Labākie Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzfinansētie projekti

Iepazīstinām ar labākajiem piemēriem no Zivsaimniecības vietējo rīcības grupu teritorijās realizētajiem un Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzfinansētajiem projektiem LEADER pieejas īstenošanas ietvaros.

Latvijā pašlaik darbojas septiņas Zivsaimniecības vietējās rīcības grupas (ZVRG) – Kurzemē: biedrības „12 krasti”, „Liepājas rajona partnerība”, „Ziemeļkurzemes biznesa asociācija”, „Talsu rajona partnerība”,  „Partnerība laukiem un jūrai”; savukārt Vidzemē: publisko un privāto partnerattiecību biedrība „Sernikon” un biedrība „Jūrkante”. Kamēr ZVRG veic sabiedrības virzītu vietējo attīstību stratēģiju (SVVA stratēģija) izstrādi jaunajam plānošanas periodam, vēlamies atskatīties uz paveikto iepriekšējā plānošanas periodā no 2009. gada līdz 2013. gadam.

Biedrība „Liepājas rajona partnerība”

Kuršu vikingu liellaivas un aprīkojuma iegāde. Projekta īstenotājs – biedrība tūrisma klubs „OGA”. Projekta ietvaros izveidots jauns tūrisma piedāvājums – maršruts Ālandes upē un Dzirnavu dīķī, kura veikšanas laikā tūristi var iepazīt vikingu dzīvesveidu, atraktīvi izzināt kultūrvēsturisko mantojumu, braucot autentiski būvētā vikingu liellaivā. Brauciena laikā audiogids sniedz plašu informāciju, ko papildina mūzika, skaņu efekti un vikingu kaujas demonstrējumi uz salas. Īpaši iespaidīgs šis šovs ir naktī, ugunskuru gaismā!

Informatīvi izglītojošas ekspozīcijas izveide par Durbes ezeru. Projekta īstenotājs – biedrība „Sabiedriskā vides pārvalde DURBE”. Realizējot projektu, Durbes centrā – pārvaldes ēkas divās telpās  izveidota ekspozīcija, kas sniedz plašu informāciju par Durbes ezera attīstību, sākot no tā veidošanās ledus laikmetā līdz mūsdienām. Apskatāmas ezerā mītošo zivju mulāžas. Ar skārienjūtīga ekrāna palīdzību interaktīvā veidā iespējams iepazīt ezera veidošanos, eitrofikācijas iemeslus, zivju un dzīvnieku daudzveidību. Šeit iespējams arī salikt dažādu zivju sugu puzles. Ikviens interesents var pārbaudīt savas zināšanas ar augu, gliemju un zivju noteicēja palīdzību. Iepriekš piesakoties, iespējams bērniem un skolēniem organizēt praktiskas nodarbības dažādu ezera augu un dzīvotņu izpētei ar mikroskopu, nosakot tos pēc sugu noteicēja.

Baltijas jūras vides izziņas un piedzīvojumu parks/centrs bērniem un šķēršļu trase „Zivju taka”. Projekta īstenotājs – SIA „ERVILS”. Īstenojot projektu, izveidots bērnu rotaļu namiņš – kuģis, kurā dažādos veidos bērni var aktīvi atpūsties, jo ir izveidoti slīdkalniņi, virves, šķēršļu trases ar jūras tematiku. Dažādos veidos un formās ir izvietota izglītojoša informācija par Baltijas jūru, zivju sugām, zvejniecību, kuru bērni var apgūt spēlējoties. Mazie apmeklētāji var pavadīt laiku arī rotaļu istabā, kas izvietota spēļu kuģa rūmē. Šī ir lieliska vieta atpūtai ģimenēm ar bērniem ārpus pilsētas, kur jūtama saikne ar jūru un dabu!

