Aizvien vairāk vērojama cilvēku vēlme nekaitēt dabai

Vai tu audzē kaut ko apēdamu? Varbūt tev ir lauku saimniecība, bet varbūt tikai pāris tomātu stādu uz balkona un daži garšaugi uz palodzes. Tomēr abos gadījumos tu domā, kā iegūt labāku ražu un pasargāt augus no slimībām. Un te var iet divus ceļus – izvēlēties izmantot ķīmiskos līdzekļus vai arī dabiskos un dabai nekaitīgos.

Jūlija beigās LLKC Ogres birojs organizēja divu dienu bezmaksas izglītojošo semināru visiem interesentiem (kuri bija ieradušies ne tikai no tuvējās apkaimes, bet pat no Liepājas puses) par permakultūru kā iespēju saimniekot ilgtspējīgi. Permakultūrā senās vērtības iet roku rokā ar mūsdienīgo izpratni, gūstot labus rezultātus. Tā aicina vērot un mijiedarboties ar vidi un dabu, taupīt resursus, neņemt no dabas vairāk kā tev vajag, dot otro dzīvi dažādām lietām.

Pirmo ieskatu šajā saimniekošanas veidā semināra dalībniekiem sniedza atzītais dārzkopības speciālists Māris Narvils, kurš pats darbojas savā permakultūras meža dārzā – Gramzdas “Ēdenes dārzā”. Šāda veida dārzā augiem ir iespēja savā starpā sadarboties, nākotnē dārzs var nest augļus, ieguldot pavisam minimālu darbu. Meža dārza princips ir veidot augu sabiedrības, meklēt to saderību, stādīt pa stāviem, izmantojot vertikālo telpu. Māris iepazīstināja ar permakultūras pamatprincipiem, augsnes auglības atjaunošanas iespējām un ieguvumiem, izvēloties dārzkopību saskaņā ar permakultūru, kā arī ar meža dārzu kā ekosistēmu ģimeņu saimniecībām. Visu dienu noritēja aktīvas diskusijas, un vēl pēc semināra dienas noslēguma vēlā pēcpusdienā dalībnieki lektoru nelaida prom, uzdodot aizvien jaunus jautājumus.

Izglītojošā semināra otrajā dienā bija iespēja apskatīt dabā jau funkcionējošus pēc permakultūras principiem iekārtotus dārzus. Sākām ar daļēji bērnu rokām iekoptu dārzu Ikšķiles Brīvajā skolā mantoto kultūraugu lološanas entuziastes Sandras Stabinges vadībā, kura arī dāsni padalījās ar audzēto augu sēklām, aicinot visus neiznīcināt senus kultūraugus savos dārzos, bet gan tieši otrādi – kopt tos kā savas zemes un ģimenes mantojumu, ievākt to sēklas. Dalībniekiem bija iespēja pašiem izmēģināt vēl neredzētu darbarīku – sava veida kapli. Daudz informācijas par mulčēšanu, augstajām dobēm un to izpēte dabā. Noslēgumā gandrīz visi “iestrēga” skolas teritorijā esošajā Brīvajā veikalā, kur atrada sev dažādus veselīgus un dabiskus našķus.

Turpinājām ar viesošanos “Armanda lauku jātnieku klubā” pie Armanda Šteina un Baibas Grīvītes, kur bija iespēja nobaudīt gardas pusdienas no pašu saimnieku dārzā izaudzētā. Saimniecībā ir gan zirgi, gan dažādi mājputni – vistas, zosis, tītari, kā arī permakultūras dārzs gan ārā, gan siltumnīcā. Dalībnieki aizrautīgi tvēra pieredzi un padomus no zinošajiem saimniekiem. Viens no vērtīgākajiem padomiem dalībnieku skatījumā, spriežot pēc tā, cik cilvēku to pierakstīja, bija veids,  kā pasargāt kāpostus no kāpostu balteņa un tā kāpuriem. Arī tev interesē? Pieraksti: ņemam vienādās proporcijās dadžu lapas un sīpolu mizas, aplejam ar ūdeni tā, lai nedaudz pārklāj, un atstājam uz divām dienām, tad jāpiejauc nedaudz bērzu darvas (saimniece esot izlīdzējusies ar šampūnu, kura sastāvā ir šī darva) un jāizsmidzina uz augošo kāpostu lapām. Pēc šādas apstrādes taureņi lidojot ar līkumu, bet blakus esošos kāpostus, kas netiek apstrādāti, apēdot līdz kātam.

Visu semināra dienu veiksmīgi izbēgām no lietus, jo tas lija pārbraucienu laikā vai pārraukumos, ieejot telpās. Tomēr šī diena parādīja dabas daudzveidīgos resursus, ko permakultūra aicina izmantot, ietaupot savus spēkus un līdzekļus – saule, vējš, lietus ūdens, nopļautā zāle, žagari, nokritušie koki utt.

Pasākums notika Valsts Lauku tīkla aktivitātē “Izglītojošie semināri” saskaņā ar Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas un SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” noslēgto līgumu Nr. 2020/12 07.01.2020,

Elīna Masteiko,
LLKC Ogres biroja uzņēmējdarbības konsultante

ATBALSTA ZEMKOPĪBAS MINISTRIJA UN LAUKU ATBALSTA DIENESTS