Māris ar ģimeni sāk kaņepju audzēšanu Jelgavas novadā

Stāsta Māris Pafrats: – Mēs esam liela radu saime, trīs ģimenes nu jau četrās paaudzēs, kura veido spēcīgu komandu. Jaunākajam palīgam ir tikai divas nedēļas, bet vecākajam – septiņdesmit astoņi gadi. Esam uzsākuši kaņepju audzēšanu un izveidojuši SIA “Senlejieši”, kas  nodarbosies ar lauksaimniecības produktu pārstrādi Jelgavas novadā, šajā gadījumā ar kaņepju pārstrādi.

Nesenā pagātnē, kad strādāju Latvijas Lauksaimniecības universitātē par IT inženieri, iepazinos ar interesantu profesoru no Lauksaimniecības fakultātes – agronomijas doktoru Aleksandru Adamoviču. Samērā bieži viņam bija vajadzīga mana palīdzība un bieži vien runājām par lauksaimniecību, jo man tā ir tuva tēma. Gandrīz visas savas bērnības vasaras esmu nodzīvojies pa Gulbenes novada Galgauskas pagasta z/s “Lācīši”, kur saimnieko onkulis Staņislavs un brālēns Gints. Tieši tur, palīdzot tēvocim un brālēnam, ieguvu savas pamatzināšanas par lauksaimniecības procesiem un to norisi.

Ideja rodas sarunā ar agronomijas doktoru

Runājot ar Aleksandru Adamoviču, kurš ir lielā daudzumā veicis pētījumus par kaņepēm, to audzēšanu un apstrādi, radās ideja – kāpēc nepamēģināt? Lai gan pašam nav akadēmiskas pieredzes lauksaimniecībā, bet vismaz ir saprašana par pašiem pamatiem, tā 2019. gada pavasarī pirmo reizi tika iesētas kaņepes 0,5 hektāru laukā. Tā kā pašiem zemes nav, bet ģimenes draugiem tā ir, noslēdzām vienošanos par zemes izmantošanu. Sākumā  vēl nebija lielas sapratnes, ko un kā labāk darīt, tad ne uz ko daudz necerējām. Pirmajā gadā novācām maz, bet ieguvām vērtīgu pieredzi un mācību, kā audzēt un novākt labāk un pareizāk. Novākšanas process ir visdarbietilpīgākais – lai iegūtu kaņepju lapas un ziedkopas, tiek izmantots trimmeris, bet ziedkopas tiek nogrieztas ar dārza šķērēm. Ilgs un manuāls darbs. Sēklas tiek novāktas ar parastāko labības kombainu, tikai nedaudz pieregulējot to, jo ir sava specifika. Novākšana nerit tik ātri, jo kaņepes pastiprināti aptinas ap kombaina agregātiem. Pēc kulšanas diena jāvelta kombaina iztīrīšanai. Pēc novākšanas sēklu izvieto ventilējamā apcirknī un kaltē līdz aptuveni 13% mitruma. Pēc tam jau notiek tīrīšanas darbi. Pirmajā gadā novāktās lapas izkaltējām tējai pašpatēriņam, apzinājām, cik daudz labu īpašību un labvēlīga ietekme uz cilvēka ķermeni ir kaņepju lapu tējai: palielina sarkano asins šūnu skaitu asinīs, attīra ķermeni, rūpējas par hormonālo līdzsvaru, novērš nierakmeņu veidošanos, stimulē imūnsistēmu, aptur novecošanos, uzlabo zarnu trakta darbību, palīdz bezmiega gadījumā, nomierina, kad ir uztraukumi, veicina brūču sadzīšanu, rūpējas par veselīgu mutes dobumu, mazina hroniskas sāpes. Piedevām tēja ir garšīga, redzam tai potenciālu.

Gan lapu, gan sēklu ieguve

Jau 2020. gadā tika iesētas kaņepes 1,5 ha platībā, šķirne ‘Futura 75’ viena hektāra apjomā un ‘Felina 32’ 0,5 hektāra apjomā. ‘Futura 75’ ir vairāk paredzēta lapu un šķiedras ieguvei, bet ‘Felina 32’ – sēklām. Mēs sēklas pasūtām, izmantojot Lietuvas kolēģu pakalpojumus, jo tur ir skaidri saprotama cenu politika un ērta piegāde. Šogad novākšanā piedalījās visa kuplā radu saime vairāk nekā nedēļas garumā, tika iegūtas 4 tonnas kvalitatīvu sēklu. Mūsu mērķis ir uzsākt un attīstīt kaņepju pārstrādi, jo, tāpat kā lapām, arī sēklām ir daudz labu īpašību, lietojot tās uzturā – kaņepju sēklas ir pilnvērtīgs olbaltumvielu avots, jo tās satur visas neaizvietojamās aminoskābes, turklāt kaņepes ir vienīgais augs, kuru olbaltumvielas ir ķermenim tik ļoti viegli asimilējamā formā, kaņepju eļļā, iespējams, ir visaugstākais neaizvietojamo taukskābju (Omega-3 un Omega-6) saturs, salīdzinot ar citām sēklām. Tiek minēts, ka šo taukskābju attiecība ir ideāli piemērota cilvēka ķermenim. Esam veikuši daudz izmēģinājumu un eksperimentu, pievienojot produktiem kaņepes – pārbaudīts ir kaņepju sviests, tēja un eļļa. Atsauksmes ir labas. Kaņepju čipsi arī ir ļoti kraukšķīgi un labi, bet nedaudz jāpiestrādā pie čipsu cietības.

