Latvijas pētnieki meklē inovatīvas sapropeļa atūdeņošanas tehnoloģijas

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pētnieki kopā ar sadarbības partneriem – Agroresursu un ekonomikas institūtu, SIA "Ainava GG", SIA "Ogres Piens", SIA "Dagdas aita", SIA "Stādu audzētava "Dimzas"", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju un Stādu audzētāju biedrību – ar ES  ELFLA Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam atbalstu kopš 2018. gada maija strādā  projekta "Inovatīvas dehidratācijas tehnoloģijas pielietojuma izpēte sapropeļa ieguvē, uz sapropeļa bāzes veidotu produktu izmantošanas iespējas augkopībā un lopkopībā" īstenošanā.

Jau iepriekš LLU mājaslapā vēstīts par to, cik nozīmīga sapropeļa potenciāla izmantošanai ir sapropeļa ieguve un tā atūdeņošana, jo tautā sauktās ezera dūņas jeb sapropelis tā ieguves brīdī – to izsmeļot vai izsūknējot no ezera gultnes, var saturēt vidēji 95% ūdens. Tādēļ jo īpaša uzmanība projektā tika veltīta sapropeļa ieguves tehnoloģijai un atūdeņošanai caur ģeotekstila maisiem, gan veicot eksperimentus uz lauka, gan laboratorijas apstākļos.

Pētnieku ieteikumi sapropeļa atūdeņošanas tehnoloģijai

Pētnieki noskaidroja, ka, neskatoties uz sapropeļa ieguves laiku un ieguves tehnoloģiju, visstraujākā sapropeļa atūdeņošanās notiek pirmajos 4–6 mēnešos. Tomēr jāpatur prātā, ka sapropelis, kas ir atūdeņojies, bet nav pilnībā izžāvēts, spēj ne tikai ūdeni atdot, bet to uzņemt arī atpakaļ. Sapropeļa ieguves un atūdeņošanas process ir jāplāno ziemā, lai sapropelis pagūst izsalt, un pēdējie atūdeņošanās mēneši norit pēc iespējas sausākos laika apstākļos. Ierīkojot sapropeļa nosēdlaukus uz ūdensnecaurlaidīgām vai vāji caurlaidīgām gruntīm, ir jāveido ūdeni filtrējošs slānis no dolomīta šķembām vai grants. Šāds risinājums varētu sekmēt sapropeļa ieguvi no ģeotekstila maisiem ar zemāku mitruma saturu, padarot to vieglāk transportējamu.

Vēl pētnieki uzsver, ka sapropeļa atūdeņošanās tempu nosaka sākotnējais sapropeļa mitrums, tajā skaitā ieguves apjoms, bet, kad sapropelis ir zaudējis 10% no sākotnējā abs. mitruma, tas vairs netek un ir transportējams. Pirms ierīkot sapropeļa nosēdlaukus ģeotekstila maisos, pētnieki iesaka izrēķināt ekonomisko izdevīgumu un ņemt vērā iepriekš minēto.

Kad sapropelis ir atūdeņots, ko ar to darīt tālāk?

Zinātniskajos rakstos par sapropeli bieži tiek uzsvērta tā lielā nozīme un plašās izmantošanas iespējas lauksaimniecībā. Tādēļ arī šajā projektā  tika noskaidrots Bižas ezera sapropeļa sastāvs un tā potenciālās izmantošanas iespējas lauksaimniecībā. Sapropelim no Bižas ezera (Andrupenes pagasts) ir salīdzinoši augsta pelnainība, kas atbilst organogēnajam silikātu sapropelim. Šādu sapropeli var izmantot kā augsnes ielabotāju, tādēļ 2019. gadā Agroresursu un ekonomikas institūta izmēģinājuma laukos Priekuļos tika ierīkots sapropeļa izmēģinājums kartupeļiem, bet stādaudzētavā “Dimzas” – garšaugiem, zemenēm un krūmmellenēm. Izmēģinājumu rezultāti būs zināmi nākamgad. Bet tikmēr paralēli laboratorijas apstākļos testēta no sapropeļa iegūto organisko šķīdumu ietekme uz sēklu dīgtspēju.  Pētījumā tika izmantotas gurķu Cucumis sativus L. un zirņu Pisum sativum L. sēklas. Rezultāti parādīja būtisku sapropeļa šķīdumu ietekmi uz zirņu sēklu dīgšanu, bet neuzrādīja efektīvus rezultātus attiecībā uz gurķu sēklām.

Pētījumā tika domāts arī par iegūtā sapropeļa uzglabāšanu, tādēļ tiek pētīta uzglabājamā sapropeļa mikrobioloģiskā aktivitāte gan atšķirīgos temperatūras režīmos, gan lauka apstākļos, siltumnīcā un iekštelpās.

Šogad uzsākti arī izmēģinājumi sapropeļa izmatošanai lopkopībā. Ir zināmi plaši pētījumi par organogēnā sapropeļa izmantošanu kā barības piedevu dzīvnieku un putnu barošanā. Savukārt pētījumā izmantotā organogēnā silikātu sapropeļa, kas satur arī nelielu daļu uzbriestošo mālu minerālu, darbības efektivitāte un izmantošanas iespējas vēl ir pētāmas, tādēļ šajā darba posmā tiks pārbaudīta sapropeļa ietekme uz broileru cāļu un teļu augšanas rādītājiem, veselības stāvokli un kautķermeņa kvalitāti. Līdzīgi tiks pārbaudīta arī no sapropeļa iegūta nātrija humāta efektivitāte.

Pētījums norisinās projektā "Inovatīvas dehidratācijas tehnoloģijas pielietojuma izpēte sapropeļa ieguvē, uz sapropeļa bāzes veidotu produktu izmantošanas iespējas augkopībā un lopkopībā" (Nr. 18-00-A01612-000010), kas tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma "Sadarbība" 16.1. apakšpasākumā "Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projekta īstenošanai".

Informāciju sagatavoja projekta EIP darba grupa

Uzziņa. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ir EIP (Eiropas inovāciju partnerību) tīkla pārstāvis Latvijā, un saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 222 9. punktu EIP darba grupas vai atbalsta saņēmēju grupas atspoguļo projektu īstenošanas gaitu, apkopo rezultātus, un tie tiek publicēti VLT mājaslapā.

Raksta fotogrāfijai ir ilustratīva nozīme