Inovāciju projektu piemēri Eiropā
Arvien biežāk inovācijas tiek plaši aktualizētas visās dzīves jomās, uzsverot, ka par inovāciju jeb jaunradi var tikt uzskatīts arī tas, kas jau darbojas citās valstīs, tādējādi netiešā veidā liekot aizdomāties par to, kas inovatīvs un noderīgs ir mums apkārt. Daloties ar labajiem projektu piemēriem, bieži vien iespējams iegūt interesantas un īstenojamas idejas. Šajā nedēļā Latvijā jau noslēdzas pirmā projektu kārta Eiropas inovāciju partnerības darba grupu projektu ideju iesniegšanai, līdz ar to drīzumā arī pie mums būs iespējams interesēties par labo praksi inovāciju jomā. Šobrīd varam smelties iedvesmu jaunradei no projektu piemēriem citās Eiropas Savienības valstīs.
SOCROSense – augsnes un kultūraugu noteikšanas tehnoloģija
Beļģija, Flandrija
Sākuma datums – plānotais beigu datums: 01.12.2016.-30.11.2018.
SOCROSense mērķis ir atbalstīt lauksaimniekus, kuriem ir pieredze GPS tālvadības tehnoloģijas izmantošanā, koncentrējoties uz augsnes un kultūraugu sensoru izmantošanu. Tās ir jauktu lauksaimnieku grupu saimniecības, piemēram, komerciālo dārznieku, koku stādu audzētāju un daudznozaru saimniecības. Kopā ar pētniecības institūtu un attiecīgajiem komercuzņēmumiem šī grupa vēlas radīt pievienoto vērtību un izstrādāt vidēja termiņa redzējumu par šo sensoru pielietošanu. Tāpēc tiks veikta analīze par to, kā šo sensoru datus var izmantot saimniecībā un apmainīties ar trešajām personām. Turklāt tiek pētīta metode, kā var apkopot dažādu sensoru datu plūsmu un kādas ir to piedāvātās iespējas.
Sākumā nepieciešams izvērtēt komerciālo vai gandrīz komerciālo GPS sensoru tehnoloģiju priekšrocības, trūkumus, potenciālās iespējas un tehniskās prasības. Turklāt tiks pētīts arī tas, kā GPS sensoru tehnoloģija var ietekmēt vai vadīt uzņēmuma kultūraugu audzēšanas pārvaldību. Šobrīd trūkst zināšanu par to, kā dažādu sensoru datus var apkopot, lai atbildētu uz konkrētiem vadošo saimniecību jautājumiem. Atkarībā no saimniecības tipa tiks noteikta vislabākā GPS datu sensoru kombinācija. Šī EIP darba grupa arī veiks salīdzinošo pētījumu ārvalstu uzņēmumos, kuros jau ir pieredze GPS sensoru izmantošanā. Lai popularizētu projekta rezultātus, papildus rakstiem specializētajos plašsaziņas līdzekļos tiks rīkotas trīs demonstrācijas.
Plašāka informācija: http://ejuz.lv/f1x
Mārketinga koncepcija inovatīvās ražošanas līnijās gaiļu un dējējvistu nobarošanas perioda beigās
Vācija, Hesene
Sākuma datums – plānotais beigu datums: sākās 2016. gadā, beigsies 2018. gadā.
Pašreizējā situācija, kad bioloģiski audzētas vistas pēc to nobarošanas perioda tiek izmantotas kā industriāli audzētas nav pieņemama, jo visā savas dzīves laikā dējējvistas tiek audzētas ar augstu barības nodrošinājuma līmeni, izmantojot augstas kvalitātes bioloģisko barību. Neskatoties uz to, ka saskaņā ar šiem nosacījumiem, vistas olas un gaļas produkti ir augstas kvalitātes, pēc nobarošanas perioda beigām pārstrāde vairs nenotiek. Reģionāla mēroga tirdzniecība kā klasiskās zupas vistas (broileris) pārdošana nav ļoti pievilcīga, savukārt citas tirdzniecības iespējas tiek reti izmantotas. Turklāt vistu zupas tirgus cenas ir pārāk zemas un neļauj nodrošināt augstu produkta kvalitāti. Projekta ietvaros plānots atklāt novatoriskas produktu līnijas, kas atbilst mūsdienu gatavošanas prasībām un augstākajiem kvalitātes standartiem. EIP darba grupas mērķis ir radīt reģionālu pievienotās vērtības ķēdi, kas visiem iesaistītajiem dalībniekiem radītu lielāku peļņu un nodrošinātu dējējvistu gaļas atzīšanu par augstas kvalitātes produktu visā reģionā. Tiklīdz tiks izveidota pastāvīga dējējvistu mārketinga koncepcija, produktu līnijas un mārketinga iespējas tiks paplašinātas arī attiecībā uz gaiļiem.
