Akvakultūras uzņēmēji pieredzes apmaiņā Somijā un Čehijā

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” organizēja divus mācību un pieredzes apmaiņas braucienus.

No 3. līdz 8. martam norisinājās pieredzes apmaiņas brauciens uz Čehiju.

Pirmajā apmeklējumu dienā bija organizēta tikšanās ar pētniekiem Dienvidbohēmijas Universitātes Zivsaimniecības un ūdeņu aizsardzības fakultātē, kur dalībniekus iepazīstināja ar storu dzimtas zivju sugu, karpu, zandartu un asaru pavairošanu, audzēšanu un karpu selekcijas darbu. Tika apskatītas dīķu sistēmas un recirkulācijas akvakultūras sistēmas storu dzimtas zivīm un zandartiem un asariem, kā arī inkubatori un sistēmas vaislas zivju audzēšanai. Bija interesanti apmeklēt Zivsaimniecības tehnikumā esošo zivsaimniecības muzeju un iepazīties gan ar vēsturisko, gan moderno zivju audzēšanas aprīkojumu.

Nākamajā dienā tika apmeklēta “Rybářství Třeboň” dīķsaimniecība, kas ir lielākais akvakultūras uzņēmums Čehijā. Brauciena dalībnieki apmeklēja šī uzņēmuma zivju produkcijas pirmsrealizācijas novietni, kurā vienlaikus betonētos caurplūdes baseinos var uzglabāt ap 700 t dzīvu zivju. Darbībā tika demonstrēta dzīvu zivju svēršanas un iekraušanas automātiskā iekārta, ar kuras palīdzību viens darbinieks stundas laikā spēj nosvērt un iekraut dzīvu zivju pārvadāšanas transportā 40 t zivju. Dalībniekus iepazīstināja ar karpu pavairošanas metodiku un pielietotajām tehnoloģijām. Pēc tam tika apmeklēts “ENKI Třeboň” – vides aizsardzības uzņēmums, kas ir cieši saistīts ar zivsaimniecības nozari, ūdens vides pētījumiem. Apskatīta uzņēmuma ūdens un sedimenta testēšanas laboratorija un dīķu novietne. Tajā grupai izstāstīja, minot vairākus praktiskus piemērus un dažādu dīķu pielietojuma un saimnieciskās darbības veidus, vides ekosistēmas saistību un simbiozi ar zivju audzēšanu.

Trešajā pieredzes apmaiņas dienā apmeklēts uzņēmums “Rybníkářství Pohořelice”, kas ir modernākais un, pēc gida teiktā, labākais Čehijas akvakultūras uzņēmums. Šī zivju audzētava lepojas ar mūsdienīgu zivju pavairošanas, inkubācijas cehu, kurā ik sezonu tiek izaudzēti aptuveni 120 miljoni karpu kāpuru, kā arī vēl papildus daudzi miljoni amūru,  platpieru un citu zivju sugu kāpuru. Apskatīts uzņēmuma dīķa nozvejas process, trīsgadīgu karpu nozveja, zivju šķirošana un iekraušana transportēšanai. Apmeklēta arī izaudzētās zivju produkcijas pirmsrealizācijas novietne. Demonstrēta automātiskās dzīvu zivju iekraušanas tehnoloģija (iekārtu var apkalpot viens darbinieks). Brauciena dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar dažādu tehnisko aprīkojumu zivju audzēšanas vajadzībām: barības uzglabāšanas tvertnēm, barošanas laivām, ierīcēm dīķu gultnes padziļināšanai, zāļu pļaušanai u. c. Šis uzņēmums pārstrādā daļu savas produkcijas, un bija iespēja iepazīties ar produktu daudzveidību. Brauciens bija īpaši noderīgs dīķsaimniecību pārstāvjiem.

No 2. līdz 5. aprīlim norisinājās pieredzes apmaiņas brauciens uz Somiju.

Pirmajā brauciena dienātika apmeklēts zivju pārstrādes uzņēmums, zivju kūpinātava “Myrskylän Savu”, kas pārstrādā 4 tonnas zivju nedēļā. Tajā dalībniekus iepazīstināja ar vispārīgu informāciju par akvakultūras jomu un zivju resursu atražošanu Somijā. Zivju kūpinātavā tika apskatītas visas ražošanā izmantotās telpas. Uzņēmuma izpilddirektore Lilija Lepsa ne tikai aprakstīja galvenos zivju kūpināšanas procesus, bet arī padalījās ar savu pieredzi zivju pārstrādes jomā, skaidroja vairākas procesu detaļas un darbību ekonomisko pusi.

