Izdodas tikai strādīgajiem

Pagājušogad rudenī LLKC un Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla rīkotajā piekrastes uzņēmēju projektu konkursā pirmoreiz startējušo projektu grupā par labāko tika atzīts  individuālā komersanta „Reinis B” projekts, kuru pieteica Alla Bečere.

Līdz Zvejnieku svētkiem

Saņēmusi balvu, Alla priecājās, sakot, ka top jauna zivju kūpinātava, un naudas balva noderēs iekārtu iegādei. Braucam lūkoties, un esam vairāk nekā patīkami pārsteigti – par jaunuzcelto ražotnes ēku, Allas dzīvesprieku, prasmi tikt pāri dažādām dzīves likstām, nežēlīgi strādāt un domāt par turpmāko attīstību, kuras pirmie mērķi būtu jāsasniedz vēl šovasar, līdz Zvejnieku svētkiem. Ticam un vēlam, lai tas izdotos!

Engures novada Lapmežciema pagasta IK „Reinis B” projektā paredzēja zivju kūpināšanas un tūrisma pakalpojumu attīstīšanu. Šajā pat grupā trešo vietu ieguva Allas dēls Agnis Pūris – IK „Pūrēns A” ar projektu par līdzīgu darbības veidu. Kopā liekot saņemtās naudas balvas – 1700 un 1200 eiro, tiešām tika iegādāta rūpnieciskā saldēšanas iekārta, kas jaunizveidotajam zivju pārstrādes uzņēmumam bija ļoti nepieciešama.

Uzņēmumā viss notiek pēc plāna. Pirmdiena ir brīvdiena. Otrdienā notiek iegādāto zivju atsaldēšana jeb defrostācija, jo uzņēmums pats nezvejo. Tad zivis tīra, griež, iesāla uz pilnu diennakti un tikai tad liek kūpināt, vienlaikus ar svaigi sagatavotajām zivīm, ko piegādā vietējie zvejnieki. Sestdien un svētdien jābrauc tirgot, – uz tirdziņiem tuvākā un tālākā apkaimē dodas pati saimniece un viņas dēli. Agnis saņēmis atzinību projektos par pārvietojamu kūpinātu zivju tirdzniecības vietas ierīkošanu vecas laivas formā. Tas piesaista pircējus, pašiem ērti.

Vislabprātāk pērk zivis no Latvijas zvejniekiem

Alla Bečere iepērk zivis no zvejniekiem Lapmežciemā, Upesgrīvā un Ģipkā, kā arī no SIA „Kolumbija”, kas atved reņģes tik, cik vajag, kad sākas īstais šo zivju  laiks. Tāpat z/s „Vilnis” Talsu novadā piegādā lučus, butes,  vimbas, un sīgas, saldētās zivis – no „Fishlat” un „Latana”. Zivis kūpina tikai ar alkšņu malku un šķeldu. Visilgāk kūpinās butes – aptuveni trīs stundas. Bet Alla Bečere saka, – tagad jau esot iemācījušies un varot uz minūtēm paredzēt, kā darīt.

Patiesībā visgrūtāk esot regulāri iegādāties vietējās zivis, jo zveja atkarīga no vēja un citiem apstākļiem, taču tieši vietējiem izejvielu piegādātājiem saimniece vienmēr dod priekšroku. Lielākoties piedāvā mencas un butes, maijā un septembrī „nāk” arī lucīši Upesgrīvā. Taču to pietiek tikai „izmeklētai publikai” – tirdziņos Doma laukumā, Brīvdabas muzejā un dažviet citur. Regulāri uzņēmums tirgojas arī „Rimi” tirdziņos Valmierā, pie TC „Zoom” Rīgā, Maskavas ielā un citās Latvijas pilsētās.

Kā veidojas cena

Bieži žēlojamies, ka kūpinātās zivis dažu gadu gaitā kļuvušas tik dārgas. Kā veidojas cena? Vispirms tā ir iepirkuma cena no zvejniekiem vai uzņēmumiem. Tad jārēķina, ka aptuveni 30 procentu svara kūpināšanas procesā zūd. Vēl jāierēķina darbaspēka izmaksas (te strādā bez pašiem vēl četri strādnieki), kūpinātavas uzturēšanas un enerģijas izdevumi, tirdzniecības vietu un transporta izmaksa. Plus kāds apzināti rēķināts peļņas procents, lai uzņēmums varētu ne tikai eksistēt, bet arī attīstīties. Bet tieši lielākās un dārgākās butes, tāpat kā lucīši, aiziet „šņakstēdamas”. Īsts zivju gardēdis zina, ko vēlas, spēj un var par to maksāt, tirdziņos dažkārt meklējot konkrēti  „Reinis B” produkciju, par kuras kvalitāti pārliecinājāmies.

