Augšdaugavas novada zemnieki viesojās Balvu novadā

Augšdaugavas novada augkopības saimniecību īpašnieki un darbinieki 12. septembrī viesojās Balvu novada zemnieku saimniecībās "Riekstiņi-Amatnieki" un "Kotiņi" pieredzes apmaiņas braucienā par tēmu "Slāpekļa un amonjaka emisiju mazināšanas iespējas augkopības produkcijas ražošanā – mēslošanas efektivitātes paaugstināšana, precīzo tehnoloģiju izmantošana, augsnes apstrāde".

Braucienu organizēja LLKC Daugavpils biroja komanda LAP apakšpasākumā "Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana" ietvaros.

Mūsdienīgas tehnoloģijas lauksaimniecības zemes apstrādē straujiem soļiem ieviešas augkopības saimniecībās pierastās saimniekošanas vietās.

Augšdaugavas novadā augkopības saimniecībās arī ievieš jaunas zemes apstrādēs tehnoloģijas, kuras atbalsta Lauku atbalsta dienests, bet, izmantojot Eiropas fondus, var iegādāties atbilstošu tehniku un aprīkojumu  kvantitatīvāka darba izpildei un ražas ieguvei.

Balvu novadā darbojas saimniecības, kuras ir spilgts piemērs moderno tehnoloģiju pielietošanu realitātē.

Z/s “Riekstiņi–Amatnieki” laukus praktiski near, tikai kādu lauku iekopšanas gadījumā, jo uz saimniecības platībām tas neatmaksājas un ir laikietilpīgs darbs. Tāpēc tiek strādāts ar minimālo augsnes apstrādi un tiešo sēju. Tiek praktizēta pareiza augu maiņa laukos, kā arī tiek strādāts ar starpkultūrām. Apmeklējuma laikā varēja redzēt starpkultūras laukus, kas tiks atstāti līdz pavasarim, lai nebūtu atsegta augsne un nenotiku barības elementu izskalošanās. Starpkultūras audzēšana apmierina saimnieku, jo, pēc viņa minētā, uzlabojas augsnes veselība, organiskās vielas saturs. Konkrētie augi (sējas vīķis, facēlija, sakņu redīss un baltā sinepe) uzlabo gan augsnes struktūru, gan piesaista slāpekli, kā arī nomāc nezāles. Saimnieks dalījās arī savās atziņās par precīzo mēslošanu. Varēja apskatīt Yara slāpekļa sensoru, kas mēslošanas laikā skenē augus un nosaka hlorofila daudzumu tajos, tādējādi koriģējot vajadzīgo slāpekļa devu. Agrāk tika veikta atsevišķa mēslošana ar kāliju un fosforu, tomēr uz saimniecības platībām šis darbs bija diezgan ilgs, tādējādi tagad tiek doti kompleksie mēslojumi jeb NPK, lai iedotu vajadzīgo barības vielu daudzumu. Saimniecībā tiek audzētas lauka pupas kopā ar sējas vīķiem. Konkrēti tika rādīts lauks, kas ir novākts un tajā tiešajā sējā ir iesēti ziemas kvieši. Saimniecībai uz šo ir iespēja nedaudz ieekonomēt uz mēslošanu, jo pupu un vīķa piesaistīto slāpekli izmantos kvieši. Novāktās sēklas tiek šķirotas, vīķi tiek atdalīti no pupām, un tiek gatavots sēklas materiāls savai izmantošanai un pārdošanai.

Arī z/s ”Kotiņi” tiek strādāts ar minimālo augsnes apstrādi un tiešo sēju. Pēc saimieka minētā, lauki netiek arti kopš 2004. gada, pamatojot to, ka tas arī ir dārgi un laikietilpīgi. Saimniecība praktizē daudzu un dažādu kultūraugu audzēšanu – mieži, kvieši, speltas kvieši, rudzi, auzas, zirņi, pelēkie zirņi, pupas, sinepes, lini, kaņepes, rapsis, eļļas rutks, āboliņš un vīķi. Visi minētie kultūraugi tiek audzēt,i un no tiem tiek novākta raža. Ar šādu kultūraugu dažādību ražas novākšanas laiks tiek izstiepts ļoti ilgi, kas ļauj apstrādāt visas platības. Saimniecība pati no lielākās daļas kultūraugu gatavo produkciju – gan kā pārtiku, gan arī lopbarību. Pārtikas produktu klāsts tiešām ir ļoti plašs. Tiek praktizēta arī kultūraugu audzēšana maisījumos, piemēram, vasaras rudzi kopā ar vīķiem. Tomēr šogad, pēc saimnieka teiktā, sausuma dēļ rudzi iznīka, bet vīķus tomēr ir izdevies izaudzēt un novākt. Saimniecība darbojas arī kā sēklaudzētāji, gatavo sēklas materiālu un to pārdod. Saimieks arī minēja, ka, piemēram, zirņus un pupas audzē bioloģiski. Saimniecībā varēja aplūkot agregātu rindstarpu rušināšanai, lai ierobežotu nezāles šajos sējumos. Pēc saimnieka teiktā, saimniecība ļoti neaizraujs ar izmaksām augu aizsardzībai un mēslošanai, jo uz saimiecības platību – pāri 5000 ha, šīs izmaksas ir ļoti lielas, bet kultūraugu cenas, piemēram kviešiem, ir zemas un tas sāk neatmaksāties. Saimniecība eksperimentē un mēģina audzēt jaunus kultūraugus, piemērām, velnauzu. Tā tiek minēta kā labs zaļmēslojuma augs un augsnes ielabotājs. Saimniecība šogad ir ievākusi sēklas no šī auga.

Nemitīgi ir pilnveidojušās zemes apstrādes tehnoloģijas, mainījusies pieeja atsevišķu kultūru audzēšanai, notikusi pielāgošanas mūsdienu apstākļiem. Lai veicaas visiem zemniekiem veiksmīgi ieviest jaunās tehnoloģijas savā ikdienā.

Izdevīgs noderīgs pieredze grupas brauciens augkopības un agronomijas paņēmienu izmantošanas kvalitatīvas ražas ieguvei, mūsdienīgas lauksaimniecības tehnoloģijas izmantošanas iespējas augsnes apstrādē, kā arī saražotas produkcijas veiksmīgas izplatīšanas Latvijas un starptautiskajā tirgū.

Liels paldies z/s “riekstiņi-Amatnieki" agronomijas speciālistam Elvim Bartkevičam un z/s "Kotiņi" pārstāvei Sandrai un saimniekam Aldim Ločmelim par mūsu jaukās zemnieku kompānijas pieņemšanu.

Elvīra Sokolova,
uzņēmējdarbības konsultante LLKC Daugavpils birojs

Raitis Ļubomirskis,
augkopības speciālists