Plašāka informācija:
Brūnās puves kontrole kauliņaugļos: prognozēšanas modeļu un audzēšanas prakses izmantošana
Spānija, Katalonija
Sākuma datums – plānotais beigu datums: 2015. gada novembris – 2017. gada septembris.
Katalonijas apkārtnē brūnā puve, ko izraisa Monilinia spp., ir visbiežāk sastopamā augu slimība. Tā rada nopietnus zaudējumus gan pašā laukā, gan pēc ražas novākšanas, jo īpaši sarežģījot augļu realizāciju. Viena no šīs slimības iezīmēm ir tā, ka uz lauka, ražas novākšanas laikā, augļiem var nebūt slimības pazīmju, infekcija parasti attīstās tad, kad augļi nonāk izplatīšanas kanālos un/vai pie gala patērētājiem. Tas rada ievērojamus ražošanas un finanšu zaudējumus iepakošanas uzņēmumiem. Pašlaik galvenā Monilinia spp. kontroles stratēģija ir balstīta uz lauka programmām, kurās izmanto sintētiskos fungicīdus. Tomēr masveida un nepārtraukta sintētisko ķīmisko fungicīdu lietošana izraisījusi tādas problēmas kā rezistentu sēnīšu celmu parādīšanos.
Projekta mērķis ir uzlabot brūnās puves kontroli kauliņaugļos, izmantojot prognozēšanas modeļus, lai izmantotu ārstnieciskus līdzekļus tikai pēc vajadzības un izvēlētos labākos produktus atkarībā no augļa attīstības stadijas un Monilinia spp. klātbūtnes, kā arī novērtētu kultūraugu audzēšanas labas prakses ieviešanas iespējas kopā ar piemērotu fungicīdu programmu. Balstoties uz šo informāciju, kauliņaugļu ražotājiem būs pieejami līdzekļi, lai uzlabotu šīs slimības pārvaldību un kontroli. Turklāt viņiem būs labas prakses rokasgrāmata, kurā norādīta labākā pārvaldības stratēģija.
Plašāka informācija:
Mācību tīkla izveide, lai palielinātu izpratni un vēlmi uzlabot cūku veselību audzēšanas procesā, samazinot antibiotiku lietošanu
Vācija, Lejassaksija un Brēmene
Sākuma datums – plānotais beigu datums: 18.05.2016. –15.08.2019.
Nākamo gadu laikā antibiotiku lietošana ir jāsamazina līdz minimumam. Lai sasniegtu šo mērķi, cūku audzētājiem jāīsteno īpaši lokāli pasākumi, kas samazinātu antibiotiku lietošanu. Tā kā antibiotiku lietošana ir atkarīga no daudziem dažādiem faktoriem, cūku audzētājiem vajadzīga pieeja, kurā tiek ņemtas vērā konkrētās saimniecības problēmas, kā arī dažādi faktori, kas ietekmē dzīvnieku veselību. Lai nepārtraukti uzlabotu darba procesus un tādējādi palielinātu ražīgumu un mazinātu zudumus, nereti mašīnbūvē tiek izmantots jēdziens “mācīšanās fabrika”. Lai īstenotu nepārtrauktu uzlabošanas procesu, kura mērķis ir samazināt antibiotiku lietošanu cūkkopībā saskaņā ar “mācīšanās fabrikas” atklājumiem un pieredzi, tiks izstrādāts apmācību tīkls (iekļaujot cūku audzētājus, konsultantus, veterinārārstus un zinātniekus). Mācību tīkls tiks veidots, balstoties uz cūkkopju, konsultantu un veterinārārstu identificētajiem šķēršļiem un problēmām. Projekta ietvaros tiks izstrādātas vadlīnijas, kas nodrošinās izstrādāto metožu un rezultātu nodošanu citām darba grupām/tīkliem.
Plašāka informācija:
Jauna pieeja mēslošanai un nezāļu kontrolei bioloģiskā rapša audzēšanā
Vācija, Saksija
Sākuma datums – plānotais beigu datums: 01.07.2015. –31.12.2018.