„Pielāgojamies pircējiem un piedāvājam to, kas viņiem garšo,” saka Alla. Dēls piebilst, cik ļoti svarīgi ir noķert to sajūtu, kā, cik ilgi un kādā sālījumā noturēt zivis, lai tās būtu gardas. Saimniece pati veido produktu receptūras, – pēc iepriekšējām zināšanām, izjūtām un garšas īpašībām, kas šobrīd nepieviļ. Gadījies tā, ka kādam pasākumam vajadzējis ko īpašu. Pati izdomājusi – lašu rozītes ar burkāniem, sieru un ķiploku vidū. Izdevies, un  tā arī eksperimenti turpinās.

Vajag mācīties

Alla ir pateicīga par to, ka pēc uzvaras LLKC konkursā tika piedāvāts arī pieredzes apmaiņas brauciens, kurā varēja iepazīt zivsaimniecības tradīcijas un dažādas pieejas produkcijas noietam. Šobrīd uzņēmumā notiek tikai karstā zivju kūpināšana, taču domāts arī par auksto metodi. Alla Bečere atzīst, ka, lai to īstenotu, pašai vēl daudz jāmācās. Taču viņa noteikti to pratīs. Būdama Zemgales meitene, kura redzējusi tikai govis un cūkas, viņa atbrauca uz piekrasti, kad, kā pati saka, „bads nāca pa durvīm iekšā”. Šķiroties no vīra un palikusi ar diviem maziem puikām, viņa meklējusi darbu un atradusi to Lapmežciemā zivju pārstrādes kombinātā „Selga”. Atbraukusi, strādājusi, darbs gājis „no rokas”, tikusi kolēģu uzteikta. Bet tad  – juku laiki, uzņēmumi likvidējas, un atkal nav iztikšanas. Tad doma, – kāpēc gan pati nevaru tīrīt zivis, kūpināt, piedāvāt vismaz kaimiņiem, tuvākajiem pircējiem.

Pašai savs uzņēmums

Bijis gan arī tā, ka tieši paši tuvākie kaimiņi nav sapratuši un gādājuši raizes, – gan sūdzoties par iepriekšējo kūpinātavu, gan tagad, kad Alla sākusi celt jauno. Sabiedriskās apspriešanas gaitā un, vēl jo vairāk pēc tam, nācies dzirdēt dažādus viedokļus, ne vienmēr korektā veidā. Alla Bečere zivju kūpināšanas jomā strādā kopš 2001. gada, kad to darīja vīram piederoša uzņēmuma paspārnē „Dzintarkrastos”. Taču vēlējās visu darīt tā, kā pašai patīk, un tapa savs uzņēmums.  Gadījies arī vilties kādas firmas pakalpojumos, kas piedāvājusi projekta izstrādi, bet nav informējusi, ka, aizstāvot projektu vienā gadā, tā īstenošana iespējama nākamajā, tāpēc zaudēta liela teorētiski iespējama naudas summa attīstībai.

Dēli tagad katrs strādā kā individuālie komersanti un palīdz Allai ar pakalpojumiem. Aivim ir 27 gadi, Agnim – 26, bet jaunākajam – Reinim ir 12, un viņš vēl mācās skolā. Taču, spītējot visam, kas var traucēt ieceres īstenošanai, jaunā ražotne 236 kvadrātmetru platībā tika uzcelta pagājušogad no marta līdz oktobrim, kā arī tika solīts LLKC balvu saņemšanas reizē. Nav joka lieta!

Kūpinātavas produkcijas klāstā ir 26 veidi. Kad ierodamies uzņēmumā, tiek kūpināti jūras asari, vēdzeles, karpas, brekši, foreles, mencas. Arī skumbrijas – vairākos veidos: rullīšos, ar sieru, ar sīpoliem un dārzeņiem, ar ķiplokiem. Problēma līdz šim bijusi ķiploku tīrīšana, kas ir sarežģīta un darbietilpīga. Agrāk to veikusi Allas mamma, taču tagad, par laimi, ir uzņēmums, kas piedāvā vakuuma iepakojumā jau tīrītas daiviņas. Tikai jāsasmalcina. Kūpināšana notiek tieši pirms plānotās izbraukuma tirdzniecības.

