Apaļais jūras grundulis – jaunpienācējs mūsu ekosistēmā

Zvejnieki no tuvākām un tālākām zivsaimniecībām pulcējās Kolkas tautas namā, lai uzzinātu par aktualitātēm zivsaimniecībā. Pēc zvejnieku pašu vēlmēm, izglītojošais seminārs tika rīkots par apaļo jūrasgrunduli un regulējumiem zušu nozvejā.

Latvieši gadu simtiem ir ēduši tradicionālās zivis, piemēram, plekstes, reņģes, lučus. Taču ko mēs zinām par apaļo jūras grunduli? Tas šobrīd ir jaunpienācējs mūsu ekosistēmā, kurš pēdējos gados ir strauji savairojies. 

Semināra dalībniekiem bija iespēja uzklausīt zinātniskā institūta “BIOR” zivju resursu pētniecības vadītāja Didža Ustupa informāciju par zvejas tiesību normatīvo bāzi, zvejas limitiem, liegumiem un zvejas īpatnībām. Viņš arī pastāstīja par piemērotākajiem zvejas rīkiem un to izmantošanas metodēm, pārstrādi un realizācijas iespējām.

No vienas puses, apaļais jūras grundulis negatīvi ietekmē vidi, jo tas  ēd ziemeļu ēdamgliemenes, kurām ekosistēmā ir īpaša nozīme, – tās strādā kā ūdens filtrs un nepieciešamas ūdens kvalitātes saglabāšanā. Apaļo jūras grunduļu barības patēriņš var pārsniegt ziemeļu gliemeņu produkciju. No otras puses, apaļais jūras grundulis ir arī barības objekts plēsīgo zivju sugām (mencām, akmens plekstēm, asariem, zandartiem), turklāt tam ir labs tirgus potenciāls. Rūpnieciskās nozvejas statistika rāda, ka 2006. gadā apaļo jūras grunduļu nozveja bijusi tikai 6,3 kilogrami, taču 2017. gadā tās ir 808,5 tonnas, un šī ir otra zvejotākā suga Latvijas piekrastē aiz reņģes! Tā ir jauna suga, jauns zvejas veids, un joprojām ir daudz nezināmā, tādēļ nevar prognozēt, kad nostabilizēsies apaļo jūras grunduļu pieaugums.

Kas jauns zušu zvejā? Rodas satraukums, ka zušu kļūst arvien mazāk visā Eiropā. Zvejnieki apliecināja, ka to neesot vispār! 2017. gada decembrī Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministrijas padomē kopā ar 2018. gada nozvejas kvotu regulu tika pieņemta arī tā saucamā zušu deklarācija. Tika pieņemts, ka katrai valstij jāizvēlas trīs mēnešu aizliegums perioda laikā no septembra līdz janvārim. Latvijai aizlieguma mēneši, kad zuši būs jāatlaiž, ir no septembra līdz novembrim. Zušu nozveja gadā Latvijā kopumā ir ap 100 kg, no kuriem aizlieguma mēnešos reģistrēti 9 kg, tā kā zvejniekus šis aizliegums, var teikt, gandrīz neietekmēs. Zušu krājumi ilgstoši ir zemā stāvoklī. Pēdējos gados Latvijas ūdeņos ir ielaisti gandrīz 4 miljoni stikla zušu, un mērķis ir atjaunot krājumus, nevis palielināt nozveju.

Dalībniekiem bija iespēja uzzināt no VRG biedrības “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” koordinatores Guntas Abajas par inovāciju projektu, kuru organizē VRG biedrība “Liepājas rajona partnerība” kopā ar VRG biedrību “Ziemeļkurzemes biznesa asociāciju” un  Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru. Darba grupas plānots organizēt aprīļa otrajā pusē Pāvilostā, uz kurieni vēlmi doties izteica vairums no semināra dalībniekiem.

Diskusijās zvejnieki attiecībā uz apaļā jūras grunduļa zvejas nosacījumiem ierosināja vērtēt katru piemēru atsevišķi, jo piekraste ir specifiska, un līcī ir citādāka nozveja, tādēļ grūti piemērot vienus regulējumus visiem. Piekrastes zvejnieki vēlas, lai valsts darītu visu iespējamo, lai piekrastes zvejniecība turpinātu pastāvēt, jo tā ir nacionālā bagātība!

Pasākums notika Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla aktivitātes „Informatīvu un izglītojošu semināru un pieredzes apmaiņas braucienu organizēšana” ietvaros.

Katrīna Kļimovska,

LLKC Talsu nodaļas uzņēmējdarbības konsultante