​Idejas rodas zinātnieku un konsultantu sadarbībā

Jau stāstījām “Lauku Lapā” par projektu “Agrispin”, kurā sadarbojas zinātnieki un konsultanti. Tā ietvaros projekta partneri dalās ar savā valstī realizētajām radošajām idejām lauksaimniecībā. Pieredzes brauciena laikā tika apmeklētas vairākas interesantas Dānijas saimniecības, kuras ir atvērtas jauniem risinājumiem savā darbā.

Pesticīdu derīguma pārbaudes aplikācija

“Kemitjek” ir SEGES (Dānijas apvienotais Lauksaimniecības konsultāciju un cūkkopības zinātnes centrs) izstrādāta pesticīdu legalitātes pārbaudes aplikācija, kas darbojas tālrunī. Par pamatu tiek ņemta informācija no vietnes www.middeldatabasen.dk, kurā atrodama informācija par legālajiem līdzekļiem, iespējām tos jaukt miglošanas vajadzībām, kā arī pesticīdu cenām u. c. Plašāka informācija – www.kemitjek.dk.

“Kemitjek” darbojas, skenējot ķīmisko līdzekļu iesaiņojumu svītrkodus, un kā rezultātu uzrāda, vai līdzeklis ir derīgs lietošanai (zaļš), jāizlieto – drīz nebūs derīgs (dzeltens), nelegāls (sarkans). Aplikācijas sākotnējā cena tirgū ir 12 eiro no lietotāja par programmas instalāciju tālrunī. Pieredze rāda, ka programmu izmanto ne tikai zemnieki un konsultanti, bet arī kontrolieri savā ikdienas darbā. “Kemitjek” ir ērts līdzeklis pesticīdu apzināšanai saimniecībā. Labākai funkcionalitātei būtu nepieciešams nodrošināt uzskaites iespēju programmā. Ideja par programmas nepieciešamību radusies kādam zemniekam un ar iedvesmotu konsultantu palīdzību realizēta un darbojas.

Jaunas darba organizācijas metodes lopkopībā

SOP (standart operational procedures – standarta darbības procedūras) un LEAN* metodes piemērotas saimniecībām, kurās pieaug ganāmpulka lielums un nepieciešams piesaistīt algotus darbiniekus. Metodes paredzētas, lai atvieglotu saimniecības vadītāja pienākumus, vienkāršāk organizētu darbu un kārtību saimniecībā.

Bieži saimniecības darbinieki cits citu nesatiek, jo īpaši, ja darbs tiek organizēts maiņās. Tādēļ svarīgi nodrošināt visiem pārskatāmu kārtību, kas atvieglo un paātrina ikdienas darbu. Metodes pārņemtas no industriāliem uzņēmumiem (“Toyota”, “Lego”) un piemērotas lopkopības saimniecībām.

Metodes piemēri:

* Sakārtotas darbarīku „stacijas” ar fotoattēliem vai līdzīgu grafisku attēlojumu – kur kam jāatrodas, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespēja ātri atrast vajadzīgo instrumentu un būtu skaidrs, kur nolikt to vietā. Rezultāts – ietaupīts laiks un viegli pārskatāmas pieejamās un trūkstošās lietas:

– pārredzams uzgriežņu atslēgu stends ar iezīmētām    instrumentu vietām;

– katrai telpai savas krāsas slota un bilde slotai paredzētajā atrašanās vietā. Tas pats attiecas arī uz lāpstām, dakšām utt.

* Iknedēļas 10–15 minūšu ilgas sapulces saimniecībā darbu identificēšanai un sadalei. Ātras, obligāti notiek stāvus, lai „neaizsēdētos”.

* Periodiskas tematiskas sapulces (piemēram, par barošanu,  slaukšanu,  tehniku utt.).

* Sapulcēs nepieciešams izrunāt arī pavisam ikdienišķas lietas.

* Saimniecības atpūtas/sapulču telpā izvietotas plānošanas tāfeles, kurās:

– aizpildīta tabula (diena/darbinieks), kurā norādīti attiecīgajā nedēļā papildus ikdienas darbiem veicamie pienākumi un atbildība;

– iezīmēta zona ierosinājumiem un grafiks, kur šos ierosinājumus iedalīt viegli izpildāmos un praktiski neīstenojamos, kā arī norādīt, kādi uzlabojumi ir veikti;

– iepriekšējās nedēļas labo darbu atzīmēšanas zona.

* Saimniecībā jāuzskaita visi tehnikas līdzekļi un jāidentificē, kuri no tiem ir paši nozīmīgākie – bez kuriem darbs apstājas. Tiem jāieplāno obligātās apkopes darbības nodrošināšanai un atbildīgais, kurš to veic/organizē.

Metodes pielietošana prasa saimniecības vadītāja spēju ievirzīt savu darbu un domāšanu jaunās sliedēs, lai spētu veiksmīgi to ieviest. Veiksmīgas metodes apgūšanas rezultātā ievērojami tiek ietaupīts gan darbinieku, gan vadītāja laiks, nodrošinot, ka darbinieki netraucē vadītāju ar sīkām lietām, atbrīvojot laiku saimniecības attīstības veicināšanai.