Iekšzemes pieprasījums pēc bioloģiskās rapšu eļļas pašlaik pārsniedz piedāvājumu. Galvenie iemesli, kādēļ ir izveidojusies atšķirība starp pieprasījumu un piedāvājumu, ir zemas un nestabilas ražas bioloģiskās rapšu eļļas ražošanā, kaitēkļi, piemēram, krustziežu spīdulis (Brassicogethes aeneus), nepietiekama slāpekļa lietošana ražas attīstības laikā un plaši izplatītā nezāļu invāzija rudenī. Iepriekšējie pētījumi liecina, ka agrīni novākti un granulēti lopbarības pākšaugi (īpaši baltais āboliņš) bioloģiskajā lauksaimniecībā var kalpot kā labs augu bāzes mēslojums. Pamatojoties uz šiem rezultātiem, EIP darba grupa novērtēs šādu pākšaugu granulu ietekmi uz ziemas eļļas rapsi. Mērķis ir izstrādāt jaunu mēslošanas stratēģiju rapšu sēklu ražošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā, uzlabojot kultūru audzēšanu, mazinot nezāļu invāziju un palielinot graudu ražu.
Plašāka informācija:
Ziemeļbriežu audzēšanas uzņēmumu plānošanas rīks – ganāmpulka tehnoloģiju attīstība
Zviedrija
Sākuma datums – plānotais beigu datums: 01.03.2017. –30.06.2020.
Šī projekta galvenais mērķis ir izstrādāt plānošanas rīku ziemeļbriežu audzēšanai, kas nodrošinātu ziemeļbriežu turētājus ar sekojošām iespējām: piekļūt nacionālās ziemeļbriežu audzēšanas plānošanas datubāzei (RBP) lauka apstākļos, pat attālos apgabalos, kur nav interneta savienojuma; jaunu un esošu ganāmpulku izsekošanas risinājumi vienlaidu integrēšanai, uzraudzībai reālā laikā; iespēja reģistrēt un dalīties ar faktisko informāciju ar citiem ziemeļbriežu ganāmpulku turētājiem un organizācijām.
Projekta laikā tiks izstrādāti trīs inovatīvi produkti:
- Komunikācijas droni: ar virziena antenām aprīkots lidojošs drons no 3G/4G mastiem nosūtīs datus ganāmpulka turētājam. Tādējādi tiks ievērojami paplašināts mobilo tīklu pārklājums attālos reģionos.
- Ziemeļbriežu izsekošanas modulis: papildus drona modulis, kas veic vienlaidu ziemeļbriežu atrašanās vietu datu apkopošanu tajos apgabalos, kuros nav savienojuma infrastruktūras.
- Ziemeļbriežu ganāmpulku mobilā lietojumprogramma: lietotne Apple, Android un Windows mobilajām platformām, kas integrēs GPS izsekošanu, nacionālo datu bāzi ziemeļbriežu audzēšanas plānošanai (RBP) un ziemeļbriežu ganāmpulku turētāju fiksētos ierakstus.
Testēšanā un izstrādē ir iesaistīti:
- divdesmit ziemeļbriežu audzētāju grupas, kas iesaistītas izmēģinājumos, izmantojot ziemeļbriežus, kas aprīkoti ar GPS kakla siksnām;
- viens ziemeļbriežu audzētājs no katra projektā iesaistītā Sāmu ciema, koncentrējoties uz RBP (ziemeļbriežu plānošanas datubāzes) funkcionalitātes jautājumiem, lietotāja interfeisu un tml.;
- četri ziemeļbriežu audzētāji, kuri ir apmācīti kā komunikācijas dronu piloti;
- viens ziemeļbriežu ganāmpulka turētājs, kurš ir apmācīts kā komunikācijas dronu tehniskais atbalsts/serviss.
Plašāka informācija:
Uzturs cilvēka veselībai: akvaponikas sistēmas Rietumpomerānijā
Vācija, Meklenburga,Forpomerna
Sākuma datums – plānotais beigu datums: 01.11.2015. –31.10.2018.
Šī projekta mērķis balstās uz veiksmīgā FishGlassHouse (zivju siltumnīca) projekta rezultātiem. FishGlassHouse ir moderna progresīva akvaponikas iekārta Rostokas universitātē. Akvaponika ir akvakultūras (zivju audzēšanas) un hidroponikas (bezaugsnes augu audzēšanas) kombinācija. Akvaponikā augu augšanai nepieciešamās barības vielas rodas tieši no zivju barības, kuru zivis sagremo un kuras baktērijas pārvērš šķīstošās barības vielās augiem.
