Uzticīgs piena lopkopībai

Vienā no lielākajām Balvu novada piena lopkopības saimniecībām strādā trīs paaudzes. Šis ir labs paraugs paaudžu nomaiņai, kas balstīta uz zināšanām, pieredzi un piederību. Pamatus stiprai ģimenei veido Līvija un Pēteris Ločmeļi savā zemnieku saimniecībā “Iesalnieki”.

Dodoties uz “Iesalniekiem”, jau no lielceļa paveras skats ar daudzām saimniecības ēkām, augstām siena ruļļu piramīdām un lielo govju ganāmpulku. Izbraucot caur lopu, tehnikas un ēku ielenktu mazo lauku celiņu, var nonākt mājas pagalmā, kas ieskauts ziedu burvībā. No mājas lepns iznāk saimnieks Pēteris, smaidošs un viesmīlīgs. Pirms tikšanās bija vienošanās, ka sarunā varētu pievienoties arī jaunā paaudze. Uz mirkli cerība gaist, bet tad pagalmā ienāk trīs braši puiši, tikpat smaidīgi kā Pēteris. Un saimnieks iepazīstina ar savu lielāko atbalstu – mazdēliem Raivo, Armandu un Raimondu. Saimniecības apskates laikā katram no viņiem ir, ko stāstīt un rādīt gan pie tehnikas, gan pie gotiņām. Saruna turpinās mājā, kurā valda viesmīlība un mājīgums.

Balvu novada Briežuciema pagasta zemnieku saimniecība “Iesalnieki”

• Reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 1996. gadā.
• Nozare – bioloģiskā piena lopkopība.
• Slaucamas govis – 105, telītes atražošanai – 35.
• LIZ platība 227 ha,
• Strādājošo skaits 5.

Kas ir saimniecības veiksmes atslēga?

Uz šo jautājumu atbilde nebija ilgi jāgaida un vienbalsīgi izskanēja vārds “ģimene”. Un tie nav tikai vārdi. Sarunas laikā ar apbrīnu varēja vērot mazdēlu cieņu pret vectēvu, kad viņš runā. Pēterim patīk stāstīt garus stāstus no kolhoza laikiem, gremdēties atmiņās un atcerēties dažādus piedzīvojumus savā saimniecībā. Kaut brīžiem sarunas pavediens aizveda prom no tēmas, neviens neiebilda, pacietīgi un ar cieņu klausījās. Radās sajūta, ka mazdēli tver katru vārdu, mācās no vectēva un ieklausās viņa teiktajā. Tas patiešām veido stipras ģimenes atmosfēru.

Pēteris stāsta, ka šī ir dzimtas zeme, kur saimniekojuši arī viņa senči. Kopš viņa bērnības Ločmeļu mājās esot bijušas slaucamās govis. Tēvs kolhozā esot bijis lauku brigadieris un linu posminieks. Apkārtnē ir samērā smagas un akmeņainas augsnes, tāpēc lopkopības nozarei atbilstošas. Tajos laikos tika turētas divas gotiņas un viens jaunlops. Vairāk nedrīkstēja. Kad Pēteris apprecējās, abi ar sievu turpināja nodarboties ar piena lopkopību un deviņdesmito gadu beigās, izveidojot zemnieku saimniecību, palika uzticīgi piena lopkopības nozarei. Šobrīd saimnieki ir jau pelnītā atpūtā, bet ikdienā nevar sēdēt dīkā un ir priecīgi, ka jaunākajai paaudzei ir interese par saimniekošanas turpināšanu un attīstīšanu. “Iesalnieki” ir bagāta zemnieku saimniecība, jo tajā plecu pie pleca strādā vairākas paaudzes, ikdienā valda lietišķas sarunas un pieredzes apmaiņa, un vecākā paaudze ieklausās arī jauno uzskatos un spriedumos.