Publiskās piekļuves vietas Baltijas jūrai – Papes bākas stāvlaukuma labiekārtojuma rekonstrukcija Papes ciemā. Projekta īstenotājs –Rucavas novada dome. Rekonstruēts stāvlaukums Papes ciemā, kas ir vienīgā publiskā piekļuves vieta Baltijas jūrai Rucavas novada teritorijā. Realizējot projektu, izmantotas modernas un videi draudzīgas tehnoloģijas – reciklētās plastmasas monolītā tūrisma elementi – galdi, soli, laipas, atjaunojamās enerģijas apgaismes sistēmas. Laukuma izveidē veiksmīgi apvienotas modernās tehnoloģijas un vietējais kolorīts – niedru jumti nojumēm.

Biedrība „Ziemeļkurzemes biznesa asociācija”

Kolkas peldvietas labiekārtošana. Projekta īstenotājs – Dundagas novada pašvaldība. Projekts īstenots ar mērķi labiekārtot Kolkas ciema peldvietu atbilstoši higiēnas un drošības prasībām. Lai to panāktu, uzstādīts informācijas stends, soli, atkritumu urnas, ģērbtuve, tualete, kā arī ierīkotas dēļu laipas 60 m garumā, peldsezonas laikā jūrā izvieto trīs bojas.

Tūrisma stenda ierīkošana Kolkas ragā. Projekta īstenotājs – SIA „Kolkasrags”. Uzņēmējs izveidojis un uzstādījis multifunkcionālu stendu, kurš vienlaicīgi funkcionē gan kā tūrisma informācijas stends, gan vietējo ražotāju produktu tirdzniecības vieta.

Zēņu dīķa teritorijas labiekārtošana. Projekta īstenotājs – biedrība „Kolkas makšķernieku klubs”. Realizējot ieceri, labiekārtota Zēņu dīķa teritorija, lai to padarītu piemērotu novada iedzīvotāju un viesu aktīvai atpūtai un patīkamai brīvā laika pavadīšanai. Šim nolūkam izveidotas atpūtas un ugunskura vietas, automašīnu stāvlaukums, laipas, koka celiņi, izvietoti soli, atkrituma urnas, informācijas stends.

Līvu etnogrāfiskās istabas izveide Lībiešu tautas namā. Projekta īstenotājs – biedrība „Randalist”. Projekta ietvaros renovēta viena telpa, priekštelpa un uzejas kāpnes lībiešu tautas namā, iekārtota lībiešu etnogrāfiskā istaba un izvietota ekspozīcija ar vietējo lībiešu sadzīves priekšmetiem, tādējādi sekmējot lībiešu kultūrvēsturiskās teritorijas atpazīstamību.

Biedrība „12 krasti”

Tūrisma pakalpojumu attīstība kempingā „Raganas slota” Vārves pagastā, Ventspils novadā. Projekta īstenotājs – IK „Doniņi–5”. Īstenojot ideju, veikta viesu nama „Raganas slota” paplašināšana, piebūves izbūve, lai palielinātu kempinga kapacitāti un pakalpojumu klāstu.

Tehniskais nodrošinājums Ventspils novada zivju resursu aizsardzībai. Projekta īstenotājs – biedrība „Ventspils makšķernieku klubs”. Biedrība iegādājusies laivu, nakts binokli un nakts kameru zivju inspektoru darbības nodrošināšanai, kas ļauj veikt kvalitatīvākas pārbaudes Ventas upē un tās pietekās, ātrāk novērst pārkāpumus saistībā ar lašu zveju, cīnīties ar bebru aizsprostiem mazajās upēs.

