Salacgrīvas novadā nosvinēta Nēģu diena

Vienu dienu gadā, oktobra otrajā sestdienā, Salacgrīvas novada nēģu taču zvejnieki noliek malā ikdienas rūpes, novieto uz ugunskura lielos katlus, paši vai pieaicinātās saimnieces vāra nēģu zupu un gaida ciemiņus. Tā šogad, jau sesto gadu pēc kārtas, gan lielie, gan mazie viesi, kurš kājām, kurš ar velosipēdu vai auto, devās uz Salacgrīvas novada svētkiem – Nēģu dienu baudīt kultūras aktivitātes, tirgus andeli, nēģu delikateses vai vienkārši atpūsties kopā ar draugiem un tuviem cilvēkiem.

Iejuties ciemiņa lomā, arī es 14. oktobra rītā dodos apciemot zvejniekus, sākot ar nēģu taci uz Svētupes. Šeit IK “J.A.N.K.I.”, precīzāk – Nikolajs Koluškins, zvejo  ar šo unikālo paņēmienu, ko mūsdienās izmanto tikai Salacgrīvā. Nēģu tacis ir īpašas konstrukcijas laipa, no kuras upes straumē tiek iegremdēti nēģu murdi un notiek zveja. Taci katru gadu ierīko no jauna no vairākus gadus gatavinātiem egļu kokmateriāliem, un stiprināšanai netiek izmantotas ne naglas, ne skrūves, bet īpašas sasaites. Šodien blakus tacim ciemiņu labsajūtai uzceltas nojumes, lai lietus netraucē baudīt uz ugunskura vārīto nēģu zupu, uz oglēm ceptus nēģus un nēģu pastētes maizītes. Čakli rosās Koluškinu saime ar palīgiem – Aiju, Elīnu, Oļegu un Helmutu. Novēlējis veiksmi, dodos tālāk apskatīt Salacas tačus.

Salacas 1. tača saimnieks, reizē arī zvejnieku saimniecības “Kurķis” īpašnieks,  Aleksandrs Rozenšteins ir uztraucies par augsto ūdens līmeni upē, straumi, kura nes lejup baļķus. Šie apstākļi traucē pilnvērtīgu zveju uz tača, nākas izņemt murdus un atlikt zveju. Bet zvejnieks ir optimisma pilns, gatavs vairāk pievērsties viesu uzņemšanai. Nēģi ir sagatavoti, lai ceptu uz oglēm un karstus pasniegtu baudīšanai. Nēģu zupas vārīšanai Aleksandrs pieaicinājis pārbaudītas saimnieces Rutu, Aiju, Maiju, Gunitu un Paulu. Pavāre Ruta pastāsta, ka kopā tiks vārīti 200 litri, kam saimnieks atvēlējis 30 kg nēģu, un kopā ar burkāniem, kartupeļiem un dažādām garšvielām (no kādām, paliek noslēpums) taps lielisks ēdiens, kas lietainajā dienā spēs sasildīt ne vienu vien ciemiņu. Ka ciemiņi būs, to apliecināja Aleksandrs, steidzoties prom, lai sagaidītu tūristus, kas jau bija ieradušies ar autobusu.

Salacas 2. tacī satieku zvejnieku saimniecības “Bute” īpašnieku Visvaldi Šrenku, kurš pats vāra zupu viesu uzņemšanai. Man tiek parādīta vieta, kur iepriekšējā gadā tika kurināts ugunskurs un vārīta nēģu zupa, šogad tur skalojas Salacas ūdens.  Zvejnieks Valdis palīdz ne tikai tača sargāšanā no straumes nestajiem kokiem, bet arī viesu uzņemšanā. Abi vienā balsī apgalvoja, ka, neskatoties uz straujajiem ūdeņiem un nēģu trūkumu, noskaņojums ir labs, jo ir taču svētki!

Šogad svētku programma deva iespēju bez tačiem apmeklēt arī zivju tirdziņu un degustāciju kioskā Viļņu ielā 1; nēģu kalšanas darbnīcu; muzeju, kur bija skatāma ekspozīcija “Zutiņš murdā”, un interesenti varēja salikt miniatūru nēģu taci, izmantojot konstruktoru. Brīvdienu mājās “Vējavas” varēja vērot filmu “Latvijas nēģis”, skatīt zvejas rīku ekspozīciju, baudīt  vēžu zupu un kūpinātas zivis. Dienas noslēgumā varēja izlocīt kājas ballē Duntes “Birzgaiļos” un sākt gaidīt nākamos Salacgrīvas novada nēģu svētkus.

Jānis Kravalis,

Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla konsultants