Vasarīgs brauciens uz vietām, kur “vēja zivs” un“stārķziv’” ir viens un tas pats

Salacgrīvas novada zivsaimniecības uzņēmumu pārstāvji 4. jūlijā devās pieredzes apmaiņas vizītē pie amata brāļiem Kurzemes piekrastē.

Laika prognozē bija minēts lietus, bet Latvijas ziemeļos, Salacgrīvas novadā, pasākuma dienā spīdēja saule, tāpēc to “paņēmām līdzi” uz brauciena pirmo pieturas punktu Rojā, individuālā komersanta Ervīna Vilciņa uzņēmumā “Dalle”. Uzņēmums zvejo un veic arī zivju pārstrādi. Saražoto produkciju “Dalle” realizē Lapmežciemā un Rīgā, kā arī ar to cienā tūristus. Saimniece laipni izrādīja savu darbības lauku, demonstrēja pieredzi unikālu pīrāgu un ātes zupas gatavošanā tūristiem, lika aktīvākajiem darboties uzdevumu risināšanā par zivju vietējiem nosaukumiem. Bija jāpiepūlas, lai atsauktu atmiņā tādu vārdu kā “līkais”, “dublen’”, “stārķziv’” atbilstību pašu ķertajām zivīm. Laiks pagāja nemanot, pateicāmies par laipno uzņemšanu un , neaizmirstot par sauli, devāmies uz nākamo pieturas vietu.

Andris Laukšteins, z/s “Zvīņas L” īpašnieks, ar platu smaidu sagaidīja mūs pašā Kolkas centrā un aicināja apskatīt gan savas zvejas laivas, gan zvejas rīkus, gan zvejas vietas līcī, gan arī aizveda līdz vietai, kur tiekas jūras un līča viļņi – Kurzemes pussalas ziemeļu punktam, kas lielākajai daļai valsts iedzīvotāju pazīstams kā Kolkasrags. Te arī uzzinājām, ka ir Latvijā tāda pussala, pie reizes atsvaidzinot ģeogrāfijas zināšanas. Zvejniekam daudzi no mūsu braucējiem jau bija pazīstami, tāpēc sarunas raisījās viegli, tēmas bija tuvas un zināmas. Andris demonstrēja arī savu jauno specializētā transporta vienību, kas ar Eiropas atbalstu nepilnu 20 tūkstošu eiro veidā iegādāts pagājušajā gadā ar mērķi veicināt zvejnieku saimniecības attīstību un ilgtspēju, esošās saimnieciskās darbības pilnveidošanu un uzlabošanu, tirdzniecības veicināšanu. Aktīvais zvejnieks, kurš ir viens no lielākajiem šajā pusē, bijis arī iniciators biedrības “Kolkas zvejnieki” dibināšanai 2014. gadā.  Biedrībai šobrīd ir trīs biedri, astoņi atbalstītāji (zvejnieku saimniecības un IK), un tās darbības mērķi ir veicināt piekrastes zvejniecības un zivsaimniecības attīstību; veicināt sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām; piesaistīt finanšu, materiālos un intelektuālos līdzekļus piekrastes attīstībai zvejniecības un zivsaimniecības jomā.

Pastāstīt par biedrību “Kolkas zvejnieki” Andris aicināja tās projektu vadītāju Evu Frišenfeldi,  kura pievienojās mūsu pulkam un, ņemot vērā labos laika apstākļus, kurus “paņēmām līdzi”, svaigā gaisā izstāstīja par 2015. gadā īstenoto savu pirmo “Kolkas zvejnieka dēls” projektu konkursā “Iesaisties Kurzemē!” ar LR Kultūras ministrijas un Kurzemes NVO atbalsta centra sniegto finansiālo atbalstu. Projekta ietvaros organizēts radošo nodarbību cikls jauniešiem, kurā iekļautas sekojošas tēmas: apkārtējā vide, drošība, zvejas rīku dažādība, tīklu lapīšana, mezglu siešana, zvejas process, zivju apstrāde, izbrauciens jūrā ar laivu, jūras flora un fauna. Projekta ietvaros tika izveidots informatīvs buklets, kurā apkopotas projekta laikā uzņemtās fotogrāfijas. Bukleta locīšanas princips ļoti iepriecināja mūsu zvejnieku Skuju Andri, kurš, mākslinieks pēc dabas būdams, cītīgi izpētīja to. Eva paskaidroja, ka tas ir oriģināls izdomājums, kuru jaunieši pārņēmuši arī skolas darbos.

Neviļus paskatījāmies Kolkas puses debesīs un, sapratuši, ka saules rezerves var izsīkt, steidzāmies uz nākamo apskates objektu Kolkas pagasta „Pūpolos” pie Edija Dobiļa, gados jauna mājražotāja, kurš nodarbojas ar zivju kūpināšanu un tūristu piesaisti. Tūristiem šeit tiek piedāvāta atpūtas vieta, piedalīšanās zivju kūpināšanā un degustācijā. Saimnieks mūs sagaidīja ar dūmu un kūpinātu zivju smaržu, laipni sasveicinājās un stāstīja, kā sagatavo zivis kūpināšanai un par pašu procesu. Salacgrīvas zvejnieki nebija “ar pliku roku ņemami”, zināja, ko Edijam pavaicāt, lai paņemtu vērtīgāko pieredzi. Ģimenes uzņēmuma dalībnieces mammas un sievas personās, kā ierasts, aktīvi piedalījās mūsu uzņemšanā, klāja galdu, kur degustācijai bez butes un skumbrijas bija paredzēta arī jau minētā vēja zivs. Ciemiņi augstu novērtēja Edija un viņa komandas darbu, sirsnīgi pateicoties un iepērkot kādu zivi līdzvešanai mājiniekiem. Pamazām sākām gatavoties mājupceļam, jo saules bateriju līmenis bija katastrofāli zems. Edijs vēl paguva atbildēt uz pēdējiem jautājumiem, kad izskanēja slavenā frāze: “Un tagad pateiksimies par interesanto stāstījumu…”

Jā, netika pieminēts, kāpēc braucām pie Edija Dobiļa. Labošos, teikdams, ka galvenais iemesls bija fakts, ka jaunietis ir izcils paraugs piekrastes zvejas produktu apstrādes aroda mantojumam, pēctecības nodrošināšanai, jo nav atkāpies grūtību priekšā un turpina senču arodu. Edijam palīdzēja arī piedalīšanās Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla  aktivitātē “Atbalsts jauniešiem akvakultūras un zvejniecības uzņēmējdarbības veicināšanai”, kas apliecināja par pareizā ceļa izvēli.

Devāmies mājupceļā, atvadījušies no Edija un viņa komandas, kurā bez iepriekš uzskaitītajiem dalībniekiem bija arī tris mēnešus vecs dēlēns, vēl bērnu ratiņos, bet jau komandā. Visi kā viens secinājām, ka zivsaimniecībai Kolkā ir nākotne!

Autobusa jumtu, braucot mājup, kapāja smagās pērkona lietus lāses. Bet mūsu programma bija izpildīta par 100%, prieku un gandarījumu par apciemotajiem kolēģiem, Rojas un Kolkas strādīgajiem zivsaimniekiem, nespēja nomākt nekas.

Brauciens notika Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla pasākumu ietvaros.

Jānis Kravalis,

Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla  konsultants