Jūrkalnes pagasta ēkas „Krasti” otrā stāva rekonstrukcija par brīvā laika pavadīšanas centru. Projekta īstenotājs – Ventspils novada pašvaldība. Ēkas pirmajā stāvā atrodas Jūrkalnes pagasta pārvalde, pasts un bibliotēka, bet ēkas otrais stāvs līdz šim netika izmantots. Projekta īstenošanas rezultātā veikta „Krastu” otrā stāva telpu rekonstrukcija un iekārtota senlietu krātuve, kurā izvietoti Jūrkalnes un Suitu novada tradicionālie vēstures priekšmeti, atjaunota viena mācību klase ar pirmās pagasta skolas mācību priekšmetiem un materiāliem. Šajās telpās radīts arī iedzīvotāju brīvā laika pavadīšanas centrs ar mantu kambarīti, stellēm un telpu semināru rīkošanai. Projekts devis iespēju pagastā dažādot ne tikai vietējo iedzīvotāju, bet arī tūristu brīvā laika pavadīšanas iespējas, kā arī pilnveidot iedzīvotāju mūžizglītības piedāvājumu, apvienojot to ar vēsturisko tradīciju atjaunošanu – aušanu, tīklu lāpīšanu utt.

Piebraucamās vietas laukuma labiekārtošana un pārvietojamās tirdzniecības vietu nojumju izgatavošana un uzstādīšana nekustamajā īpašumā „Krasti” Jūrkalnes pagastā Ventspils novadā. Projekta īstenotājs – Ventspils novada pašvaldība. Projekta ietvaros izgatavotas un uzstādītas četras pārvietojamas tirdzniecības nojumes un rekonstruēts piebraucamais laukums 360 m² platībā. Pateicoties šim projektam, pagastā ir sakopta normatīvo aktu prasībām atbilstoša tirdzniecības vieta vietējiem un tuvākās apkaimes produktu ražotājiem.

Publisko un privāto partnerattiecību biedrība „Sernikon”

Pašvaldības pievadceļu zivsaimniecības uzņēmumiem rekonstrukcija Carnikavas un Gaujas ciemos Carnikavas novadā. Projekta īstenotājs – Carnikavas novada dome. Projekta ietvaros tika veikta ar zivsaimniecību saistītās infrastruktūras – pašvaldības pievadceļu zivsaimniecības uzņēmumiem Carnikavas un Gaujas ciemos Carnikavas novadā kvalitātes uzlabošana, tos rekonstruējot. Projekta īstenošana sekmējusi zivsaimniecības uzņēmumu pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību pakalpojuma sniegšanas vietā vietējiem iedzīvotājiem un novada viesiem, kā arī veicinājusi novada kā zivsaimniecībai nozīmīgas teritorijas ilgtspējīgu atjaunošanu un attīstību kopumā.

Carnikavas novadpētniecības muzeja izveides pirmā kārta. Projekta īstenotājs – Carnikavas novada pašvaldība. Projekta realizācija deva iespēju uzprojektēt Carnikavas novada novadpētniecības muzeja izveidošanai nepieciešamos pirmās kārtas darbus, labiekārtojot muzeja izveidošanai nepieciešamo teritoriju, kā arī veicot sagatavošanās darbus muzeja ēkas būvniecībai un iekārtošanai – pamatu sagatavošanu, komunikāciju nodrošināšanu un eksponātu vākšanu. Šeit ikvienam ir iespēja iepazīt Carnikavas novada veidošanās vēsturi, tradīcijas, vērtības un īpašo nēģu zvejas arodu gadsimtu gaitā.

Biedrība „Partnerība laukiem un jūrai”

Skatu torņa izveide Engures ezera dabas parkā. Projekta īstenotājs –biedrība „Engures ezera dabas parka fonds”.Projekta ietvaros uzbūvēts jauns putnu vērošanas skatu tornis uz pontoniem, tādējādi nodrošinot ērtu piekļuvi tornim jebkurā gadalaikā neatkarīgi no ezera ūdens līmeņa.

Engures ezera dabas parka infrastruktūras uzlabošana. Projekta īstenotājs – biedrība „Engures ezera dabas parka fonds”. Projekta ietvaros atjaunota „Orhideju takas” dēļu laipa 420 m garumā, tā aprīkota ar soliņiem un atkritumu urnām. Engures ezera dabas parku ik gadu apmeklē vairāk nekā 5000 tūristu gan no Latvijas, gan ārvalstīm, tāpēc projektu realizācija ir ļoti būtiska šī dabas objekta pakalpojumu nodrošināšanai un uzlabošanai. Projektu ietvaros radītā infrastruktūra interesentiem pieejama jebkurā laikā bez maksas.

