Čehijas lauksaimnieku prakse un Latvijas saimnieku atziņas

“Labāk vienreiz redzēt, kā simts reižu dzirdēt,” vēsta sena tautas paruna. Septembrī LAP mācību “Lauksaimnieciskās ražošanas ietekme uz vidi” prakses laikā Cēsu un kaimiņu novadu lauksaimnieku grupa devās uz Čehiju, precīzāk, uz tās  ziemeļpusi –Morāviju.

Pirmajā dienā mūsu praktisko nodarbību tēma – uzņēmuma lauksaimniecības produkcijas ražošanas tehnoloģiju novērtējums, apmeklējām vairākas saimniecības. Vispirms iepazinām lauksaimniecības uzņēmumu “PRO-BIO”,  kas ir pirmā un lielākā bioloģiskās produkcijas ražotāja Čehijā. Sākums 1998. gadā, sadarbojoties nelielām apkārtnes  saimniecībām. Paši audzē graudaugus ap 400 ha platībā, pārstrādei – iepērk no citām saimniecībām, arī griķus, piemēram, no Baltijas valstīm. Šeit   atsevišķās ražotnēs pārstrādā graudus, pākšaugus, augļus un ogas, ražo miltus, putraimus, grūbas, bezglutēna pārtiku, saldumus utt., kopumā ap 1500 dažādus produktu veidus.

Statek Winter – bioloģiski sertificētas gaļas liellopu audzēšanas un gaļas realizācijas saimniecība atrodas kalnainā apvidū, saimnieko ģimene. Saimnieks  brīvprātīgi pārstāv arī sabiedrisko organizāciju –

Morāvijas reģiona lauksaimnieku apvienību. Tā pārstāv zemnieku intereses institūcijās, tajā skaitā Zemkopības ministrijā, arī Briselē, vairāk gan izpilddirektores Karolīnas Menclovas personā. Pašā saimniecībā ir sava kautuve, liellopu gaļa tiek realizēta īsajā pārtikas ķēdē, tieši patērētājiem. Šāda pieeja prasījusi gan saimnieku  ilgstošu darbu, gan ieguldījumus.

Nelielā lavandu saimniecību Bezdekov ir  Drliku ģimenes  saimniecība, kur 6 ha platībā audzē ap 40 tūkst. lavandu. Ap 80% lavandu novāc ar rokām, 20% – mehanizēti. Saimnieki meklē iespējas darbaroku optimizēšanai. Neparasts risinājums ir pēc lavandu novākšanas  ravēšanai izmantot 50 aitas. Saimniecībā  tiek domāts par  sadarbību ar vietējo kopienu – tiek rīkoti Lavandu svētki, iesaistoties citiem ciema iedzīvotājiem, uzņemot tūristus. Visi novāktie augi tiek pārstrādāti daudzveidīgos produktos (eļļas, hidrolāti, ziepes, smaržūdeņi u. tml.), radīta produkta  pievienotā vērtība. Saimniecībā organizē ražošanu, saudzējoši izturoties pret apkārtējo vidi, saglabā vietējos augu ģenētiskos resursus – pavairo vietējās izcelsmes lavandu un lavandīnu stādus. Stādus audzē, realizē arī citiem interesentiem.

Otrajā dienā praktisko nodarbību tēma – saimniekošanas ietekmes uz vidi novērtējums. Bijām dažādu nozaru saimniecībās.

Bezdinek saimniecība – dažādu dārzeņu, t. sk. tomātu un gurķu audzēšana siltumnīcās, izmantojot dabai draudzīgas metodes, bioloģiskos līdzekļus, lietus ūdeni,  apzināta ekonomiska resursu lietošana. Tomātus, gurķus audzē hidroponikā, apputeksnēšanai izmanto ap 50 000 kameņu. Pesticīdi  netiek lietoti. Pret miltrasu augus apstaro ar UV lampām. Vidējā tomātu raža 26 kg/m², taču kokteiļtomāti tiek iegūti ap 60–70 kg/m². Biogāze tiek ražota segto platību  apsildei. Siltumnīcu komplekss aizņem ap 15 ha, šeit lieto automatizētu klimata kontroli, tiek veikta izvācamo augu atlieku nodošana pārstrādei. Apmeklētājiem ir pieejams produkcijas veikaliņš un demo siltumnīca, lai katrs pats iepazītu ražošanas nianses. Uzņēmuma mērķis – nodrošināt ar vietējo produkciju patērētājus 12 mēnešus gadā. Jāpiezīmē, ka kopumā valstī dārzeņus audzē tikai nepilnu 70 ha platībā, pamatojot ar to, ka tuvējā Polija pilnībā var nodrošināt arī vietējo pieprasījumu.

