Biznesa ideja – pamats startam uzņēmējdarbībā

LLKC Preiļu konsultāciju birojā septembra beigās noslēdzās piecu dienu mācības jauniešiem aktivitātē “Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai”. Deviņi apņēmīgākie jaunieši saņēma sertifikātus par mācību programmas apgūšanu. Preiļos programma tiek īstenota ceturto gadu, iesaistot jauniešus no 18 līdz 40 gadiem.

Pirmajā tikšanās reizē, informatīvajā dienā, jaunieši tika informēti par mācību programmu, uzdevumiem un sasniedzamajiem mērķiem.  Iepriekšējo gadu dalībnieki Rūdolfs Liepnieks un Māris Balodis dalījās savā pozitīvajā pieredzē. Savukārt uzņēmēja Inga Salmiņa pastāstīja par savu uzņēmējdarbību – stikla kausēšanas darbnīcas izveidi.  Stikla kausēšanas darbnīca ir vieta, kur iespējams ne tikai iegādāties stikla izstrādājumus, bet arī radoši izpausties. Uz informatīvo dienu bija ieradušies 19 jaunieši.

Mācību process sākās ar idejas definēšanu, izvērtēšanu un idejas salīdzināšanu ar biznesa ideju. Pirmās divas mācību dienas tika veltītas biznesa ideju meklēšanai, to izvērtēšanai un analīzei. Katra dalībnieka ideja tika uzklausīta, aizstāvēta, kritizēta un papildināta. Jauniešiem notika ne tikai teorētiskās mācības, bet tika doti arī praktiski uzdevumi ideju attīstībā. Tika sniegts arī ieskats menedžmenta un mārketinga jomās. Lektore Marika Rudzīte-Griķe jauniešus mudināja uzdrīkstēties un uzsākt savu biznesu, pie mazākajām neveiksmēm neapstāties un nenolaist galvu, bet gan mēģināt vēlreiz, jo pat veiksmīgākie un pasaulē atzītākie uzņēmēji saskaras ar neveiksmēm.

Mācību laikā jaunieši tika informēti par uzņēmējdarbības pamatiem, jo viens no svarīgākajiem lēmumiem ir pareizas uzņēmējdarbības formas izvēle, kas ietekmē uzņēmuma darbības specifiku. Tāpat tika stāstīts par grāmatvedības pamatiem un nodokļu politiku, uzsverot to, ka grāmatvedība nav tas, no kā vajadzētu baidīties, un varbūt tāpēc pat neuzsākt savu biznesu. Uzsākot uzņēmējdarbību, ne tikai jāiepazīstas un jāizpilda milzum daudz nosacījumu, bet ir iespēja saņemt atbalstu sava biznesa uzsākšanai. Mācību laikā jauniešiem tika stāstīts par piedāvāto “Altum” programmu nosacījumiem. Nozīmīgs laiks tika veltīts biznesa plāna finanšu plānošanai un esošo un nepieciešamo resursu analīzei. Plānojot finanšu sadaļu, svarīgi apzināties visas izmaksu pozīcijas. Detalizēta izmaksu pozīciju analīze parādīs idejas ienesīgumu un dzīvotspēju.

Lai veicinātu jauniešu ideju attīstību, tika organizēts pieredzes apmaiņas brauciens uz Lubānas pusi. Dienas pirmajā pusē devāmies uz “Obelisk Farm” pie Andra Višnevska. Lai attīstu sen loloto ideju, Andris ar ģimeni pārcēlies uz laukiem un sācis nodarboties ar kaņepju audzēšanu. Viņš 2016. gadā piedalījies jauniešu mācībās „Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai”, uzrakstīja biznesa plānu, iekopa lauku sētu un sācis pievērsties kaņepēm.  Savā lauku sētā iekārtojis darbnīcu un nelielu veikalu, kur var iegādāties no kaņepēm ražotus produktus. Darbnīcā ir iespējams redzēt, kā no kaņepes šķiedrām tiek gatavots papīrs.  Lai arī veikals ir mazs, tajā ir iespējams iegādāties kaņepju lapu tēju, kaņepju sviestu un ziepes. Šogad kaņepes tika iesētas 0,5 ha platībā. Andris ir iegādājies Finola šķirnes kaņepju sēklas, kurām ir raksturīga liela ziedkopa, un tās ir paredzētas sēklas ieguvei. Vidēji no viena hektāra var iegūt no 1–1,5 t kaņepju sēklas. Andrim tehnikas nav, tāpēc kaņepju sēšanai un novākšanai tiek izmantots roku darbs.  Andris ir pārliecināts, ka, audzējot kaņepes, cilvēks var izdzīvot. No kaņepēm var iegūt ap 50 tūkstošu dažādu lietu un produktu. Kaņepju sēklas plaši izmanto pārtikā, savukārt kaņepju šķiedras var izmantot kā būvniecības materiālu, kas nodrošina māju siltināšanu un skaņas izolāciju. Kā vienu no potenciālām biznesa idejām Andris min kaņepju briketes un kaņepju eļļu.

