Jaunie cer pelnīt ar dabas vērtībām

Ar degsmi un aizrautību jaunie uzņēmēji stāstīja par savām iecerēm, ar kurām vēlas saistīt dzīvi laukos, prezentējot idejas desmitajā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā konkursā “Laukiem būt!” Lielākā daļa biznesa ideju laukos saistītas ar atpūtu pie dabas, naktsmītņu izveidi un apkārtnes labiekārtošanu, taču bija konkursanti, kuri piedāvāja arī ekskluzīvus produktus.

Kaltēti tārpi kotletēs un dziju abažūri

LLKC Liepājas biroja vadītājs Aleksejs Kačanovs atgādināja, ka konkurss ir atspēriena punkts un iedrošinājums ideju realizēšanai: “Tas ir pats ceļa sākums. Neatkarīgi no tā, ko darīsiet, būs daudz citu pārbaudījumu.”

“Mana līdzšinējā pieredze šajos konkursos ir tāda, ka jauniešiem mērķi ir piezemēti. Novēlu nebaidīties, mērķiem ir jābūt pēc iespējas ambiciozākiem,” savukārt sacīja ilggadējais konkursa žūrijas pārstāvis, finanšu instrumenta ALTUM pārstāvis Kārlis Jozeps. Trešais žūrijas loceklis bija Dienvidkurzemes novada pašvaldības Attīstības un uzņēmējdarbības daļas vadītājs Gints Ločmelis. “Prieks redzēt tik daudz radošu ideju. Manuprāt, visas ir dzīvotspējīgas, jāatrod pareizais piegājiens,” iepazīstoties ar idejām pirms prezentēšanas, viņš izteica savu vērtējumu.

Kristīne Sīle ir Jūrmalciema sabiedriskā centra administratore, bet savā biznesā viņa iecerējusi audzēt miltu tārpus, kā galaproduktu pārdodot kaltētus tārpiņus mazos iepakojumos. “Maijā pieņemts lēmums, ka arī Latvijā pārtikā drīkst lietot insektus, un tā ir perspektīva nozare. Amerikā un Eiropas valstīs kaltētus un samaltus miltu tārpus liek klāt miltu izstrādājumiem, lieto arī kā gaļas aizstājēju. Mana iecere ir izveidot nelielu ražotni, kas audzē tārpus un pēc tam apstrādā. Mums ir liela kūpinātava, kur tēvs kūpināja zivis, tagad tā stāv neizmantota,” pastāstīja Kristīne. “Audzēt ir vienkārši, galvenais ir siltums. Vajag plauktus ar kastēm. Kā barību izmanto zāģu skaidas, bet manā gadījumā tie varētu būt graudi – kaimiņos ir labības audzētāji,” žūrijai skaidroja idejas autore. Viņa atzīst, ka uzņēmējdarbībā ir iesācēja, vispirms gribot izmēģināt ideju pati savām vajadzībām. Miltu tārpus varētu realizēt veselīga dzīvesveida un bioloģiskās produkcijas veikaliņos. K. Jozeps un G. Ločmelis arī norādīja, ka primāri būtu domāt tieši par preces noietu, ņemot vērā, ka Latvijā lietotāju skaits vēl varētu būt neliels.
Savukārt Elīna Tetere un Kristiāna Šnore ir ieprecējušās Pāvilostā. Viņas ar savu dizaina uzņēmējdarbību iecerējušas šo vietu padarīt ne vien par tūrisma pilsētu, bet arī vietu, kas piemērota citādai uzņēmējdarbībai. “Gribam veidot lampu abažūrus. Karkass būtu no metāla stieplēm, ar diegiem apvīts, rakstains,” pastāstīja Elīna. Jaunietes cer, ka produktu novērtēs cilvēki ar labiem ienākumiem, kuri ir estēti. “Svarīgākais ir atrast ceļu, kā iepatikties klientiem, bet pašlaik Latvijā tādi kā mums nav manīti,” piebilda Elīna, paužot, ka abažūru tirgus ir plašs un produkta cena varētu būt augstāka. “Tas ir izteikts dizaina produkts. Jums būtu jāmēģina iedabūt to tirgū, kādā veikalā,” komentēja G. Ločmelis. 

