Pieejams konferences “Vai viegli būt jaunam laukos?” videoieraksts

Lai saprastu, vai viegli būt kā gados jaunam, tā jaunienācējam laukos, novembra sākumā ikviens interesents bija aicināts piedalīties Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un Jauno zemnieku kluba (JZK) rīkotajā iedvesmas konferencē “Vai viegli būt jaunam laukos?”

Pelēkā novembra diena izvērtās aizrautīgā, sirsnīgā un izzinošā ceļojumā pa jaunu cilvēku saimniecībām Latvijā un ārpus tās. Eiropas Jauno lauksaimnieku padomes viceprezidents Ādams Novaks, kuram arī pašam ir sava saimniecība, uzsvēra: “Dzīve un darbs laukos ir lieliska iespēja dzīvot harmonijā ar dabu, vienlaikus daudz ko mācoties. Ņemot vērā to, ka pašlaik tikai 11% no visām ES saimniecībām pieder cilvēkiem  vecumā līdz 40 gadiem, jauniem cilvēkiem laukos ir jāmeklē sadarbības iespējas kopīgu ideju realizēšanai ar citu valstu jauniešiem, jo to īstenošanai ES ir  daudz noderīgu instrumentu.”

Savukārt Dienvidāfrikas ģimenes uzņēmuma “Greenway farms” agronomijas un izpētes menedžere Anita Brauna ieskicēja savu pieredzi ar sarežģīto saimniekošanu ģimenes lokā: “Esam padsmit cilvēku ģimene un lielākie burkānu audzētāji valstī. Katrs atbild par savu nozari un nevar teikt, ka šis darbs ir prasts, kā daudzi varbūt domā. Saimniekošanā nepieciešamas ķīmijas, agronomijas, grāmatvedības, mārketinga, tehniskās un tehnoloģiskās zināšanas. Mums tās ir. Galvenais uzņēmuma veiksmes pamats – spēja nodalīt ģimeniskās attiecības no darba attiecībām. Tēlaini izsakoties, darbā es uzlieku “menedžera cepuri”, bet mājās – “meitas, sievas, mātes cepuri”. Svarīgi tās nejaukt.”

Jaunais lauksaimnieks Elvijs Brauns, kurš savā senču zemē aizrautīgi audzē daudzas kartupeļu šķirnes, atzina: “Ja ir izdoma, izglītība, tad mazais lauksaimnieks var pelnīt, un ne tikai iztiku savai ģimenei. Laukos pelna ar smadzenēm!”

Bijušais bankas darbinieks, tagad uzņēmuma “DabaLaba” īpašnieks Reinis Pižiks, kurš savā dzimtajā Ances pagastā Ventspils pusē nodarbojas ar tūrismu, uzsvēra: “Ir svarīgi atgriezties vietā, no kuras esi nācis, jo te viss un visi palīdz darboties. Lai sāktu jebkādu biznesu laukos, svarīgi saprast, kas ir tava priekšrocība. Sāc ar maziem solīšiem un dodies uz priekšu. Jāatceras arī, ka tas klients, ko vēlies atrast, “dzīvo” Instagram un Snapchat – tev ir tur jābūt, lai jūs abi satiktos.”

Kārtīgu iedvesmas un aizrautības dzirksti konferencē iedvesa z/s  “Blūdži” saimniece Ināra Mālkalne, kura bija aicināta dalīties pieredzē, kā prast atpūsties un nepārdegt. “Darbi laukos nekad nebeidzas. Nekad. Tādēļ ir jāmāk pateikt – viss, tagad mums ir brīvdiena! Ir svarīgi aizbraukt no savas saimniecības, lai iepazītu ko citu, uzzinātu ko jaunu un iedvesmotos tālākam darbam. Mana devīze vienmēr bijusi – neesi pareizs, esi patiess! To vēlu arī visiem jauniešiem.”

Ik vārds tika tverts aizgūtnēm, klausoties, kādus Latvijas laukus un tajos dzīvojošos cilvēkus daudzu gadu garumā ieraudzījuši un iepazinuši citu nozaru pārstāvji. Visvairāk aizdomāties lika TV raidījuma “Zemes stāsti” veidotājs Armands Tripāns: “Veidojot raidījumu, ikvienā Latvijas malā darba dienu rītos redzam vienu ainu – sēž pieturā vīri un dzer. Piebrauc busiņš un uz darbu paņem vien dažus no tiem. Taču lauki ir vieta, kur neatkarīgi no izglītības vai amata var pelnīt ar smadzenēm. Jautājums ir attieksmē. Jautājums ir – kas ir tavs Zemes stāsts, kura dēļ vēlies būt laukos. Ja laukos vēlas vien lielo piķi pelnīt, nekas nesanāks.”

Tikmēr pasaules apceļotāja un blogere Zane Eniņa, kura pati pieskaitāma pie jaunienācējiem Drustu pagastā, uzsver: “Ienākot laukos, galvenais ir iepazīt kaimiņus un izveidot labas attiecības ar tiem. Tādējādi esmu iepazinusi fantastiskus cilvēkus savā apkaimē! Un vēl. Mēs Latvijā neapzināmies, cik praktiski un zinoši esam, kā ko izgatavot, kā pielietot dabas veltes, salīdzinot ar citu pasaules valstu iedzīvotājiem.”

Interesanti, ka uz attālinātās konferences sākumā uzdoto jautājumu – vai viegli dzīvot laukos? – 70% dalībnieku atbildēja – jā, ir viegli.

Aicinām plašāku ieskatu un iedvesmu no šīs konferences gūt arī pašiem, noskatoties tās ierakstu Youtube atskaņošanas sarakstā ŠEIT.

Ilze Rūtenberga-Bērziņa,

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja