Starptautiskā biškopības konference Ludzas novadā

Šī gada 12. augustā Ludzas novada Salnavā norisinājās VII Starptautiskā Latgales reģiona biškopju konference. Konferenci organizēja Latvijas Biškopības biedrības Ludzas nodaļa sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru. Pasākumu atbalstīja Ludzas novada pašvaldība un Valsts Lauku tīkls.

Konferences tēma bija Latvijas biškopības vēsture dažādos laikaposmos. Pasākumu atklāja Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs un Ludzas novada domes priekšsēdētāja 1. vietniece Ināra Silicka. Konferences dalībniekus ar muzikālu sveicienu priecēja Salnavas pašdarbnieki.

Pirmā ar savu referātu par Ludzas nodaļas biškopības vēsturi  uzstājās Latvijas Biškopības biedrības Ludzas nodaļas vadītāja Inese Zeiļuka. Latgales pusē biškopības nozare bija attīsīta jau pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Toreiz medus tika ražots diezgan lielos apjomos, taču tas bija ļoti lēts, bija ekonomiski neizdevīgi medu pārdot vietējā tirgū. Tāpēc, savstarpēji kooperējoties, vietējie biškopji rada iespēju eksportēt medu uz Vāciju. Taču padomju gadi biškopības nozares attīstību nesekmēja, darbinieku paviršības un zināšanu trūkuma dēļ  kritās ražība.

Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšēdētājs Armands Krauze pievērsās pesticīdu lietošanas vēstures tēmai. Jau pirms 4,5 tūstošiem gadu tika lietoti insekticīdi – sēra savienojumi.  Visvairāk un nekontorolētāk pesticīdi tika lietoti Padomju Savienības laikā. Pesticīdu lietošana bija ikdiena gan kolhozu laukos, gan piemājas dārzos. Cilvēka organismam ļoti kaitīgas vielas tika lietotas pat sadzīvē – blusu un utu apkarošanā.  Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas un Latvijas iestāšanās ES  pesticīdu lietošanai tika pievērsta aizvien lielāka uzmanība. Tāpat arī attīstoties laboratoriju iespējām noteikt kaitīgo vielu atlikumu pārtikā, dabā, ir lielāka iespēja kontrolēt kaitīgo vielu lietošanu.

Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšēdētājs Juris Šteiselis aicināja ikvienu biškopi piedalīties Latvijas biškopības nozares vēstures veidošanā, fiksējot dažādus notikumus gan fotorgrāfijās, gan video, veidojot piezīmes, saglabājot inventāru, veidojot personīgās kolekcijas vai arī apvienojoties. Kā pozitīvs piemērs tika minēts Daugavpils biškopības biedrības izveidotā medus etiķešu kolekcija.

Latvijas Biškopības biedrības Daugavpils nodaļas vadītāja Gunta Some bija apkopojusi faktus par Daugavpils  puses biškopības vēsturi. Arī viņa uzsvēra, ka Padomju Savienības gados biškopības nozarei netika pievērsta pietiekama uzmanība, bet galvenā bija noteikto ražošanas plānu izpilde, kas arī bija ļoti formāli, piemēram, ja kādai saimniecībai bija pēc plāna jāievāc 100 kg medus, tad pēc fakta atskaitēs tika atspoguļots 101 kg.

Balvu puses biškopības nozares vēsturi pētīja Balvu biškopības nodaļas vadītājs Jānis Kuprišs. Viņš uzsvēra, ka arī Balvu rajonā biškopības nozare saimniecībās bija tikai kā palīgnozare, kura galvenokārt  tika vērsta uz apputeksnēšanas uzlabošanu. Vidējā ražība bija 5-7 kg medus no saimes. Katra biškopja aprūpē bija vidēji 70-80 bišu saimes.

Ļoti līdzīgi biškopības nozare attīstījās Lietuvā. Zarasu Biškopības biedrības vadītāja Meilute Močiškīte dalījās atmiņās par Latvijas un Lietuvas biškopju savstarpējo sadarbību. Kā jau kaimiņvalstīs, abu valstu biškopjiem bija līdzīgas problēmas, risinājumus kurām rada te lietuvieši, te latvieši. Tapēc vieni pie otriem aktīvi devās pieredzes apmaiņas braucienos.  Lietuvas biškopji bija iecienījuši Latvijas biškopju ražotos stāvstropus.

Rēzeknes Biškopības biedrības nodaļas vadītājs Māris Dakuls rādīja unikālas fotogrāfijas, kuras bija saglabājis Nagļu pagasta biškopis Andrejs Volks. Fotogrāfijas tapušas ilgā laika posmā, bet unikāls bija tas, ka bildēts viens un tas pats bišu strops. Pēdējā fotogrāfija tapa pavisam nesen, bet bišu strops ir jau 111 gadus vecs.  Strops ir savdabīgs savā uzbūvē, tam ir atverama lūka, caur kuru stropā sadzītas bites, kuru spiets tika noķerts uz bluķa.

Muzejpedagoģe Iveta Mize pārstāvēja Ogres tehnikumu un izklāstīja Vecberu Biškopības tehnikuma vēstures nozīmīgākos faktus, dalījās tehnikuma absolventu atmiņu stāstos. Vecbebru Biškopības tehnikums tika dibināts 1922. gadā kā skola ar divu gadu apmācības kursu. Ineresants fakts bija tas, ka tehnikuma  saimniecības bišu saimes medus ieguvei veda uz Karēlijas izcirtumiem, kuri bija bagāti ar viršiem un vējkaņepēm.

Savukārt Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra biškopības konsultants Guntars Melnis bija pētījis dažādus rakstus par biškopības nozari izdevumā “Dārzs un Drava”. Viņš atzina, ka šajos izdevumos var rast ļoti vērtīgu un mūsdienās noderīgu informāciju. Daudzu problēmu risinājumi ir atrodami jau padomju laika literatūrā, taču aizvien par tiem tiek diskutēts. Piemēram, stropu uzbūve un skreju lielums. Jau padomju gados tika rakstīts, ka to optimālais izmērs ir 12-15 cm, lai vienlaicīgi var pārvietoties divas bites, viena otrai netraucējot. Taču joprojām šī tēma ir aktuāla un diskutējama. Tāpat viņš minēja faktu, ka plastmasas bišu stropi mūsdienās tiek uztverti kā jauninājums, taču tādi stropi tika lietoti jau 1962. gadā.  Tātad vēsturē var rast arī mūsdienām atbilstošus risinājumus.

Lai biškopības vēsturi arī vizualizētu, biškopji uz konferenci bija ieradušies ar saviem biškopības vēstures eksponātiem.

Neskatoties uz aktīvo sezonu un laika trūkumu, uz konferneci bija ieradies kupls dalībnieku pulks no Ludzas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils, Balvu novadiem. Konference bija lieliska iespēja biškopjiem atpūsties no ikdienas darba, satikt kolēģus, gūt vērtīgu pieredzi un iedvesmu no kolēģu optimisma.

Karīna Koroļonoka,
LLKC Ludzas biroja vadītāja