Katram savi pienākumi

Sarunas sākumā, lūdzot Pēteri pastāstīt vairāk par savu saimniecību, viņš kautrīgi atteic: ”Ko tur daudz stāstīt? Strādājam visi kopā. Slaucam gotiņas. Viņu ir daudz, visas labas. Varētu turēt vēl vairāk, bet tad vajag būvēt vēl vienu kūti. Ne par ko nesūdzamies. Viss mums ir labi. Darba pietiek.” Var redzēt, ka saimnieks ir darītājs un pat pie šīs iespējas palielīties viņš ir kautrīgs. Varbūt jaunā paaudze var papildināt? Raimonds un Armands ir vietējie. Raivo dzimis un audzis Jelgavā, bet katras garākās brīvdienas un vasaras pavadījis pie vecvecākiem “Iesalniekos”. Raimonda specialitāte ir auto mehāniķis, ir mācījies par veterinārārstu, bet dažādu iemeslu dēļ nepabeidza studijas un tagad turpina apgūt lopkopību Smiltenes tehnikumā. Armands ir auto elektriķis, bet Raivo ekonomists. Pētera dēls ir lauksaimnieks ar lielu pieredzi. Saimniecībā katram ir savi pienākumi. To sadalījums netika pieņemts kādā kopsapulcē vai vectēva norādīts. Balstoties uz katra interesēm, izdošanos un prasmēm, darbi paši atrada darītāju. Pēteris ir atbildīgs par saimniecības darbu plānošanu, mazdēli gatavo lopbarību, baro govis un atbild par tīrību kūtī un pastaigu laukumā. Pētera dēls Guntis ir atbildīgs par lopu labturību un veselību, bet slaukšanas un atražošanas plānošana ir saimnieces Līvijas pārziņā. Vecmammu ģimenē sauc par “labo mājas gariņu”. Saimniecībā ir arī algoti darbinieki, kas galvenokārt nodarbināti pie slaukšanas.

Saimniekošana balstīta uz zināšanām

Jau sen saimniekošana laukos vairs nav tikai dzīvesveids, bet arī bizness. Inovācijas un prasības uzliek par pienākumu mācīties. Arī Pēteris, daloties nākotnes plānos par saimniecības attīstību, atzīst, ka viņš ļoti paļaujas uz mazdēlu zināšanām un pieeju modernākai saimniekošanai. Uzņēmuma veiksme pamatā balstīta uz uzticēšanos. Atbildot uz jautājumu, cik liela loma biznesā ir izglītībai, puišiem domas dalās. Armands uzskata, ka profesija ir nepieciešama un teorētiskās zināšanas vienmēr jāapvieno ar praksi. Arī pieredzei, kas uzkrāta gadiem, darbojoties saimniecībā konkrētajā jomā, ir liela nozīme. Savukārt, Raivo, kuram ir augstākā izglītība, uzskata, ka viss ir atkarīgs no paša. Mūsdienās daudz informācijas var atrast internetā. Jāizmanto iespējas piedalīties semināros, kursos, pieredzes apmaiņas tikšanās. Tomēr skolā var iepazīt teorētiskās zināšanas, kas ir pamats praktiskajām, uzzināt inovācijas un metodikas, par kurām ne vienmēr runā saimnieki. Tomēr Raimonds papildina, ka, viņaprāt, galvenais lauksaimnieka darbā ir praktiskās iemaņas. Diskusijā jaunieši nonāk pie secinājuma, ka lauksaimniecības izglītības sistēmā nepieciešams straujāk ieviest inovāciju pielietošanu, lai var konkurēt tirgū. Digitālie risinājumi, precīzās tehnoloģijas un citas sistēmas tik strauji ienāk lauksaimnieku ikdienā, ka brīžiem grūti izsekot līdzi. Arī šobrīd “Iesalnieki” ir nopietnu lēmumu priekšā par nākotnes attīstību. Skaidrs, lai paplašinātos, nepieciešamas investīcijas. Tām jābūt balstītām uz priekšizpēti un pamatīgu biznesa plānu. Šajā ziņā ģimenē valda komandas gars, kur katrs izsaka savu viedokli un nākotnes redzējumu, kas  balstīts uz pieredzi, zināšanām un iespējām. Ar saimniecības nākotnes plāniem saime pašlaik nav gatava dalīties plašākai sabiedrībai, bet redzējums ir, un viss notiks. Šobrīd strādā pie saimniekošanas modeļa korekcijām.

