Noticis akvakultūras recirkulācijas sistēmām veltīts seminārs

Starptautiskā seminārā tika spriests par zivju audzēšanas specifiku slēgtajās baseinu sistēmās un inovatīvām iespējām zivju audzēšanas procesā.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Zivsaimniecības nodaļa sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR” Tomes zivju audzētavas Akvakultūras, pētniecības un izglītības centrā 21. aprīlī organizēja starptautisku semināru par zivju audzēšanu recirkulācijas sistēmās, iespējām, projektiem un tehnoloģiskiem risinājumiem.

Pasākuma dalībniekiem bija arī iespēja vairāk uzzināt par skābekļa apgādes sistēmām zivju audzēšanas fermās. Seminārā uzstājās Dr. Miroslavs Ščepkovskis, Macejs Macijevskis no Polijas zinātniskā institūta un Pasi Korvonens no Somijas. Latvijas akvakultūras nozari pārstāvēja pieredzējuši zivju audzētāji: SIA „Dāmas zivju audzētavas” vadītājs Andris Bražis, SIA „MOTTRA” vadītājs un zivju audzētājs Sergejs Tračuks un SIA “AKVA FERMA” tehniskais direktors Vasīlijs Krasnoborodko. Interese par semināru bija ļoti liela, tajā piedalījās gan pārstāvji no LAD, ZM, PVD, gan praktizējoši zivkopji, kuri izmanto recirkulācijas sistēmas savās saimniecībās, gan tādi zivkopji, kuri par šo zivju audzēšanas praksi vēl tikai interesējas, vēlas uzzināt informāciju par tās plusiem un mīnusiem.

Vērtīga bija Polijas pārstāvja lekcija par foreļu audzēšanu un to audzēšanas īpatnībām recirkulācijas sistēmās. Lekcijā pieredzējušais praktiķis Dr. Miroslavs Ščepkovskis  iepazīstināja arī ar līdaku un zandartu audzēšanas nianšu smalkumiem slēgtās recirkulācijas sistēmās, dalījās savā pieredzē  un novērojumos,  plēsīgās zivis audzējot kombinēti gan recirkulācijas sistēmās, gan atklātās ūdens tilpnēs – dīķos. 

SIA „Dāmas zivju audzētavas” vadītājs Andris Bražis savā prezentācijā runāja par recirkulācijas sistēmu enerģētisko raksturojumu, tāpat arī lika akcentu uz pareizas barības izvēli, kā arī uz ūdens fizikālajām īpašībām, prasmi pareizi tās saprast un tulkot, kā arī iezīmēja pamatprincipus, kuriem pievēršama uzmanība, veidojot ūdens cirkulācijas modeli zivju fermā, un tika uzsvērta šai sistēmai raksturīga problēma, – kā no baseiniem aizplūstošā ūdens siltumu ūdens apmaiņas laikā atgūt kaut vai daļēji, jo tas vistiešākā mērā attiecināms uz izmaksām un zivju audzēšanas rentabilitāti.

“MOTTRA” pārstāvis Sergejs Tračuks savā prezentācijā savukārt galveno uzmanību pievērsa siltūdeņu zivju – storu audzēšanai, kā arī dažādu eksotisko zivju audzēšanai, tādu kā tilapijas, pangasijas, sarkanspuru sams, karaliskās krevetes utt., kuras ir eksperimentālā kārtā audzētas un daļa no tām ir atzītas par ekonomiski neizdevīgām, tai skaitā arī karalisko krevešu audzēšana. Tāpat arī uzņēmējs uzsvēra, ka veidot mazas akvakultūras fermas, ir nerentabli, un tām nav iespējama ekonomiski pamatota dzīvotspēja. Mazas akvakultūras fermas pēc uzņēmēja domām ir 10, 20 …100 tonnas audzējošas, un tādām nav nekādas perspektīvas. Uzņēmējs nedaudz pieskārās arī pašām recirkulācijas sistēmām, bet, cik varēja noprast, tad lielākā daļa tehnoloģiju ir slepenas, patentētas, un ar tām uzņēmējs nebija gatavs dalīties informācijā.