Nākamajā dienā tika apmeklēts Somijas dabisko resursu institūta “Luke” zivju audzēšanas un pētniecības centrs, kas nodarbojas ar pētniecību un nodrošina lašveidīgo zivju resursu atražošanu Somijas dienvidrietumu apgabalā. Centra ēkas ir nodrošinātas ar modernu infrastruktūru. Bija iespēja apskatīt recirkulācijas akvakultūras sistēmas (RAS), kurās notiek resursu atražošanai paredzēto varavīksnes foreļu, sīgu un citu zivju sugu ikru inkubācija, kāpuru iegūšana un mazuļu piebarošana. Papildus tika apskatīta sistēma ārpussezonas nārsta veikšanai. Akvakultūras grupas vadītājs Petri Heinimā sīkāk izstāstīja par sistēmu darbību, zivju mazuļu audzēšanas procesu un tā daļēju automatizāciju (piemēram, robotizētu mazuļu barošanu), biodrošības pasākumiem. Apmeklējuma laikā bija iespējams redzēt zivju iezīmēšanas un paraugu ņemšanas procesu ģenētiskās informācijas iegūšanai un tālākai analīzei.

Dienas otrajā pusē tika apmeklēta Somijā un Zviedrijā lielākā tirgus izmēra varavīksnes foreļu audzētava “Nordic trout”, kas gadā saražo 7 000 t zivju 33 audzētavās. Tika apskatīti audzētavai piederošie zivju audzēšanas zemes dīķi ar tehniskajiem uzlabojumiem nepieciešamā skābekļa koncentrācijas regulēšanu, dūņu savākšanu, kā arī apskatīta pirmapstrāde un tās aprīkojums. Vēlāk tika apmeklēta jaunuzbūvētā varavīksnes foreļu mazuļu un smoltu audzētava “RAS fish”, kas izceļas ar liela izmēra betonētiem baseiniem.

Pēdējā apmeklējumu dienānorisinājās brauciens uz Zivsaimniecības skolu, kas nodrošina speciālistu sagatavošanu darbam un turpmākām studijām, kopā nodrošinot līdz septiņiem gadiem ilgas mācības. Tika apskatītas skolai piederošās RAS sistēmas, zivju sprosti un pārējā  infrastruktūra. Pēc tam dalībniekus uzņēma zivju barības ražotne “Alltech Fennoaqua” (Raisio), kurā iepazīstināja ar uzņēmuma darbību; storu, sīgu, foreļu un citu sugu barības veidiem; specializēto barību ar augšanu un veselību stimulējošām papildvielām un to īpatnībām, kā arī ražošanas posmiem un procesu automatizāciju un kontroli.

Gūta daudzpusīga informācija

Dalībnieki ļoti atzinīgi novērtēja abu pieredzes apmaiņas braucienu lietderību. Pateicoties  daudzpusīgai informācijas apmaiņai un iespējām apskatīt modernos tehnoloģiskos risinājumus, akvakultūras saimniecību pārstāvjiem tika dota lieliska iespēja rast īstenojamas idejas lietderīgiem uzlabojumiem savās saimniecībās Latvijā un nozares attīstībai un ilgtspējai kopumā, turpmākiem kontaktiem un sadarbībai, kā arī labākai komunikācijai ne tikai savā valstī, bet arī citur Eiropā. Kā vienmēr šāda veida pasākumu laikā, Latvijas zivju audzētājiem bija vērtīga iespēja apmainīties ar zināšanām arī savā starpā, dot padomus un ieteikumus citiem un pašiem iegūt jaunas zināšanas un kontaktus, kā arī palepoties ar sasniegto.

Pieredzes apmaiņas braucieni notika ar EJZAF līdzfinansējumu. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 142 701,11 EUR, kur EJZAF finansējums tiek nodrošināts 133 723,57 EUR apmērā. Plašāka informācija par Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu pieejama Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē. EJZAF projekta Nr. 23-00-U2021402-000001 “Zinātniskā institūta “BIOR“ Akvakultūras pētniecības, izglītības un inovāciju centra zināšanu pārnese akvakultūrā”. Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Žanna Bertaite,
projekta “Zinātniskā institūta “BIOR” Akvakultūras pētniecības,
izglītības un inovāciju centra zināšanu pārnese akvakultūrā”  vadītāja