2023.–2027. gadam.
33 vietējās rīcības grupas darbojas visā Latvijā
Ja jums ir kāda ideja vai vēlme iesaistīties vietējās teritorijas attīstībā – atrodi savas teritorijas vietējo rīcības grupu un sazinies ar to!
2024. gada sākumā vietējās rīcības grupas uzsāks jaunās SVVA stratēģijas īstenošanu, organizējot projektu iesniegumu pieņemšanas konkursus un piešķirot finansējumu projektiem, kas ir atbilstoši stratēģijai, ietverot aktivitāti:
- “Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas”, paredzot atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai – produktu un pakalpojumu radīšanai, esošo produktu un pakalpojumu attīstīšanai, to realizēšanai tirgū, atpazīstamības tēla veidošanai, kvalitatīvu darba apstākļu radīšanai un darbinieku produktivitātes kāpināšanai.
- “Kopienu spēcinošas un vietas attīstības sekmējošas iniciatīvas”, paredzot atbalstu sabiedriskā labuma projektu īstenošanai teritorijas, tostarp dabas un kultūras objektu sakārtošanai pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un sasniedzamībai, kā arī sabiedrisko aktivitāšu (tostarp viedo ciemu, apmācības un interešu klubu, kultūras, vides aizsardzības, sporta un citu brīvā laika pavadīšanas veidu) dažādošanai.
Atbalsts jauniešu iniciatīvu projektu īstenošanai
Depopulācija jeb iedzīvotāju skaita samazināšanās ir izaicinājums ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, tādēļ arvien vairāk tiek novērtēta LEADER instrumenta spēja palīdzēt jauniešiem. Līdz ar jauno KLP plānošanas periodu (2023.–2027. g.), Zemkopības ministrijai sadarbojoties ar VRG, ir izveidots instruments jauniešu iniciatīvu projektu īstenošanai. Instruments aptver bērnu un jauniešu grupas vecumā no 7 līdz 25 gadiem, piedāvājot vienkāršotu projektu administrēšanas pieeju, kas rosinās jauniešus piedalīties VRG izsludinātajos projektu konkursos atbilstoši vietējās attīstības stratēģijai un īstenot savas idejas. Tie ietver vienkāršotas izmaksu iespējas fiksētās summas maksājumu 6000 EUR apmērā, atbalstot jauniešu iniciatīvas, lai nodrošinātu iespēju iegūt dzīvei nepieciešamās prasmes, zināšanas un kompetences neformālās izglītības ceļā, kas ir īstenotas Latvijas lauku teritorijā, ievērojot vietējās attīstības stratēģiju.
Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai laukos
Atbalstot uzņēmējdarbības uzsākšanu lauku teritorijās (visā Latvijas teritorijā, izņemot valstspilsētas un novadu teritoriālās vienības – pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 5000) jaunu produktu un pakalpojumu radīšanai saskaņā ar vietējās attīstības stratēģiju, interesentiem iespējams saņemt atbalstu vienkāršoto izmaksu veidā kā fiksētās summas maksājumu ar budžeta projekta aprēķina metodi “Lauku biļete” līdz 15 000 EUR.
LEADER pieejas īstenošanas sasniegtie rezultāti 2014.–2020. g.
Eiropas Komisija 2022. gadā veica pētījumu, kurā novērtēta LEADER ietekme uz teritoriālo attīstību. Tajā secināts, ka LEADER efektīvi izstrādāja risinājumus ekonomiskās un sociālās attīstības izaicinājumu un iespēju risināšanai vietējā līmenī. Pētījums liecina, ka LEADER spēcīgākās jomas ir darbavietu radīšana un uzturēšana, produktu vietējā pievienotā vērtība un uzņēmumu modernizācija. Kā ieguvums tika atzīts arī vietējās pārvaldības spēju un zināšanu palielināšana LEADER darbībās.
Ar Latvijas vietējo rīcības grupu atbalstu aizvadītajā plānošanas periodā īstenota 2174 vietējās ekonomikas stiprināšanas, 2292 vietas potenciāla attīstības (sabiedriskā labuma) iniciatīva un 51 sadarbības projekts. Projektu īstenošanai atbalstu saņēmuši 47% mazo un vidējo uzņēmēju, 29% biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas, 24% valsts un pašvaldības iestādes. Īstenojot projektus, kopumā radītas 512 darbavietas.
