Dobelē uzsāk granulu ražošanu no lucernas

Pirms diviem gadiem Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība „Agrario” dibināja meitas uzņēmumu SIA „AlfaAgro” ar mērķi atgriezt augu sekā tauriņziežus kā trešo kultūru, uzsvaru liekot uz lucernas audzēšanu un pārstrādi, tai skaitā granulu ražošanu.

Lai mērķi īstenotu, Dobelē ir izveidota zāles miltu un granulu rūpnīca ar kooperatīva biedru – lauksaimnieku, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu. Pavisam nesen ir beigušies būvniecības un sagatavošanās darbi, un uzsākts ražošanas process. Augustā pie patērētājiem ir nonākusi jau pirmā partija ar saražotajām granulām.

Par to, kā radās ideja ražot granulas un kā tas palīdzēs Latvijas lauku attīstībai, stāsta LPKS „Agrario” bioloģiskās izcelsmes produktu speciāliste un SIA „AlfaAgro” pārdošanas vadītāja Iveta Savdona.

 – Kam radās ideja izveidot šāda veida uzņēmumu?

– SIA „Alfa Agro” pieder LPKS „Agrario”, kas apvieno 100 zemnieku saimniecības Dobeles, Tukuma, Talsu, Kandavas, Saldus, Auces, Tērvetes un Jelgavas novados. Ideja radās kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājam Andrejam Savdonam, domājot par to, kā nodrošināt kooperatīva biedriem ilgtspējīgu lauksaimniecību. Runājām ar kooperatīviem un uzņēmumiem, kas pārstrādā lucernu, apmeklējām ražotnes, veicām ekonomiskos aprēķinus, līdz nonācām līdz ražošanai, kas tika uzsākta šī gada vasarā.

– Kāda ir uzņēmuma pamatdarbība?

– Šobrīd galvenais uzsvars tiek likts uz lucernas audzēšanu un pārstrādi. Ražojam lucernas granulas un ķīpas vietējam tirgum un eksportam. Ziemā granulēsim arī salmus un sienu.

– Kāpēc tika izvēlēta lucerna?

– Vairums saimniecību līdz šim ir audzējušas kviešus trīs gadus pēc kārtas, iesējot rapšus vienu gadu un aizmirstot par tauriņziežu īpašo nozīmi augsnes auglības uzlabošanā. Rezultātā ir zemākas ražas, pazeminās augsnes auglība, un augsnē zūd augu barības elementu līdzsvars. Zaļināšanas prasības spiež saimniekus audzēt tauriņziežu dzimtas augus, piemēram, lopbarības pupas, zirņus, lupīnas u. c. Uzskatām, ka labs risinājums ir lucernas audzēšana, kuru parasti izmanto 3–4 gadus, daži saimnieki audzē arī 5–6 gadus. Žāvētas lucernas realizācijas cenas nepieredz tik lielas svārstības kā pupas un zirņi. Turklāt lucerna dod augstas ražas, kuru veidošanai nav nepieciešams slāpekļa mēslojums, tā ir ilggadīga un ražo arī ilgstoša sausuma apstākļos, kad citi zālaugi „izdeg”. Tā ir ražīgāka nekā citi kultūraugi, lucernai raksturīga intensīva augšana, spēcīgi attīstīta sakņu sistēma, garš veģetācijas periods, liela lapu virsma, labas ataugšanas spējas, liela olbaltumvielu ieguve no platības. Ražība 10–15 t/ha sausnā ir reāli sasniedzama. Lucernu var izēdināt gan liellopiem, zirgiem, cūkām, aitām, kazām, vistām, gan trušiem.

– Kā tiek iesaistīti lauksaimnieki – kooperatīva biedri?

– Saimniecības audzē lucernu tīrsējā 20–30 km rādiusā ap Dobeli. Nodrošinām audzētājiem lauku apskati, konsultācijas, pļaušanu, vālošanu un novākšanu. Saimnieka darbs ir tikai izaudzēt. Padomju laikos lucernu audzēja gandrīz vai katrā pagastā, tagad mācāmies visu no jauna. Ir pieejama literatūra, un dodamies pieredzes apmaiņā pie lucernas audzētājiem citās valstīs. Strādājam pie ražošanas optimizācijas. Ar laiku plānojam izveidot līdzīgas ražotnes arī citos novados, kur strādā mūsu biedri. Slēdzam līgumus par lucernas audzēšanu arī ar saimniecībām, kas nav kooperatīva biedri. Galvenais nosacījums ir lauka atrašanās vieta  –  optimāli 20 km no rūpnīcas.

– Kāds ir nākotnes redzējums?

– Uzskatām lucernu par perspektīvu lopbarības augu, jo galvenajos eksporta tirgos – Tuvajos un Vidējos Austrumos, kā arī Āfrikā zāle vēl joprojām neaug, bet lopus tur audzē un gaļu lieto uzturā. Eiropas dienvidos lucernas laukus laista, bet mazāk žāvē rūpnīcā. Mums lietus ir dabas dots, tāpēc vairāk nākas žāvēt. Eiropā par lucernas unikālo vērtību lopkopji labi zina, un tas ir stabils tirgus.

 Baiba Bērziņa,

LLKC Lauku attīstības nodaļas projektu vadītāja

 FOTO Iveta Savdona, no personīgā arhīva