Zlata ir  ģimenes saimniecība, strādā ģimenes trīs paaudzes un 4 darbinieki. Šeit ir 80 slaucamo govju ferma, ap 100 jaunlopu, pamatā   čehu šķirne ČESTR. Šie liellopi piemēroti arī gaļas ieguvei. Fermā mīt arī kazas, aitas un putni. Pie fermas atrodas veikals ar vietējo produkciju un kafejnīca. Pusi no iegūtā piena pārstrādā uz vietas dažādos veidos; otru pusi pārdod pārstrādei. Apmeklētāju bērniem pieejams plašs rotaļu laukums ar salmu ķīpu cietokšņiem, būvēm, rotaļu tehniku. Ikgadējā lauku  ciemu konkursā daudznozaru saimniecība  saņēmusi vienu no trim galvenajām nominācijām, popularizējot lauksaimniecību sabiedrībai.

Nākamajā dienā praktisko nodarbību tēma – emisiju mazinošo pasākumu analīze uzņēmumā. Boruvkova saimniecība – krūmmelleņu audzēšana – šeit audzē stādus, novāc krūmmelleņu ogas, tās  pārstrādā. Saimniecība īsteno projektu ar mērķi izstrādāt un pārbaudīt darbības, kas veicina kultūraugu audzēšanas un mēslošanas optimizāciju, samazinot izmaksas un vides riskus. Krūmmelleņu stādījumus klāj segums pret putniem, krusu, šī gada salnās stādījumi tomēr bija  stipri cietuši, ražas laiks beidzies jau augusta sākumā.

Vinselekt Michlovský ir  uzņēmums, kas kā vīnkopības eksperti jau 30 gadus nodarbojas ar vīnogu audzēšanu;  kopumā 125 ha platībā, t. sk. 9 ha – bioloģiski sertificēti. Mēslojumam izmanto biokompostu.  Saimnieks dalās pieredzē, cik svarīga ir augsne, protams, arī  klimats, saules siltums, ūdens, stādu apgriešanas augstums, stādīšanas attālumu ievērošana un daudz citi dažādi aspekti. Ogu pārstrāde – sulas un dažādu vīnu ražošana. Kā papildu saimniekošanas nozares  arī  darbojas kafejnīca un viesnīca. Saimniecībā strādā ģimene un ap  60 darbinieku visu gadu. Ik mēnesi algās izmaksā ap 150 tūkstošiem  eiro. No katras tonnas ogu iegūst ap 60% vīna. Saimniecība attīstās, ņem kredītus, veic investīcijas.

Noslēdzošajā dienā praktisko nodarbību tēma –emisiju mazinošo pasākumu analīze saimniecībā. Apmeklējām Brno Mendeļa universitātes mācību saimniecību, kur audzē dažādu šķirņu kukurūzu, sorgo, saulespuķes, sojas pupiņu u. c. Tika apsekoti lauki, kur augsne no sausuma sasprēgājusi, kur veikti apūdeņošanas pasākumi, notiek šķirņu izmēģinājumi un izmēģinājumi par videi draudzīgu audzēšanu. Apmeklētāji piedalījās universitātes Agronomijas fakultātes organizētajā lauka dienā. Pasākums plānots, lai iepazīstinātu plašu sabiedrību ar dažādu kultūraugu, augļaugu šķirnēm, pētījumiem un  inovācijām augkopībā. Tikāmies ar zinātniekiem un ražotājiem. Pētniecības darbs notiek vairākos virzienos – dārzeņu integrēta augu aizsardzība, augu mēslošanas nepieciešamība, ilgtspējīga saimniekošana. Īpaša inovācija ir sēklu kodināšana, izmantojot lāzera tehnoloģijas. Lai piesaistītu apmeklētājus laukaugu dažādībai, studenti rīkoja  lauksaimniecības produktu loteriju. Latviešu grupas rezultāts –  vinnests uz kopējā fona bija ievērojams – liels šķirnes graudu maiss, paipalu olu komplekti, birums nelielu balviņu.