Kādreiz te sabrauks viesi

Kad tapusi jaunā ražotne, pat kontrolējošo iestāžu speciālisti brīnījušies, – kāpēc tāds gaitenis, kāpēc tādi logi... Tas tāpēc, ka Alla jau sākotnēji, projektējot ēku, paredzējusi to, ka vēlas pie sevis uzņemt tūristus. Un tad, lai viss atbilstu valsts likumos noteiktajām sanitārajām prasībām, apmeklētāji nedrīkst ienākt ražošanas telpās. Tāpēc tagad tās – zivju sagatavošanai, kūpināšanai un iepakošanai – no gaiteņa visas labi apskatāmas siltumā pa lieliem, ar paketēm stiklotiem logiem. Pie viena no ēkas gala logiem paredzēts uzcelt terasi viesiem, kur viņi var arī degustēt zivis, mierīgi pasēdēt, apskatīt senus zivsaimniecības piederumus. Tur paredzēts veidot skaistu, dabīgu akmeņu segumu, kurus jau redzam kaudzē aiz mājas. Te interesentiem tiks demonstrēta arī videofilma par zvejniecību, zivju kūpināšanu un dzīvi piekrastē. Alla jau vienojusies ar operatoru, kurš filmēs tēmu – no zvejnieka līdz patērētājam.  Iesniegts tagad nākamais projekts, kas paredzēts ar zivsaimniecību saistītu pakalpojumu attīstībai, kopā par 52 tūkstošiem eiro. Cita starpā, kas nav bijis viegli, šī kompleksa atvēršanai bijis jāsaņem C kategorijas piesārņojuma sertifikāts, taču tas ir tā vērts, jo projekta finansējuma ietvaros tiek piedāvāta jauna refrižeratora iekārtas automašīna „Ford Transit”, kas varētu īstajā laikā aizstāt saimniecībā novecojošo.

Redzot šo, vienu no sava uzņēmuma attīstības iespējām, Alla nesen piedalījusies seminārā par vietējo LEADER grupu darbību, uzrakstījusi iesniegumu par iestāšanos tajā, lai drīz vien izstrādātu projektu par zvejniecības kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, un, iespējams, saņemtu finansiālu atbalstu šim projektam. Vēl jo vairāk tāpēc, ka idejiskas iestrādnes šim darbam jau ir, – paredzēts iekārtot senu kūpinātavu pagalmā, arī citas jau iepriekš minētas lietas tūristu uzņemšanai. Iecerētas arī viktorīnas un konkursa uzdevumi skolēniem, lai varētu tos izglītot par zivsaimniecību. Jā, vēlētos gan Alla to izdarīt līdz šāgada Zvejnieku svētkiem, kad viesu te sabrauktu daudz... Pirmā grupa jau pieteikusies.

Saimniece atzīst, ka jauno cehu radījusi ar domu par atzīta valsts ražojoša uzņēmuma izveidi. Taču tomēr šobrīd palikusi pie izvēles par mājražotājas statusu, un tālāka attīstība jāpārdomā, iespējams, ražojoša uzņēmuma statusu piesakot tad, kad būs pietiekamas reņģu piegādes pārstrādei, kas ir pieprasītākā produkcija.

Vajadzīgs arī tirdziņš

Alla arī uzņēmusies atbildību par tagadējā zivju tirdziņa izveidi Ragaciemā. Sākumā viņa kļuva par zivju produkcijas pārdevēju, bet vēlāk uzņēmās visu astoņu īpašnieku līdzdalības koordinēšanu, līgumu slēgšanu, būvnieku meklēšanu, sadalot atbildību starp visiem. Izdevās. Arī pašai šajā tirdziņā ir savs stends. Tagad jāvēlas pabeigt citā projektā iecerētos darbus: dušu iekārtošanu darbiniekiem, gaiteņa grīdas seguma uzlabošanu, apkures sistēmas uzstādīšanu u. c. Domājam, ka ar laiku šie Allas sapņi varētu kļūt vēl vērienīgāki, un tam, kurš dara, tas varētu arī izdoties. Jo veiksme jau apmeklē tikai strādīgākos. Alla saka: „Esmu gandarīta, man pašai prieks te strādāt! Mīlu pati sevi un vēlos, lai man pašai un maniem cilvēkiem katru dienu būtu labi! Īpašu paldies vēlos pateikt saviem dēliem par atbalstu un palīdzību gan ceha būvniecībā, gan darbā ar zivju pārstrādi.”

Dace Millere,

LLKC sabiedrisko attiecību speciāliste

Foto: Māris Millers