Publiskas peldošās piestātnes izveidošana Engures ostā. Projekta īstenotājs – biedrība „Jahtklubs Engure”. Projekta ietvaros uzbūvēta peldoša publiska piestātne, lai uzlabotu ostas infrastruktūru ūdenstūristu, piekrastes zvejnieku un ūdenssportistu vajadzībām. Pateicoties šī un citu biedrības „Jahtklubs Engure” projektu realizācijai, Engures ostā attīstās jauno burātāju skola, ūdenstūrisms, turklāt Engurē ik gadu tiek rīkotas starptautiskas jahtu regates, kā arī tiek popularizēta zvejniecība gan kā saimnieciska, gan tūrisma nozare.

Atpūtas parka „Vēju dārzs” labiekārtošana. Projekta īstenotājs –  biedrība „InBi”, kura veiksmīgi realizējusi trīs projektus, kuru ietvaros Smārdes pagasta vietējo iedzīvotāju Lielo talku ietvaros izveidotajā dendroloģiskajā atpūtas parkā „Vēju dārzs” izveidots vietējā galdnieka darināts rotaļu laukums un sporta taka, atpūtas vieta ceļiniekiem. Pie vairāk nekā 100 dažāda veida augiem uzstādītas augu nosaukumu plāksnītes, izveidota informatīva tūrisma karte, uzbūvēta bio tualete, uzstādīti atpūtas soliņi un atkritumu urnas, kā arī divas ar saules un vēja enerģiju darbināmās laternas. Smārdes pagasta dendroloģiskais atpūtas parks „Vēju dārzs” kļuvis par interesantu, izzinošu un acij un sirdij baudāmu tūrisma apskates objektu, kā arī iemīļotu vietējo iedzīvotāju atpūtas vietu.

Multifunkcionāla sporta laukuma izbūve „Tamzes” Ķesterciemā. Projekta īstenotājs – biedrība „Engure sportam”. Pateicoties vietējiem aktīvistiem un projekta realizācijai, radīta atbilstoša infrastruktūra volejbola, basketbola, futbola un vingrošanas nodarbībām, stadionā notiek dažāda veida sacensības un treniņnometnes. Projekta rezultātā biedrība ar sportošanu aizrāvusi entuziastus ne tikai no Ķesterciema, bet arī no Smārdes, Milzkalnes, Engures un citiem ciemiem.

Biedrība „Jūrkante”

Paši audzējam – paši tirgojam. Projekta īstenotājs – biedrība „Ainaži”. Projekta realizācija devusi iespēju Ainažu centrā pie kādreizējās autoostas izveidot labiekārtotu tirdzniecības vietu ar sešām tirdzniecības vietām, kurām nodrošināts pieslēgums ūdens un kanalizācijas vadam.

Ceļojam, baudām, atpūšamies. Projekta īstenotājs – biedrība „Ainaži”. Realizējot projektu, Ainažu iedzīvotāji labiekārtoja atpūtas vietu pie piemiņas akmeņa Kr. Valdemāram „Baltā saule” – izbūvēja nojumi 40 cilvēku atpūtai, uzstādīja tajā galdus un ierīkoja zivju kūpinātavu. Šī ir vienīgā pašvaldības labiekārtotā atpūtas vieta Ainažos, kur cilvēki var gan kurināt uguni un vārīt zupu, gan kūpināt zivis.

Pamatlīdzekļu iegāde zvejas laivu stacijas izveidei. Projekta īstenotājs – biedrība „Tūjaskrasts”. Projekta mērķis bija zvejas laivu stacijas izveide ar nolūku iesaistīt tūristus un iedzīvotājus Tūjas ciema biedrības „Tūjaskrasts” aktivitātēs, kas saistītas ar zvejniecību un zvejnieku saimniecību darbības atbalstīšanu. Projekta ietvaros iegādātas trīs C kategorijas divkorpusu airu laivas ar aprīkojumu, kas piemērotas lietošanai piekrastes ūdeņos.

