Turpinās pētījumi par kālija humāta izmantošanu govju ēdināšanā

Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā nepārtraukti tiek meklētas iespējas, kā izmantot efektīvas, dabiskas izcelsmes bioloģiski aktīvas barības piedevas, maksimāli ievērojot veselīgas spurekļa vides nosacījumus  savienojumā ar vidi saudzējošu un ekonomiski izdevīgu ražošanas procesu. Līdz ar to LLU pirms diviem gadiem sāka projekta “Jaunas barības sastāvdaļas no Latvijas melnās kūdras – kālija humāta – pārbaude slaucamo govju ēdināšanā” īstenošanu, kura ietvaros pētījumi vēl turpinās.

Lauksaimniecības fakultātes pētniece Aiga Nolberga-Trūpa stāsta, ka globālais pieprasījums pēc lopkopības produktiem, kas ir cilvēka uztura nepieciešama sastāvdaļa, nepārtraukti pieaug, tāpēc lopkopības nozares turpmākai attīstībai ir nepieciešams palielināt lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāti. Vienlaikus pieaugt arī prasības piena produktu kvalitātei. Dzīvnieku ģenētisko potenciālu, augstu produktivitāti, piena kvalitāti un labus atražošanas rādītājus vart realizēt, izmantojot sabalansētas barības devas. Īpaši efektīvas ir tieši dabiskas izcelsmes bioloģiski aktīvas barības piedevas.

“Mūsdienās humāti ir atraduši plašu pielietojumu dažādās cilvēka darbības jomās. Tos izmanto celtniecībā, medicīnā, kā arī lauksaimniecībā – augkopībā un lopkopībā. Humāti ir humīnskābju sāļi – augstas molekulmasas organiskās vielas, kas veidojas dabīgā atmirušo augu sadalīšanās un humifikācijas procesa rezultātā, kas notiek virszemes augsnes slānī ar ūdens, skābekļa un mikroorganismu palīdzību. Humīnskābes spēj viegli izveidot stabilus savienojumus ar metālu joniem, vienlaikus veidojot sāļus ar vairāk nekā sešdesmit dažādiem mikroelementiem. Humātu sastāvā ir fulvoskābes, aminoskābes, makro un mikroelementi, peptīdi, polisaharīdi, olbaltumvielas, vitamīni un fermenti. Sakarā ar dzīviem organismiem viegli pieejamo formu humāti spēj ātri ietekmēt vielu maiņas procesus šūnās, palielināt imūnsistēmu un citas dzīvībai svarīgas īpašības, humāti ir dabiski augšanas un produktivitātes stimulatori,” skaidro pētniece.

Zinātniskie pētījumi pierādījuši, ka humīnvielām piemītot stimulējoša ietekme uz dzīvnieku gremošanas un vielu maiņas procesiem, produktivitāti, piena kvalitāti un veselību. Humīnvielas veicina barības vielu uzsūkšanos, palielina izslaukumu par 15-20%, uzlabo piena kvalitātes īpašības, dzīvnieku reprodukcijas spējas, veicina jaundzimušo teļu dzīvmasas palielināšanos par 22,4% un stiprina imūnsistēmu. Lopkopju pieaugošais pieprasījums pēc dabiskas izcelsmes barības piedevām dzīvnieku ēdināšanā radīja interesi sākt izejmateriālu izpēti no Latvijas dabīgajiem resursiem.

Līdz ar to 2020. gada 30. aprīlī tika uzsākta projekta “Jaunas barības sastāvdaļas no Latvijas melnās kūdras – kālija humāta – pārbaude slaucamo govju ēdināšanā” īstenošana. Tajā LLU Lauksaimniecības, Veterinārmedicīnas un Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāšu zinātnieki sadarbībā ar SIA “Holman” un Auces novada Vītiņu pagasta zemnieku saimniecību “Dukāti” īsteno pētījumus, lai radītu pievienoto vērtību lauksaimniecības produkcijai, veicot jaunas bioloģiski aktīvas barības sastāvdaļas – kālija humāta – pārbaudi slaucamo govju ēdināšanā, izpētot jaunās barības sastāvdaļas ietekmi uz govju produktivitāti, piena kvalitāti, vielu maiņas statusu un atražošanas spējām.

Kā skaidro pētniece un šī projekta vadītāja A. Nolberga-Trūpa, patlaban universitātes Biotehnoloģiju zinātniskajā laboratorijā un “J.S Hamilton Baltic” akreditētā laboratorijā noteikts kālija humāta eksperimentālās partijas ķīmiskais sastāvs. Tajā atšķirīgos apjomos pārstāvēta sausna, kopproteīns, kokšķiedra, NEL, koppelni, kalcijs, magnijs, kālijs, nātrijs, cinks, varš, mangāns, dzelzs, beta-karotīns, vitamīni A, D3, E, C, B1, B2, B9, B12, kā arī humīnskābe un fulvoskābe.

Pētnieciskais darbs turpinās un tā rezultāti būs zināmi 2023. gadā, kad par tiem plašaku informāciju varēs iegūt ikviens interesents. Projekta rezultātā izpētītās jaunās bioloģiski aktīvās dzīvnieku barības sastāvdaļas – kālija humāta – ieviešana praksē spētu sniegt vairākus ekonomiskos ieguvumus: produktivitātes palielināšanos, piena kvalitātes rādītāju uzlabošanos, samazinot ražošanas izmaksas, kā arī reprodukcijas spēju uzlabošanos.

Pētījums tiek īstenots projektā “Jaunas barības sastāvdaļas no Latvijas melnās kūdra – kālija humāta – pārbaude slaucamo govju ēdināšanā” (Nr.19-00-A01620-000076) ar Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstu.

Kontaktinformācija par pētījumu: Aiga Nolberga-Trūpa (aigat@llu.lv).

Projekta darba grupa

Uzziņa: Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ir EIP (Eiropas inovāciju partnerību) tīkla pārstāvis Latvijā, kura viens no uzdevumiem ir informēt par inovācijām un ar tām saistītiem projektiem Latvijā un Eiropā.