Jaunieši darbu saimniecībā apvieno ar brīvo laiku

Klausoties sarunā, cik daudz jaunieši strādā saimniecībā, rodas jautājums, vai viņiem ir brīvais laiks? Kad skriet uz ballītēm, kad atpūsties ar draugiem? Puiši, viltīgi smaidot, noteic: “Viss notiek!” Diena sākas 3.40, Raivo piebilst, ka viņš ceļas visvēlāk 3.55, jo 4.00 jāslauc gotiņas. Lopbarības sagatavošanas laiks ir visnoslogotākais. Pat tad puiši atrod iespēju viens otram iedot brīvu laiku. Raivo kopā ar draudzeni nesen pārvākušies no Jelgavas uz dzīvi Briežuciema pagastā. Smejot viņš stāsta, cik ironiski dzīvē sanācis, viņu vecāki kādreiz esot pārvākušies no Latgales uz Zemgali. Tur izauguši bērni, kuri tagad atgriežas dzīvot atpakaļ uz Latgali, veidot ģimeni un strādāt. Viņi remontē māju un šeit ir laimīgi. Jautāts, vai Raivo nenožēlo savu lēmumu pārvākties uz laukiem, jo izaudzis pilsētā, viņš nedomājot noteic: “Nenožēloju. Es lepojos, ka esmu latgalietis”. Arī Armands un Raimonds nesūdzas. Viņi ikdienā strādā darbu, saņemot ne vien gandarījumu, bet arī atalgojumu. Un katrs no viņiem ar lepnumu teic: “Vislielākais ieguvums ir darbs, kas patīk, un tas, ka esmu pats sev saimnieks.” Saimniecībā lietas un pienākumi pakārtoti tā, ka katrs jūtas atbildīgs un tai pašā laikā neatkarīgs no citiem. Tas, kā teic mazdēli, ir vectēva nopelns. Atceroties dažādus bērnības piedzīvojumus “Iesalniekos”, puiši atzīst, ka vectēvs vienmēr atļāva pašiem pieņemt lēmumu, mēģināt darīt un nebaidīties kļūdīties.

Piena lopkopību ne uz ko nemainītu

Vairāku desmitu gadu garumā, strādājot piena lopkopības nozarē, ir piedzīvoti gan kāpumi, gan kritumi. Nedz piena krīze, nedz sausais gads nav mazinājis vēlmi strādāt un attīstīties. Saimniecība ir augstu novērtēta un apbalvota gan Latgales, gan Balvu novada mērogā. 2018. gadā z/s  ”Iesalnieki” saņēma Balvu novada gada balvu nominācijā “Gada lauksaimnieks”. Saimniecībā ir realizēti vairāki LAD projekti, piesaistot finansējumu iekārtu un tehnikas modernizēšanā. Arī mazdēli ienesuši pārmaiņas saimniecības nākotnes redzējumā. Tiek vairāk domāts par efektivitātes paaugstināšanu, iespējams, darbības diversificēšanu un padziļinātu ienesīguma analīzi. Nākotnes plānu ir daudz. Atliek vien atrast pareizos rīkus. Arī bioloģiskā ražošana piena lopkopībā ir piemērota. Paši saražo lopbarību un mēslojumu, atliek vien ievērot “dabas likumus” – sēt, strādāt augsni, novākt pareizajā mēnesī un ievērot augu seku. Ir, protams, daudzi faktori, kurus nevar ietekmēt viena pati saimniecība, piemēram, iepirkuma cenas.

Saimnieku atziņas

Atzinības, pateicības un citi apbalvojumi ir patīkami, tas sniedz novērtējuma sajūtu, tomēr, atzīst Pēteris, saimniecība ir viņa mūža lolojums, vieta, kur viņš ir laimīgs un vislielākā balva ir bērni, mazbērni – ģimene. Redzot, ar kādu aizrautību mazdēli strādā saimniecībā, pavada tajā arī savas brīvdienas, saimnieks jūtas gandarīts, ka visu ir darījuši pareizi.

Armands uzskata, ka lauksaimnieka darbs nav grūts, ja vien to pareizi izplāno un nebaidās mēģināt jaunas lietas un metodes attīstībai. Raimonds papildina, ka darbs ir jāmīl, jāstrādā ar atdevi, un kā veiksmes atslēga saimniekošanā ir ģimenes spēks – cilvēki, ar kuriem vienmēr var aprunāties, kuri nepievils.

Raivo dalās ar savu pieredzi, strādājot algotu darbu Rīgā. Katram darbam ir sava garoza. Daudzi uzskata piena lopkopību par vienu no grūtākajām lauksaimniecības nozarēm. Tomēr viņš tam nepiekrīt. Tie ir stabili un regulāri ienākumi. Tā ir nozare, kuru ir grūti un ilgi jāattīsta, likvidēt var ātri. “Iesalniekos” ir ieguldīts pamatīgs darbs, daudzi gadi, lai izveidotu augstražīgu ganāmpulku. Nākamās paaudzes uzdevums ir to saglabāt un attīstīt.

Stiprās ģimenēs ir spēks. Pēctecība un paaudžu nomaiņa lauku saimniecībās ir augstu vērtējama prasme vadīt, organizēt un motivēt. Tās pamatā ir vērtības un cieņa. “Iesalnieku” saimnieka atslēga paaudžu nomaiņai ir uzticēšanās jaunajiem, iedrošināšana mēģināt un nebaidīties kļūdīties. Lai viss izdodas!

Liene Ivanova,
LLKC Balvu biroja uzņēmējdarbības konsultante/ekonomiste