Saviļņojošā Tūja. Projekta īstenotājs – biedrība „Tūjaskrasts”. Biedrība par projekta līdzekļiem iegādājās un uzstādīja peldošu pontonu piestātni Tūjas pludmalē. Piestātne pēc savas konstrukcijas ir ērti lietojama Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes apstākļos ar viļņu augstumu līdz 1,5 metriem. Šī piestātne nodrošina Tūjas zvejniekiem, iedzīvotājiem un viesiem ērtu un drošu piekļuvi ūdens transporta līdzekļiem Tūjas ciema piekrastē, šādi labiekārtojot infrastruktūru jauna tūrisma pakalpojuma sniegšanai – jūras laivu maršrutiem.

Biedrība „Talsu rajona partnerība”

Tūrisma un atpūtas vietas izveidošana pie Stundu ezera. Projekta īstenotājs – biedrība „Eko Atpūta”. Projektu īstenoja, lai labiekārtotu Stundu ezera krastu, izveidojot tūrisma un atpūtas vietu, lai nodrošinātu aktīvu atpūtu un veselīgu dzīvesveidu un veicinātu eko tūrisma attīstību Talsu novadā. Projekta ietvaros tika labiekārtota teritorija 300 m² platībā, kā arī ierīkota ugunskura vieta, uzstādīti soliņi un atkritumu tvertnes, apmeklētāju ērtībām uzstādītas divas saliekamās mājiņas un pārvietojamā tualete, iegādātas divas laivas un katamarāns.

Ģimene, atpūta, daba. Projekta īstenotājs – nodibinājums „Ģimeņu un bērnu attīstības centrs „Brīnumiņš””, kas ar šī projekta atbalstu radis iespēju Talsu pilsētas un novada ģimenēm, īpaši tām ģimenēm, kurās aug bērni un jaunieši ar funkcionāliem traucējumiem, pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku sakoptā un labiekārtotā, bērniem draudzīgā vidē Talsu Mācītājmuižas teritorijā. Realizējot projektu, sakārtots ceļš no muižas ēkas līdz ezeram, atjaunotas ceļa norādes un uzstādīti jauni gājēju tilti, kā arī izveidots neliels bērnu rotaļu laukums, uzstādīti jauni soliņi un atkritumu urnas. Pie ezera izveidota atpūtas vieta un uzstādīta laipa.

Rojas jūras zvejniecības muzeja saieta vietas būvniecība. Projekta īstenotājs – Rojas novada dome. Projekta ietvaros veikta muzeja brīvdabas teritorijas labiekārtošana, nelielas estrādes un skatītāju vietu būve, paplašinot muzeja pasākumu pieejamību un kvalitāti. Saglabāta Rojas zvejnieku dāvinātā zvejas laiva, uzbūvējot tai nojumi. Par projekta līdzekļiem uzbūvēta neliela skatuve, soli skatītājiem, kā arī ugunskura vieta. Lai piekļūtu estrādei, izbūvēti jauni gājēju celiņi. Savukārt, lai pasākumu vietu norobežotu no kaimiņu īpašuma, tika izveidoti dekoratīvi augu stādījumi. Tā kā muzeja organizētajos pasākumos apmeklētāji tiek cienāti ar zivju zupu, muzeja teritorijā izveidoti dekoratīvi garšaugu stādījumi, kas kalpo gan izziņai, gan arī praktiskai pielietošanai. 

Arī jaunajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam, īstenojot piekrastes teritorijās izstrādātās SVVA stratēģijas, ZVRG turpinās atbalstīt zvejnieku kopienu ilgtspējīgu attīstību, pamatojoties uz katras zvejas teritorijas īpatnībām un iespējām.

Sagatavoja

Agnese Neimane-Jordane,

Zivsaimniecības sadarbības tīkla projektu vadītāja