Liela interese par ķiploku audzēšanu

Lauksaimniekiem ir ļoti liela interese par ķiploku audzēšanu, tāpēc  Talsu konsultāciju birojs 4. jūnijā organizēja jau otro saimniecību apmeklējumu ķiploku audzēšanas interesentiem. Šoreiz kurzemnieki devās uz Zemgali.

Jelgavas novadā, Vilces pagastā apmeklējām “Paitēnu “saimniecību, kas ir ķiploku un graudaugu audzētāji. Ķiploku audzēšanu uzsāka 2013. gadā. Saimniecības īpašnieks Gundars Ceplītis atbildēja uz dalībnieku  jautājumiem par ķiploku audzēšanu un dalījās pieredzē par darba  uzsākšanu. “Paitēni” pirmajā gadā sāka ar pushektāra apstādīšanu, kurš pilnībā izsalis. Ar lāpstu tika novākti vien nieka 40 kilogrami. Nākamajā gadā tika mēģināts vēlreiz, un iestādīti 0,3 ha ķiploki, no kuriem tika novāktas jau 2,5 tonnas! Katru gadu platības pakāpeniski palielinātas, un nu jau saimniecība ķiplokus audzē 13 ha platībā.  Tiek audzēta ziemas ķiploku šķirne “Ļubaša”, un visa raža tiek realizēta Latvijas tirgū līdz novembra vidum.

Turpat netālu Elejas pagastā  ir “Ķimjāņu” saimniecība, kur saimnieko Artūrs Kims.  “Ķimjāņi” patlaban audzē ķiplokus 13,6 ha platībā, ir no pirmajām saimniecībām Latvijā, kas sākusi audzēt šķirni “Ļubaša”.  Sāka pamazām, ar mazām platībām, lietotu tehniku, lai saprastu, vai ķiploks ir tā īstā kultūra, ko audzēt, vai tas saista. Artūrs Kims uzskata, ka biznesā jāiegulda maksimālais, lai arī maksimālais nāktu atpakaļ. Tas attiecas arī uz sēklas materiāla iegādi, kur “Ķimjāņu” saimniecība investē vairāk nekā vidēji citi audzētāji. Ķiploku ražu 20-30% eksportē uz Igauniju, pārējo realizē tepat Latvijā.

Braucienu noslēdzām ar “Ķiploku pasaules” apmeklējumu Olaines novada Uzvaras Līdumā, kas nodarbojas ar ķiploku un dārzeņu pārstrādi neierastos veidos. Saimniece Antra Zeiliņa ar ģimeni īpašumu veido un saimnieko jau astoņus gadus. Pārstrādes produktiem tiek izmantoti tikai pašaudzēti produkti. Ķiploki tiek audzēti 0,5 ha lielā laukā – vagās, jo tas ir optimālais lauks, ko saimnieki var apstrādāt ar rokām. “Ķiploku pasaulē” ķiplokus var nogaršot saldā, asā, sāļā un marinētā veidā. Daži no produktiem ir: ķiploku ledenes, aveņu-ķiploku mērce, marinēti ķiploku ziedi, asās mērces, ķiploku pulveri u. c. Pie šādas biznesa idejas nonākusi krīzes gados, kad Antra Zeiliņa palikusi bez darba un gribējies strādāt sev. Tika izmantoti Latvijs Lauku konsultāciju un izglītības centra piedāvātie semināri, lai saprastu, ko darīt. Nu jau ceturto gadu Antra  pieņem viesus degustāciju zālē, kas sākotnēji bijusi domāta kā saimniecības ēka.

Ķiploku audzēšanā katrs gads ir citādāks, ļoti daudz kas atkarīgs no laikapstākļiem. Šogad ķiploku saimniecību īpašnieki prognozē labas ražas. Latvijā ik gadu ķiploku stādījumi palielinās par 60-90 ha.

Katrīna Kļimovska,

LLKC Talsu nodaļas uzņēmējdarbības konsultante