Daudzgadīgie zālāji – nozīmīgs rupjās lopbarības ieguves avots

Daudzgadīgo zālāju atjaunošana un uzturēšana ir pats galvenais nosacījums kvalitatīvas rupjās lopbarības ieguvei. Ja saimniecībā esošās zālāju platības nenodrošina vajadzīgo rupjās lopbarības apjomu, ir jādomā par iepriekš pieļautajām kļūdām: izvēlētais maisījums neatbilst augsnes apstākļiem; zālājs ir novecojis, – tajā vairs nav vērtīgo stiebrzāļu un tauriņziežu sugu, tas vairāk līdzinās dabiskajam zālājam; zālājs nav uzturēts un apsaimniekots atbilstoši kultūraugu prasībām pēc barības vielām, vai arī izvēlētā ganību slodze ir bijusi par lielu vai mazu utt. Risinājums, ja platībā nav iespējama zālāju virspusējā piesēja, ir zālāju ierīkošana no jauna. Sējot zālājus, ir iespēja sēt ar un bez virsauga. Uz jautājumu, kā labāk rīkoties, nav vienas atbildes.

Sēt zālājus bez virsauga nav ekonomiski izdevīgi, jo daudzreiz virsauga lomu pilda nezāles, un sējas gadā no šāda lauka nevar iegūt pilnvērtīgu ražu. Tādēļ saimnieciskāk ir sēt zālājus zem virsauga. Vienlaikus gan jāņem vērā, ka virsaugs un pasētais zālājs aug un attīstās savstarpējas konkurences apstākļos, īpaši augsnes mitruma, barības vielu un gaismas resursu izmantošanā, tādēļ nevar reizē “nošaut divus zaķus”, cerot uz lielu virsauga ražu un labi attīstītu zālāju zelmeni. Par virsaugu ražošanā tiek izmantotas dažādas kultūras.

Labs virsaugs ir zirņauzu mistrs, kas novākts zaļbarībai. Pēc šo virsaugu novākšanas (ap Jāņiem) līdz rudenim pasētās daudzgadīgās zāles vēl labi pieņemas spēkā, sacero, veido spēcīgu sakņu sistēmu un sāk ziemošanu labā stāvoklī. Pēdējos gados arvien populārāka kā daudzgadīgo zālāju virsaugs kļūst viengadīgā airene. To būtu ieteicams izmantot tiem saimniekiem, kuriem nepieciešams vākt lopbarību jau sējas gadā. Viengadīgā airene strauji ataug un veģetācijas periodā var veidot 2–3 pļāvumus, nekaitējot pasētajam ilggadīgo zālāju zelmenim.

Viengadīgā airene ir neaizstājama arī paātrinātu ganību ierīkošanai, to var sākt izmantot jau apmēram pēc 40 dienām pēc sējas (saudzīgi ganot), un to darīt vairākas reizes veģetācijas periodā. Jāatceras gan, ka viengadīgās airenes izsējas norma šajā variantā arī jāsamazina, izsējot 10–12 kg ha^-1 sēklu kopā ar daudzgadīgo zāļu maisījuma sēklām.

Lai ilgstoši uzturētu augstas zālāju ražas un zelmenī saglabātu vēlamo zālaugu sugu sastāvu, tie ir regulāri un pareizi jāmēslo. Jāņem vērā, ka, salīdzinot ar citu laukaugu mēslošanu, zālaugiem ir dažas īpatnības:

• daudzveidīgais zelmeņa sastāvs ar dažāda prasīguma augiem pēc barības vielām;
• mēslošanas līdzekļus nav iespējams iestrādāt augsnē.

Tāpēc svarīgi izvēlēties gan labāko laiku, gan piemērotāko veidu zālāju mēslošanai. Gan kultivētās ganības, gan ilggadīgie pļaujamie zālāji ir ļoti “atsaucīgi” uz mēslojuma lietošanu, un katrs iedotais minerālmēslu kg labi atmaksājas. Mēslotos zelmeņos zāle pavasarī ātrāk un straujāk sāk augt, tā ir izturīgāka pret sausumu, ganīšanas periodu var uzsākt pat par 2 nedēļām ātrāk nekā nemēslotos zelmeņos.

Svarīgi, ka zālaugiem dotais mēslojums palielina ne tikai to ražību, bet uzlabo sagremojamību, paaugstina proteīna daudzumu, un dzīvnieki to labāk ēd. Galvenie ganību augu barības elementi ir kālijs, fosfors, slāpeklis, kalcijs un mikroelementi. Tiesa, zālaugiem dotais mēslojums lielu atdevi dod tikai tad, ja vienlaikus tiek nodrošinātas visas augiem nepieciešamās barības vielas.