Par pieredzētiem  prakses ieguvumiem dalījās mācību dalībnieki, šeit  gūtās atziņas, secinājumi par pārņemamo pieredzi:

• Saimniecībās, ko apmeklējām, praksē tika ievērotas gan lopu labturības prasības, gan ilgtspējīgas saimniekošanas nosacījumi, saudzējot apkārtējo vidi, un veikti dažādi pasākumi, lai apturētu augsnes eroziju, taupītu ūdens resursus, ekonomētu enerģijas patēriņu, tiek veikti alternatīvi risinājumi kaitīgo ķimikāliju samazināšanai, piemēram, sēklu kodināšana ar  lāzertehnoloģijām.
• Čehijā valsts un Eiropas Savienības atbalsta iespējas lauksaimniekiem ir līdzīgas kā Latvijā, un “platību maksājumi” ir pieejami, ir dažādi atšķirīgi finansējuma nosacījumi detaļās.  Morāvijā ir nedaudz siltāks klimats kā Latvijā, tomēr dārzkopības kultūras cieš no pavasara salnām, tāpat kā Latvijā. Dalījāmies pieredzē, kā veiksmīgāk  mazināt klimata pārmaiņas Čehijā un Latvijā.
• Iepazīta sorgo kultūras daudzveidīga izmantojamība, par to bija interese mūsu lauksaimniekiem, to mēģināt ieaudzēt savās saimniecībās. Vēl neskaidrības, kā siltummīlošās kultūras piemērojas Latvijas augšanas apstākļos.
• Mācību grupā dalībnieki aktīvi guva pieredzi un zināšanu, prakses, informācijas apmaiņa notika arī savstarpēji, bagātinot kopējo pieredzi un zināšanas. Ne vienmēr jāfokusējas uz sīkumiem, vairāk vajag censties iet uz mērķi, aicinot līdzi citus.
• Veidojas skaidrāka izpratne, kā veiksmīgi ģimenei strādāt nelielā platībā, kādus rezultātus iegūt, noteikt prioritātes.
• Lauksaimnieku lepnums par paveikto, dalīšanās pieredzē, neslēpjot kļūdas, rādot labos risinājumus. Pārdomāta saimniekošana niansēs. Saimnieku sadarbība ar kaimiņiem, iesaiste vietējo kopienu saimniecības aktivitātēs.
• Videi draudzīgu risinājumu ieviešana ražošanā, praksē saimniecībās. Atteikšanās ikdienā no herbicīdiem, pesticīdiem. Erozijas novēršana, joslu stādījumi. Augsnes auglības saglabāšanas pasākumi tiek veikti pārdomāti.
• Apmeklētājās saimniecībās iegūta daudzveidīga pieredze un  arī iedvesma ikdienas darbu efektivizācijai savās mājās.
• Praksē notiek laba sadarbība ar zinātniekiem, ieviešot atziņas saimniecībās.
• Galvenais darba instruments lauksaimniecībā ir galva.
• Saimnieki pievērš uzmanību vietējo resursu saglabāšanai; ir vairākas nacionālās liellopu un citu dzīvnieku un augu šķirnes, ko turpina audzēt saimniecībās, saglabājot ģenētisko resursu bāzi. Līdzīgi Latvijā arī ir šādas mūsu produktīvo dzīvnieku šķirnes, un ir saimniecības, kur  audzē un attīsta genofondu.

Dace Kalniņa,
LLKC Cēsu konsultāciju birojs