Magnēts tūristiem – vietu stāsti

Evijai Lībei ir ideja atjaunot un izveidot “Brīvo dabas šķūni” Jūrmalciemā, kur norisinātos videi draudzīgas aktivitātes. “Spēļu vakari, nometnes, augu iepazīšana dabā, vides darbnīcas, nakts pārgājieni ar zvaigžņu vērošanu un pasaku stāstīšanu pie ugunskura,” viņa uzskaitīja plānoto. Paredzētd arī īrēt telpas pasākumiem. Tikai jāsaprot, kādus finanšu instrumentus izmantot, norādīja arī žūrijas pārstāvji.
“16 gadus dzīvoju Ziemupē, šķita, ka lauki ir briesmīgākais, kas var būt. Atmuku uz Liepāju. Pēc desmit gadiem sapratu, ka lauki ir liela vērtība,” savu stāstu sāka Madara Jaunciema. “Nav man pieredzes uzņēmējdarbībā, bet es nebaidos no izaicinājumiem,” viņa uzsvēra.

Jauniete stāsta, ka viņas ģimenei ir zeme ar divstāvu māju, kas agrāk izmantota bišu dravai. “Namiņš ir 500 metri no jūras un pie upes. Gribētu pie sevis aicināt ciemos cilvēkus, kuriem patīk būt laukos,” pastāstīja Madara. Viņa iecerējusi iztaujāt biškopības pazinējus par šīs dravas mājas pielietojumu, lai būtu savs īpašais stāsts, kas piesaistītu tūristus un atšķirtu namiņu no tajā apkaimē daudzajām esošajām viesu mājām un citām naktsmītnēm. Viesi arī dāvanā saņemtu medus burciņu.

Bunkas pagasta Krotes “Velēkņos” Gita Ūtēna savas ģimenes īpašumā vēlas ierīkot telšu, piknika un ugunskura vietas, atpūtu pie un uz ūdens. Plānota arī pastaigu un velotrase, kas aizvestu uz trīs kilometrus attālo Kalvenes zoodārzu. Peļņa iecerēta no plosta, ar kuru varēs iebraukt ūdenī un baudīt atpūtu. “Plostam būs jumts, galds, grils, sēdvietas,” sacīja Gita. Kā papildu bonuss būtu vēsturisku vietu apskate apkārtnē. Te ir ozols ar 102 gadu senu gravējumu dobumā – saulīte, kas attēlota uz Latvijas karavīru cepurēm. Te arī bijusi Kurzemes katla kapitulācijas vieta – ir saglabājušies ierakumi no kara.

Savukārt Ievas Balodes ideja ir Virgas pagastā veidot glempingu “Tuvāk dabai”. “Man ir īpašums meža ielokā, kur aug veci ozoli, apkārt ir tikai daba. Cilvēki mūsdienās ļoti izdeg, sēžot pie datoriem. Tur nebūs internets, elektrība, bet telts ar ērtībām. Varēs baudīt mieru,” viņa aprakstīja savu ieceri. Blakus ir Paplakas pilskalns, vēsturiski kapi, ir skats uz Virgas upi. “Manuprāt, cilvēkiem ir apnikušas viesnīcas, viņi mūk ārā no pilsētas mūriem,” pauda Ieva. Žūrijas pārstāvji norādīja, ka svarīgākais, attīstot šo tūrisma uzņēmējdarbību, ir saprast, kādi būs šīs vietas bonusi un kā tā atšķirsies no vienkārši mežā uzceltas telts un atpūtas dabā skaistā vietā.

Vēl papildus Ievai ir ideja piemājas saimniecībā audzēt sausseržus, kas Latvijā vēl ir maz kultivēts un iepazīts augs. Arī šī produkcija varētu ieinteresēt viesus.

Konkursā vēl piedalījās un savas idejas prezentēja Amanda Šeškauska, kura plāno dekoratīvo augu tirdzniecību un dobju izstrādi Durbē, Elīza Melbārde, kura iecerējusi audzēt stādus, izmantojot aprites ekonomikas resursus. Bet Artūrs Alberts un Megija Līva Alberta plāno izveidot savu viesu namu.

Liene Kupiča,
žurnāliste
Laikraksts ”Kurzemes Vārds”
(www.kurzemes-vards.lv)

Foto:
Kristiāna Šnore – viesošanās pie mācību un konkursa dalībnieces Zanes Gustas (“Lavander Beach Villa”)
Gita Ūtēna – vēstures liecības un idejas īstenošanas iespēju lauks