Mazās mitraines

Pasākuma gaitā tika apmeklētas trīs dažādas mitrzemes (mini wetlands), kas ierīkotas nitrātu noteces mazināšanai. Mitraines tiek iekārtotas vietās, kur veidojas dabīga vai drenēta lauku notece pirms tās iekļūšanas grāvjos vai citās kopējās ūdeņu sistēmās.

Izšķir trīs veidu mitraines:

* Klasiskā. 1% mitraines teritorijas (piemēram, 100 ha laukam pietiek ar 1ha pareizā vietā izveidotu mitraini).

Izveido dīķi, kuru zonē, stādot tajā ūdenszāles.

Vēlams, lai ūdens izplūst cauri dīķim ne ātrāk kā 24 stundu laikā.

* Matrix/skaidu. 0,3% mitraines teritorijas (100 ha laukam pietiek ar 0,3 ha pareizā vietā izveidotu mitraini).

Izveido dīķi, kurā izbūvē divas daļas – viena tiek pildīta ar skaidām, otrā stāda ūdenszāles. Skaidas uztver nitrātus, un vismaz reizi gadā ir jānomaina.

Dārgāka izveidē un uzturēšanā.

* Lielā. 10% mitraines teritorijas (100 ha laukam nepieciešams 10 ha mitraines).

Ar uzbērumu vai meniķi veido mākslīgu purvu 10% no teritorijas.

Nav izdevīgi, jo aizņem pārāk daudz teritorijas.

Par veiksmīgāko risinājumu uzskatāma klasiska mitraine, kas aizņem 1% teritorijas. To ir visvieglāk izveidot un vislētāk uzturēt ilgākā laika posmā. Ļoti būtiski izveidot mitraini pareizajā vietā, lai nodrošinātu tās veiksmīgu darbību.

Sākot ar 2016. gadu, dāņu zemniekiem apsolīts piešķirt 5,4 miljonus eiro mitraiņu izveidei. Paredzams, ka katra mitraine izmaksās ap 25 000 eiro un to ierīkošanu finansēs valsts 100% apjomā.

Līdz šim zemniekiem ļauts mēslot laukus līdz 80% no ekonomiski nepieciešamā, lai nodrošinātu nitrātu direktīvas darbību. Tas novedis pie ražu samazināšanās un proteīna zudumiem labībā. Tāpat Dānijas zemniekiem nav ļauts sēt ziemājus, jo nitrātu savākšanai nepieciešams audzēt krustziežus.

Politiski apsolīts, ka, ieviešot mitraines, būs ļauts mēslot līdz pat 100% no ekonomiskās vajadzības, un zemnieki cer, ka tiks atļauts sēt ekonomiski izdevīgākos ziemājus.

Jauna veida sivēnmāšu turēšanas aizgaldi

Dānijā cūkkopība ir ļoti nozīmīga un intensīva lauksaimniecības nozare. Tajā strādā 3600 saimniecības un gadā tiek saražoti 30 miljoni cūku, no kurām 18 miljoni tiek nobarotas un 12 miljoni pārdotas kā  sivēni audzēšanai,  95% no visa tiek eksportēti.

Sivēnmātes vidēji atnesas divas reizes gadā, katru reizi dzemdējot vidēji 15,6 sivēnus (top25% saimniecībās – 16,2 sivēni). Vidējā sivēnu mirstība – 13%.

Pašreiz Dānijas intensīvās cūkkopības saimniecībās sivēnmātes trīs dienas pirms atnešanās un mēnesi pēc tiek turētas sprostos, kas ļauj tām tikai piecelties un apgulties.

SEGES izstrādājis jauna veida sprostus (SWAP PEN), kuros sivēnmātes fiksētā veidā tiek turētas pirmās trīs dienas, bet pēc tam tām iespējams kustēties brīvāk. Sprosti prasa lielāku platību un nodrošina sivēnmātei ērtāku dzīves telpu.

Šāda veida sprosti līdz šim izbūvēti divās saimniecībās. Vienas saimnieks uzskata, ka šādi audzēta gaļa iznāk dārgāka izmantotās platības dēļ, kā arī tāpēc, ka  sivēnu mirstība ir lielāka. Sistēmas plusi – sivēnmāte jūtas ērtāk un ļauj sivēniem ēst mazliet ilgāk, kas nodrošina to, ka mēnesi veci sivēni ir lielāki, nekā fiksētos sprostos turētie. Specifisks tirgus šai gaļai nav pieejams, jo par to patērētājs nemaksā vairāk. Tie patērētāji, kuriem interesē cūku labsajūta, visticamāk ir gatavi maksāt vairāk par bioloģiski audzētām cūkām nevis „mazliet ērtākos” apstākļos audzētām.

Pieredzes brauciens notika “Horizon 2020” prioritātes projekta “Lauksaimniecības inovāciju telpa/Agrispin” ietvaros.

* LEAN ir starptautiski atzīta vadības metode, kura radusies Japānā. Tās mērķis – izmantojot mazākus resursus, radīt labāku produktu klientam un palielināt savu konkurētspēju. Tas tiek sasniegts, likvidējot vai mazinot neefektīvus procesus un radot pastāvīgas pilnveidošanās kultūru organizācijas iekšienē.

Anita Diebele,

LLKC Projektu un attīstības daļas projektu vadītāja