Pāvilostas uzņēmums “Kaija” – panākumu pamatā ģimenes vienotība

Šoreiz saruna ar pieredzējušu piekrastes zvejnieku un 2024. gada zivsaimniecības gada balvas “Lielais loms” nominācijas “Gada uzņēmums jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejniecībā” laureātu Jāni Pētermani (ZS “Kaija”, Pāvilosta). 

Zvejniecības jomā kopš pašiem pirmsākumiem 

Jānis atzīst, ka zvejniecības jomā viņš jau ir vairāk nekā 30 gadus. Uzņēmums “Kaija” dibināts 1997. gadā. Pirms tam viņš ir zvejojis kā individuālais komersants un zvejniecības jomā ir vismaz no 1995. gada, kopš varējis jūrā braukt. Apjautājoties, vai darbības sākumā kādas citas iespējas nav bijis, Jānis atzīst, ka 90. gados tā īsti arī neesot bijušas un jūra ir vienkārši piesaistījusi un aizrāvusi.

Pašā pirmsākumā kopā ar tēvu Krišu Pētermani devies zvejā ar airu laivu, un pēc tam iegādājušies arī zvejas laivas. Šobrīd uzņēmums nodarbojas ar piekrastes un iekšējo ūdeņu (nēģu) zvejniecību, zivju pārstrādi un gatavās produkcijas realizāciju.  

Pēc Jāņa teiktā, ir aptverts viss cikls no A līdz Z. Problēma ir tā, ka Baltijas jūrā ir diezgan maz zivju, un ar pašu nozvejoto vien nepietiek. Vasarā plekstes, ko vajag kūpināt, mencas uz rokas pirkstiem varot saskaitīt, grunduļi īsti nevienu neinteresējot un vēl pavasaros reņģes, un tas esot viss, bet cilvēki jau katru nedēļas nogali un svētkos gribot lašus ēst. Tad arī neesot citas iespējas – esot jāiepērk, lai varētu gan cilvēkiem darbu, gan arī veikalā sortimentu nodrošināt. Cilvēku gaume mainoties pa mēnešiem, dažreiz pat pa dienām – to nemaz nevarot izskaidrot. 

Raksturīgi, ka cilvēki jau mazliet pieraduši pie vietējo zivju sezonalitātes. Rudenī meklējot plekstes un nēģus. Nēģi vasarā nebūšot, tāpat arī plekstes ziemā un pavasarī esot vājas un tad tikai saldētas, bet sliktākā kvalitātē. Vēja zivis esot tikai pavasarī.  

Var tikai piebilst, ja iekārojas patiesi garda zivju produkcija, tad sirsnīgi gaidīti uzņēmuma zivju veikalā Pāvilostā un arī “Zvejnieku mājā” Jūrkalnē. Viesošanās Pāvilostā bez zivju veikaliņa apmeklējuma pat nav iedomājama! 

Jānis savā darbībā pozitīvi vērtējot esošo sadarbību ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR”. Ar to esot ilggadēja sadarbība saistībā ar zvejniecību gan piekrastes, gan iekšējos ūdeņos, kur uzņēmums iesaistījies nēģu iezīmēšanas projektā. 

Ģimenes iesaiste ir būtiska 

Noteikti bez ģimenes atbalsta šajā jomā nevarētu. Kā stāsta Jānis, uzņēmuma darbībā esot iesaistīta visa ģimene, arī dēli. Jaunajiem vēl jāiemācās daudz, piemēram, tīklu lāpīšanas process, un tajā pašā laikā darba pienākumi uzņēmumā neesot strikti noteikti, jo visi dara visu, kas vajadzīgs. Ir teiciens “zemnieku sētā darba daudz”, arī zvejnieku sētā ir līdzīgi. 

Jautājot, kāda ir “atslēga”, kā zvejniecībā izdevās iesaistīt jauno paaudzi, Jānis uzsver, ka tas nekad neesot bijis piespiedu kārtā, jo viņi pat esot mudināti braukt prom un paskatīties, kas notiek pasaulē. Jānis saka: “Kaut kas noteikti ir tajā jūrā, kaut kas velk. Tas ir kā āķis lūpā, ieķeras un viss, tad vairs nevar bez jūras. Jūra var būt viss, tajā skaitā zveja. Citam tas var būt motokross, kur uzkāpj uz moča, un pēc tam visu laiku vajag braukt. Ar jūru ir tieši tas pats, te vienkārši velk uz to. Kāpēc tas tā ir, to īsti izskaidrot pat nevar.”