Projekta mērķis ir palielināt FishGlassHouse saražoto zivju un augu produktu kvalitāti, kā arī izveidot jaunu ilgtspējīgu piegādes ķēdi, kas balstītos uz ekoloģiski draudzīgu akvaponiku reģionālajiem lauksaimniekiem, dārzniekiem un pārtikas pārstrādātājiem, lai apmierinātu vietējā tirgus vajadzības Rietumpomerānijā (Vācijā), kur šie produkti tiks realizēti. Lai uzlabotu saražoto zivju kvalitāti, tiks mainītas barības sastāvdaļas (piemēram, olbaltumvielas, lipīdi, minerālvielas zivju barībā). Tiks pārbaudītas iespējas palielināt n-3 neaizstājamo taukskābju daudzumu, kā arī dažu minerālu daudzumu zivju filejās. Tajā pašā laikā tiek plānots uzlabot augu recirkulācijas ūdens (procesa ūdens no akvaponikas sistēmas) uzturvielu sastāvu, lai veicinātu augu attīstību. Papildu mēslošanas līdzekļi, ja tādi vispār nepieciešami, tiks samazināti līdz minimumam.
Plašāka informācija:
Piparmētru šķirņu ar īpašam garšām audzēšana un kvalitātes uzlabošana Hesenē
Vācija, Hesene
Sākuma datums – plānotais beigu datums: 2015. –2019.
Tradicionāli Vācija ir viena no vissvarīgākajām ārstniecisko un garšvielu augu ražošanas un pārstrādes vietām Eiropā. Īpaši daudz te vidēja lieluma ražotāju, kas ražo garšvielas, aromātus, uztura bagātinātājus un ārstnieciskos augus, un ir līderi starptautiskā mērogā. Aromātisko piparmētru EIP darba grupa savā projektā koncentrējas galvenokārt uz inovāciju potenciālu piparmētru šķirnēm ar augstu mentola saturu un īpašiem aromātiem. Projekta mērķis ir palielināt lauksaimniecības uzņēmumu konkurētspēju, ieviešot jaunus un tirgojamus produktus ar uzlabotām īpašībām, nodrošinot reģionāli ražotus augstvērtīgus augus pārstrādei, vienlaicīgi nodrošinot ilgtspējīgu, videi nekaitīgu un atbildīgu augu ražošanu. Projekta ietvaros tiks izstrādāti audzēšanas metožu ieteikumi, kas ir piemērotas izvēlēto piparmētru šķirņu vajadzībām.
Plašāka informācija:
Pievienotās vērtības ķēde sojas audzēšanai Hesenē
Vācija, Hesene
Sākuma datums – plānotais beigu datums:2016. –2017.
Pieaug patērētāju pieprasījums pēc dzīvnieku izcelsmes pārtikas, ko ražo, izmantojot vietējo barību, līdz ar to ir nepieciešamība palielināt katrā reģionā atzītās mājlopu barības izmantošanu. Sabiedrības prasības attiecībā uz videi draudzīgu un klimatam labvēlīgu daudzfunkcionālu lauksaimniecību, kā arī Hesenes lauksaimnieku intereses atbalsta pieeju vietējās dzīvnieku barības ražošanas palielināšanai. Sojas audzēšana Hesenē kļūst ekonomiski pievilcīga klimata pārmaiņu un dzīvnieku audzēšanas progresa dēļ. Tā kā līdz šim nav bijusi pieejama specifiska informācija, kas ir nepieciešama mērķtiecīgas un ekonomiski ilgtspējīgas reģionāla mēroga pievienotās vērtības radīšanas ķēdes izveidošanai, ir jāizveido loģistikas un organizatoriski pielāgotas struktūras, lai nodrošinātu atbilstošo dalībnieku iesaistīšanos. Projekta mērķis ir novērst trūkumus vietējā sojas pievienotās vērtības ķēdē posmā “no ražas līdz dzīvnieku barošanai”.
Plašāka informācija:
Ilgtspējīgākas un videi draudzīgākas kviešu ražošanas pievienotās vērtības ķēdes izveidošana
Vācija, Hesene
Sākuma datums – plānotais beigu datums:2016. –2017.