Līdzdalība arī VLT aktivitātēs

Piedalījos VLT aktivitātē “Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai” 2020. gadā,  kur prezentēju kaņepju produkciju, un bija iespēja degustēt kaņepju sviestu uz maizes un kaņepju tēju. Dalībnieki un žūrija sniedza pozitīvas atsauksmes un bija ieinteresēti šī ne tik parastā produkta garšā un īpašībās.

Mēs pašlaik vēl produkciju nepārdodam, jo izejmateriāls tiek tīrīts un jāsagatavo nepieciešamie papīri PVD un citām valsts iestādēm, lai visu varam godīgi un caurspīdīgi uzsākt. Pēc PVD sertifikācijas ir jau idejas interneta veikalam gan Facebook, gan Instagram platformās. Protams, tiks izmantota arī e-komercijas vide, kura nav balstīta sociālajos tīklos. Plānos ir ražot un pārdot kaņepju sēklas, eļļu, sēklu čaumalas,  čipsus, proteīnu, sviestu u. c. Ir padomā kaņepju betona ražošana, bet tur ir nedaudz jāapgūst celtniecības teorija, jo ir ideja tieši kaņepju betonu izmantot šķūņa un pirts celtniecības darbos.

Liels darbs jāiegulda sabiedrības izglītošanā

Ļoti liels darbs jāiegulda, lai izglītotu sabiedrību par kaņepēm. Aprunājoties ar daudz jaunāka un arī vecāka gadagājuma cilvēkiem, ar kaņepēm pirmās asociācijas – vai es audzēju narkotikas? Ir skumji, ka ir aizmirsts, ka mūsu senči pirms lielā industriālā buma audzēja kaņepes un linus lielā vairumā. Kad cilvēkiem piedāvā kaņepju tēju, lielākoties viņi pasmaida un vaicā, vai varēs pēc tam braukt?

Latvijā, audzējot sertificētas industriālās sējas kaņepes laukā, nav iespējams izaudzēt kaņepes ar augstu THC² saturu, jo mums nav tik ilgas, karstas un mitras vasaras, piemēram, kā tas ir Indijā vai citur tajā reģionā. Papildu tam, mēs ļoti vēlētos, lai Eiropas līmenī tiktu sakārtoti jautājumi par kaņepju tēju un par CBD¹ eļļu. Jau tagad ir novērojams, ka daudzi tirgoņi Latvijas interneta vidē pārdod CBD eļļu saturošus šķidrumus. Tas nav īsti godīgi pret vietējiem uzņēmējiem, jo Latvijā oficiāli nedrīkst nedz ražot, nedz legāli tirgot šāda tipa eļļas. Protams, šis ir ļoti ienesīgs bizness, kurā mēs arī labprāt iesaistītos, bet pagaidām tas nav iespējams. Par kaņepju tēju stāsts ir vēl interesantāks. Agrāk to varēja tirgot, tagad vairs nedrīkst. Ir saprotams, ka CBD ietekme uz cilvēku vēl nav izpētīta, bet ir nepieciešami vienādi noteikumi visiem.

Būs perspektīvi darboties ar kaņepēm

Pagaidām neesam piesaistījuši Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējumu, jo tikai iesākam audzēšanu, bet nākotnē noteikti to darīsim. Gan es, gan ģimene redz, ka ar kaņepēm būs perspektīvi darboties. Mēs noteikti vēlētos visu vienā vietā –   lauku, ražotni ar pārstrādes iekārtām. Pašlaik esam izkaisīti pa visu Jelgavas novadu. Kaņepju lauks mums ir Mazlaukos un ražotne Vītoliņos. Sēklu izžāvēt un iztīrīt pagaidām varam tikai z/s “Lācīši” Gulbenes pusē. Pašiem ir zeme Jēkabniekos un labprāt tur arī iegādātos papildu zemi kaņepju laukam un angāra celšanai. Noteikti gribētu iegūt starptautisku audzēšanas un pārstrādes pieredzi par kaņepēm, jo šis trends arvien vairāk attīstīsies. Cilvēki tiecas pēc dabiskā, un viņu maksātspēja katru gadu arvien pieaug.

Kaņepju audzēšanu var uzsākt ikviens. Pat cilvēks bez speciālas lauksaimniecības izglītības. Protams, ja ir iespēja, nepieciešams iziet kādus lauksaimniecības/uzņēmējdarbības kursus, lai kaut nedaudz saprastu pamatus. Tās pat var izaudzēt bez jebkādiem minerālmēsliem un ķimikālijām. Galvenais ir darīt lietas ar mīlestību un mīlēt to, ko tu dari. Peļņas vismaz trīs pirmos gadus nebūs, jo, kamēr saprot visas kļūdas un infrastruktūras mīnusus, tas prasa gan laiku, gan finansiālos ieguldījumus.

Agnese Stivriņa,
Jelgavas biroja lauku attīstības konsultante

Foto: Māris Pafrats

___________________

¹ CBD saīsinājums kanabidiolam, kas parasti atrodams rūpniecisko kaņepju augā un vēl dažos. Šim ķīmiskajam savienojumam ir labvēlīga ietekme uz veselību, nemainot un neapreibinot jūsu prātu.

² THC (tetrahidrokanabinols), kas atrodams Cannabis sativa sugās, ir pazīstams ar savām psihoaktīvajām blakusparādībām.

Saīsināti no cbdella.lv