SIA “AKVA FERMA” tehniskais direktors Vasīlijs Krasnoborodko savu uzstāšanos sāka ar paveikto darbu un objektu uzskaitījumu. Šī uzņēmēja viedoklis par akvakultūras fermu lielumu bija tāds, ka ir rentabli veidot nelielas fermas tad, ja tās var izvietot lielu ceļu malās vai arī pilsētās ar lielu iedzīvotāju skaitu, kur būtu iespējams pārdot saražoto zivju produkciju tieši gala patērētājam par cenu, kas būtu gandrīz divas reizes lielāka nekā vairumpircēju piedāvātā cena. Šī uzņēmuma pārstāvis pievienojās Sergeja Tračuka teiktajam par karaliskajām krevetēm, proti, ka to realizācijas cena attiecībā pret ražošanas izmaksām ir ļoti zema, un līdz ar to ražošana ir ekonomiski neizdevīga.

Ļoti konstruktīva un augstu vērtēta bija sašķidrinātā skābekļa ražošanas uzņēmuma SIA “AGA” pārstāvja Agra Dērica uzstāšanās. Uzņēmuma menedžeris īsos vārdos iepazīstināja klausītājus ar “AGA” vēsturi un darbību pasaulē, kā arī ar uzņēmuma pārstāvniecību Latvijā. Pārstāvis piedāvāja dažādas skābekļa piegādes, tehnoloģiskos, finanšu un dažādus avārijas situāciju risinājumu variantus, kā arī iepazīstināja ar iespējām iegādāties vai nomāt skābekļa uzglabāšanas tvertnes un pārvietojamus skābekļa balonu saišķus, informēja par uzņēmuma piedāvāto pilnu apkalpošanas un apkopju servisu, kā arī automātisku skābekļa pasūtīšanu. Pārstāvis atzīmēja, ka Latvijā šobrīd salīdzinoši ļoti maz akvakultūras fermas izmanto sašķidrināto skābekli, piemēram, Igaunijā tas esot krietni pieprasītāks ūdens apskābekļošanas veids.

Semināra noslēgumā tika izvērsta diskusija, un tās ietvaros tika uzdoti jautājumi un saņemtas atbildes par dažādiem interesējošiem jautājumiem. Diskusijā tika apspriesta zivju barības kvalitāte, izmantojamība, tika uzdoti jautājumi par recirkulācijas sistēmās audzētās produkcijas iespējām konkurēt ar caurplūdes baseinos audzētām zivīm. Viens no svarīgākajiem jautājumiem bija: cik lielai jābūt akvakultūras fermai, lai sasniegtu zemāko rentabilitātes slieksni, kāds apjoms būtu optimālākais, kādai jābūt produkcijas cenai un saražotajam apjomam, lai varētu piedāvāt produkciju starptautiskajos tirgos? Tika runāts par atšķirībām starp bioloģisku un ekoloģisku zivju audzēšanu, kādos apjomos akvakultūras produkcija tiek ražota, piemēram, Polijā un Somijā, kādām zivju sugām pircēji dod priekšroku, uz ko pircējs skatās – vairāk uz cenu, kvalitāti vai pircēju izvēli iespaido ekonomiskais patriotisms – iegādāties pašmāju produkciju, vai varbūt pirkt tikai bioloģiski audzētus akvakultūras produktus. Ārvalstu lektori dalījās pieredzē par akvakultūras uzņēmumu sertifikāciju savās valstīs.

Semināra kopsavilkumā var secināt, ka zivju audzēšana recirkulācijas sistēmā Latvijas apstākļos varētu būt perspektīva, bet tajā vēl ir daudz nezināmā, daudz jautājumu, un tādēļ šādus un līdzīgus izglītojošus seminārus, kuros piedalās Latvijas un dažādi ārvalstu zivkopības speciālisti, noteikti ir jārīko daudz biežāk.

Raivis Apsītis,

LLKC Zivsaimniecības eksperts