Pārskatot mūsu lopkopju apsaimniekoto zemju augsnes analīzes, rodas secinājums, ka lielai daļai platību ir zems vai ļoti zems augiem viegli uzņemamā fosfora un kālija daudzums, daudzviet augsnes ir ar skābu reakciju. Ikvienam saimniekam būtu jārēķinās ar to, ka ar mēslošanas līdzekļiem jāatdod vismaz tik, cik tiek paņemts no augsnes ar zāles ražu. Fosfors zālaugiem ir nepieciešams augšanai un attīstībai, ja tā trūkst, zāles raža ievērojami samazinās, iznīkst vērtīgās zāles, ieviešas mazvērtīgās stiebrzāles, un līdz ar to krītas arī zāles kvalitāte. Uz fosfora mēslojumu augi ir atsaucīgi jebkurās augsnēs, bet it īpaši kūdrājos. Vienpusīgs fosfora mēslojums nepieciešams ganību mēslošanai, kur lieto vircu, kas ir kālija un slāpekļa mēslojuma avots. Fosfors veicina bieza zelmeņa veidošanos, jo labvēlīgi ietekmē auga sakņu sistēmas attīstību. Fosfora mēslojuma iedarbība ir samērā lēna, tādēļ sākumā jādod lielākas devas, lai augsnē uzkrātos rezerves. Fosfora mēslojumu dod reizē ar zālāju ierīkošanu (pamatmēslojumā), bet izmantošanas gados virsmēslojumā, uzsējot to rudenī vai agri pavasarī. Nepieciešamās mēslojuma devas ir jārēķina pēc augsnes analīzēm, katrā saimniecībā, bet aptuveni tas varētu būt 60–90 kg ha^-1 tīrvielā pamatmēslojumā un 40–60 kg ha^-1 virsmēslojumā.

Ļoti atsaucīgi visi zālāji ir uz kālija mēslojumu. Tas veicina ražības kāpinājumu, augu ilggadības saglabāšanos, ziemcietības palielināšanos un izturību pret slimībām. Kālija ietekmē augi kļūst izturīgāki pret aukstumu, kam sevišķa nozīme ir purva augsnēs, kur bieži vērojamas nakts salnas. Jāatceras, ka lielāki kālija krājumi ir mālainās augsnēs, bet kūdrainās un smilts augsnes prasa lielākas mēslojuma devas. Kālijs iedarbojas daudz ātrāk nekā fosfors, tādēļ kālija mēslojums jādod katru gadu agri pavasarī vai rudenī, tas veicina sakņu sistēmas veidošanos un jūtami palielina jaunā zelmeņa ražību. Ar ražu zālāji iznes no augsnes lielu daudzumu kālija, tādēļ orientējošās tā devas ir 90–120 kg ha^-1 K₂O.

Lielu ražu veidošanai augi patērē daudz slāpekļa, tādēļ tam ir noteicoša loma stiebrzāļu zelmeņos. Slāpekļa mēslojuma ietekmē strauji pieaug zāles ražība, ievērojami uzlabojas kvalitāte, stiebrzāles labāk cero, iegūst tumši zaļu krāsu. Lai slāpekļa minerālmēsli labāk iedarbotos, jācenšas tos izsēt mitrā laikā, tiem ir ātra iedarbība, tādēļ tie jāizsēj vairākos paņēmienos pēc katra pļāvuma novākšanas.

Jāņem vērā, ka slāpekļa mēslojums nedod nekādu labumu, ja augsnē nepietiek kālija un fosfora, zāle gan ir tumši zaļa ar zilganu nokrāsu, bet paliek maza augumā, sīkiem stiebriem, mazražīga.

Labs zālaugu ražības celšanas līdzeklis ir visu šo triju – slāpekļa, fosfora un kālija – mēslošanas līdzekļu lietošana. To iedarbība izpaužas ne tikai zāles ražas palielināšanā, bet arī ganību zelmeņa botāniskā sastāva izmaiņās, – zelmeņos savairojas tauriņzieži.

Kālija un fosfora devu lielums katrā saimniecībā jāregulē pēc to finansiālajām iespējām un augšņu analīzēm, kā arī plānotās ražas lieluma. Tirgū ir plaši pieejami kompleksie mēslošanas līdzekļi, kas satur ne tikai šos svarīgos elementus, bet arī plašu augiem nepieciešamo mikroelementu spektru, tādēļ izvēle ir jāizdara katram pašam. Jāatceras, ka zālāji jāmēslo katru gadu, jālieto sabalansēts NPK mēslojums, tikai tā var ilgstoši uzturēt augstu ražību, nodrošināt labu kvalitāti un saglabāt zelmenī atbilstošu botānisko sastāvu.

Turpinoties Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Valsts Lauku tīkla aktivitātes “Ilgtspējīgu lauksaimnieciskās ražošanas pilotprojektu īstenošana” ietvaros, tiek veikta izmēģinājumu un demonstrējumu ierīkošana ražojošās lopkopības saimniecībās. Aizkraukles novada z/s “Dārznieki” 2016. gadā tiks ierīkots izmēģinājums “Virsaugu ietekmes vērtējums uz zelmeņa attīstību sējas gadā un pamatotas mēslošanas devas efektivitātes novērtējums daudzgadīgajā zālājā lopkopības saimniecībā”. Izmēģinājuma mērķis ir analizēt kombinētās izmantošanas daudzgadīgo zālāju produktivitātes saglabāšanos, izmantojot virsaugus – viengadīgo aireni un zirņauzu mistru daudzgadīgo zālāju sējas, kā arī turpmākajā izmantošanas gadā, un rupjās lopbarības kvalitāti, izmantojot pamatotu minerālā mēslojuma devu esošajā daudzgadīgā zālāja zelmenī.

Dr. agr. Biruta Jansone,

Anita Anševica, Aizkraukles LKB vadītāja, konsultante augkopībā