Aktivitātes “Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas” ietvaros īstenotie projekti
Sabiedriskā labuma projekti aktivitātē “Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” ietvaros īstenotie projekti
Viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko sastopas lauku teritorijas, ir – kā apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos un nodrošināt aizplūdušo cilvēku atgriešanos. Būtisks aspekts ir darba vietas. Tomēr ne katrs lauku teritorijā dzīvojošais var veikt uzņēmējdarbību, tāpēc ir svarīgi, ka lauku teritorija būtu pievilcīga vide uzņēmumu ienākšanai, kas spētu nodrošināt darba vietas apkārtnes iedzīvotājiem. Līdz ar to būtiska nozīme ir attīstītai infrastruktūrai – transportam, ceļiem, komunikācijām, kā arī dzīvojamā fonda nodrošinājums un finanšu resursu pieejamība. Infrastruktūras un pakalpojumu pieejamība, kas nodrošina labus dzīves un darba apstākļus lauku iedzīvotājiem, sniedz iespējas ieviest arī jaunākos tehnoloģiskos risinājumus un saglabāt dzīvotspējīgu saimniekošanu un konkurētspējīgu ražošanu.
Svarīga nozīme teritoriju attīstībā ir reģionālajai un kohēzijas politikai, kur nereti prioritāte ir tām teritorijām, kurās ir nozīmīgs iedzīvotāju skaits, tādējādi finansējuma efektīva un racionāla izlietojuma dēļ ieguldījumi pamatā tiek veikti vietās ar lielāku iedzīvotāju blīvumu, sekmējot valsts policentrisko attīstību. Attiecīgi lauku teritorijas ar mazu iedzīvotāju īpatsvaru atpaliek. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka ir būtiski samazināt plaisu starp pilsētu un lauku teritorijām, kuras var kalpot par pamatu līdzsvarotākai teritoriālajai attīstībai. Tādējādi būtu jāstiprina mijiedarbība starp politikām un ES fondiem, lai nodrošinātu savstarpēju papildinātību un koordināciju starp dažādām valsts pārvaldes iestādēm.
Lai veicinātu savstarpējo mijiedarbību starp lauku teritorijām un pilsētām, pēdējos gados tiek rīkoti dažādi informatīvi, izglītojoši un interaktīvi pasākumi, lai iepazīstinātu sabiedrību un popularizētu laukus un lauksaimniecību, atspoguļojot to piedāvātās iespējas un sabiedriskos labumus, ko tie sniedz ne tikai lauku, bet arī pilsētu iedzīvotājiem. Dažādas šāda veida aktivitātes īsteno Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Valsts Kopējās lauksaimniecības politikas tīkla aktivitāšu ietvaros.
Jāatzīmē, ka papildus būtu nepieciešams arī veicināt īsās pārtikas piegādes ķēdes, jo tās nodrošina attiecību stiprināšanu starp lauku un pilsētu teritorijām, radot iespējas pilsētu iedzīvotājiem piekļūt svaigai, sezonālai pārtikai, bet lauku iedzīvotājiem nodrošina ienākumus. Pārtikas ražošana sniedz plašas uzņēmējdarbības iespējas, mudinot iedzīvotājus palikt laukos, radot darba vietas gan lauku teritorijas iedzīvotājiem, gan tuvāko pilsētu iedzīvotājiem.
Būtiski, lai arī nākotnē tiktu veicināta gan labbūtība, gan mijiedarbība starp laukiem un pilsētām, gan saglabāta lauku apdzīvotība un ainaviska vide, gan arī, lai lauki būtu vieta, kur ar inovatīvām un ilgtspējīgām metodēm tiek ražota pārtika un nodrošināta dabas resursu saglabāšana.
Ar KLP LEADER aktivitātēm tiks veicināta reģionu attīstība un sociālekonomisko atšķirību mazināšana, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, kā arī radot apstākļus jaunu darba vietu un pakalpojumu izveidei, lai lauku telpas pievilcība un spēja aktīvāk piedalīties valsts vispārējā ekonomikas izaugsmē nodrošinātu iedzīvotāju labbūtību un labklājību.
Sagatavoja:
Zanda Dimanta-Svilpe
Valsts Kopējās lauksaimniecības politikas tīkls
sadarbībā ar
Zemkopības ministriju
Pievienot komentāru