Ilgtspējīgāka lauksaimnieciskā ražošana ir mērķis, kas tiek virzīts visos politiskajos un sabiedrības līmeņos. Ilgtspējīgai un optimālākai slāpekļa mēslojuma izmantošanai pašreiz pievienojamais ir aptuveni 200 kg N/ha un vairāk šo daudzumu ir jāsamazina līdz 170 kg N/ha. Pašlaik cepšanai paredzētu kviešu ražošana visā pievienotās vērtības ķēdē, sākot no izejvielas un beidzot ar konditorejas izstrādājumiem, ir gandrīz neiespējama, jo tā balstās uz augstām prasībām attiecībā pret olbaltumvielu koncentrāciju graudos. Šo prasību dēļ intensīvi tiek izmantoti augsnes mēslošanas līdzekļi un veidojas slāpekļa pārpalikums. Dažādi pētniecības projekti jau parādījuši, ka nepieciešamo cepšanas kvalitāti var sasniegt, izmantojot mazāk slāpekļa, ja tiek ņemti vērā šādi aspekti: šķirņu audzēšana ar augstu lipekļa kvalitāti neatkarīgi no izejvielu olbaltumvielu satura; cepšanas kvalitātes novērtēšana ar optimizētu cepšanas testu, ņemot vērā lipekļa kvalitāti; slāpekļa izmantošanas pielāgošana. Projekta mērķis ir izveidot ilgtspējīgu un sertificētu pielāgotas slāpekļa izmantošanas sistēmu visā pievienotās vērtības ķēdē.
Plašāka informācija:
Inovatīvu stratēģiju novērtēšana un sistematizācija dzeltenās vītes kontrolei
Vācija, Hesene
Sākuma datums – plānotais beigu datums: 2016. –2018.
Vairāku gadu garumā dzeltenās vītes parādīšanās Vācijā un citās Eiropas valstīs, piemēram, Francijā un Itālijā ir izraisījusi lielas problēmas lauka salātu audzēšanā, kas var pat apdraudēt ražotāju eksistenci. Dzeltenās vītes simptomi var rasties atklātā lauka audzēšanā, kā arī slēgtās ražošanas sistēmās, jo īpaši siltumnīcās. Līdz šim nav bijušas ilgtspējīgas un ilglaicīgas stratēģijas dzeltenās vītes kontrolei, bet vītes cēloņi paliek neizskaidrojami. EIP darba grupas mērķis ir atrast inovatīvu risinājumu dzeltenās vītes novēršanai lauka salātos Hesenē, neizmantojot ķīmiskus herbicīdus, un izveidot domnīcu un saziņas platformu attiecībā uz dzeltenās vītes apkarošanu. Nākotnē ir nepieciešama pastāvīga, konstruktīva un uz praksi vērsta zināšanu apmaiņa un risinājumu pieeja, lai būtu iespējams pastāvīgi pielāgoties jaunai pieredzei un mainītiem ražošanas apstākļiem.
Plašāka informācija:
Tiešsaistes lēmumu atbalsta sistēmas ieviešana efektīvai atklātā laukā audzētu dārzeņu apūdeņošanas plānošanai
Vācija, Hesene
Sākuma datums – plānotais beigu datums: 2016. –2019.
Apūdeņošanas plānošanas sistēma “Geisenheimer apūdeņošanas plāns (GS)” dārzeņu kultūrām ir jāpārveido par uz praksi orientētu lēmumu sistēmu, lai nodrošinātu efektīvu, ilgtspējīgu un ekoloģiski pamatotu apūdeņošanas plānošanu atklātā laukā audzētu dārzeņu ražošanai. Šī rīka mērķis ir atbalstīt dārzeņu audzētājus, lai tiktu pieņemts vienkāršs un objektīvs lēmums saskaņā ar ekonomisku un resursu izmantošanas ziņā efektīvu apūdeņošanu. Projekta mērķis ir stiprināt Vācijas dārzeņu ražotāju konkurētspēju lielākajā atklātā laukā audzētu dārzeņu audzēšanas reģionā (Hessia Reed/Vorderpflaz), ar lēmumu atbalsta sistēmu veicinot atbilstību ES Ūdens direktīvām, ES Nitrātu direktīvai un Vācijas rīkojumam par mēslojumu. Tāpat mērķis ir nodrošināt lielu ieguldījumu ilgtspējīgā un resursefektīvā atklātā lauka dārzeņu ražošanā.
EIP darba grupa plāno pārbaudīt un tālāk attīstīt digitālās palīdzības pārvaldības sistēmu – GS-Mobile prototipu. Ar viedtālruni saderīga lietojumprogramma piedāvā iespēju kontrolēt faktisko ūdens stāvokli no jebkura interneta pieslēguma termināla un savlaicīgi saņemt apūdeņošanas ieteikumus.
Plašāka informācija:
Pievienot komentāru