Zvejniecības attīstības priekšnosacījums  

Kādā intervijā Jāņa tēvs atzīst, ka zvejniekiem maize nekur un nekad nav bijusi bez garozas. Jānis piekrīt un piebilst, ka garoza esot tā lielākā maizes daļa, un mīkstumiņš ir diezgan mazs – tie varētu būt lielie lomi, kuri mēdzot būt diezgan reti.  

Šobrīd liela loma esot apaļajam jūrasgrundulim, kuram pagaidām ir reāls noieta tirgus. Tas palīdzot, jo pārējo zivju zvejas iespējas esot ļoti ierobežotas. 

Lai joma varētu attīstīties, pirmkārt, ir nepieciešams ļaut zvejniekiem zvejot to, ko jūrā var noķert, tas esot pats galvenais. Un nelemt Briselē par to, ko un kad  drīkst zvejot, un kad nezvejot! Svarīgi esot apzināties, ka tieši piekrastes zvejnieki nevar ietekmēt Baltijas jūras zivju krājumus, tos ietekmē daudzi citi faktori, piemēram, ūdens piesārņojums un visi pārējie cilvēku darbi un nedarbi. 

Jānis saka: “Brīžiem šķiet, ka jāmet prom tā darbošanās, jo ziemā jau ir grūti, bet tad “nopurinās” un iet tālāk.”

Ieguldījumi uzņēmuma attīstībā 

Uzņēmums ir īstenojis ļoti daudzus projektus, piesaistot līdzekļus pārstrādes ražošanas izveidei un darbības pilnveidošanai kopumā visos posmos. Jāņa atziņa ir viennozīmīga: “No esošajiem ieguldījumiem visi ir bijuši svarīgi, jo savādāk tie arī netiktu veikti. Ja man ir ideja, tad es lieku uz papīra un īstenoju.” Tajā pašā laikā ir arī jāuzsver, ka zvejniecības jomā īsti neesot iespējams plānot 5, 10 gadus uz priekšu. Varot jau ieplānot zvejot lašus un attīstīt šo jomu, bet nākamajā brīdī Eiropas Komisija lašu zveju “aiztaisa ciet”. 

Kā piemērs – Eiropa ar abām rokām atbalsta piekrastes zvejniecības attīstību, bet vienlaikus ar dažādiem ierobežojumiem to aizšķērso, piemēram, ar dabas aizsardzības teritorijām. Tādā veidā veidojoties tāds kā apburtais loks, kad nekur uz priekšu netiek. Tāpēc perspektīvas un ilgtermiņa plānus uzreiz varot aizmirst. Un ir ļoti labi, ka to kopumā apzinās un izprot arī Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.  

Tāpēc, domājot par turpmākajiem ieguldījumiem, Jānis pievērš uzmanību praktiskām lietām, kuras varētu pilnveidot uzņēmuma esošo darbību un padarītu to ērtāku un efektīvāku. 

Novēlējums zvejniekiem 

Šajā gadījumā Jānis ir lakonisks un tiešs, un zvejniekiem novēl izturību un lielus lomus, jo tas ir pats galvenais. 

UZZIŅAI: 

• Liepājas rajona Pāvilostas pilsētas zvejnieku saimniecība “Kaija” dibināta 1997. gadā. Kā individuālais komersants Jānis zvejot sācis jau agrāk. 
• Uzņēmuma darbības pamatjomas ir piekrastes un iekšējo ūdeņu (nēģu) zvejniecība, pārstrāde un gatavās produkcijas realizācija. 
• 2007. gadā tiek atklāta zivju pārstrādes ražotne Pāvilostā, Celtnieku ielā 1 b, kur notiek zivju pārstrāde un izveidots veikals, kurā var iegādāties svaigas un pārstrādātas zivis. 
• Saimniecības svaigi zvejotās zivis un kūpināto zivju produkciju ir iespējamas iegādāties: zivju veikalā “Kaija”, veikalā “Zvejnieku māja” (Jūrkalne) un vietējos tirdziņos.  

Aleksejs Kačanovs,
LLKC Liepājas konsultāciju biroja vadītājs

Foto: no saimniecības arhīva un Ervīns Links