Tālāk devāmies uz Lubānas amatnieku centru, kur mūs sagaidīja Katrīna Valaine. Lubānas amatnieku centrs ir izveidots 2012. gadā, un šobrīd to pārstāv 46 amatnieki. Amatnieku centrā bieži notiek dažādi kursi un meistardarbnīcas. Katrīna nodarbojas ar pirts zāļu paklāju aušanu. Viņa stāsta, ka smagākais un ilgākais darbs ir zāļu lasīšana, jo, staigājot pa mežiem un pļavām, ātri var nogurt. Tomēr viņai ir savi palīgi, kuri piedalās zāļu lasīšanā, tad šis process ir daudz vieglāks. Un nemaz tā nav, ka var visas zāles iet un plēst, Katrīna ievāc daudz informācijas par attiecīgo zāļu īpašībām. Paklājā tiek ieaustas pļavu zāles ar dziednieciskām īpašībām.  Paklājs tiek austs 60 cm platumā un vidēji 1 m garumā. Pēc tam paklājs tiek izžāvēts un fasēts pārdošanai. Vasarā Katrīnas pirts zāļu paklājus var iegādāties vietējos tirdziņos – Valmierā, Cēsīs, Talsos. Tāpat tie ir pieejami Lubānas Amatnieku centrā.

Tālāk devāmies uz māju pusi, piestājot pie Oskara Žvagina, kurš nodarbojas ar vīnu ražošanu.  Oskars stāsta, ka viņam nav ne pārtikas tehnologa izglītības, un viņš nav mācījies skolā par vīndari, bet gan vairākus gadus strādājis banku sektorā. Vīna ražošanas pirmsākumi uzņēmumā aizsākās 2009. gadā, kad bija ļoti lielas ogu ražas un tās nebija kur likt. Internetā tika atrastas dažādas vīnu receptes un tika mēģināts gatavot vīnu. Sākumā tas bija vairāk hobija līmenī, tas tika dots degustēt draugiem un radiem, bet, kad tika saņemtas uzslavas, sāka domāt nopietnāk. Oskars 2012. gadā sāka studēt vīna akadēmijā. Uzņēmums gatavoto ābolu, rabarberu, cidoniju un upeņu vīnu.  Tiek eksperimentēts arī ar ērkšķogu vīna gatavošanu. Vīns tiek gatavots gan no sava dārza ogām, gan iepērkot ogas no apkārtējām saimniecībām. Uzņēmums gatavo sausos vīnus.  Kāda ir motivācija? Oskars atbild, pozitīvās atsauksmes par gala produktu. Tāpat tas ir produkts, kuru var izgaršot. Tas ir process un hobijs, ko patīk darīt. 2016. gadā uzņēmums realizēja 1000 pudeles vīna. Vīnu var iegādāties uzņēmumā uz vietas, kā arī izstādēs un vietējos tirdziņos. Jau divus gadus pēc kārtas uzņēmums piedalās izstādē “Riga Food”. 

Braucienu noslēdzām, piestājot pie Jāņa Solzemnieka, kurš nodarbojas ar mājas un eksotisko putnu audzēšanu. Saimniecībā tiek audzētas dažādu šķirņu vistas, pīles, zosis, fazāni, paipalas, strausi, emu un citi dzīvnieki. Strausus saimniecība iegādājās pirms diviem gadiem sev sirdspriekam. Tomēr, kā jau laukos, Jānis stāsta, ka ziņas par strausu iegādi izplatījās ātri un sāka braukt kaimiņi un draugi tos apskatīt. Saimniecība nemaz nedomāja nodarboties ar tūrismu, bet, saprotot, ka cilvēkiem interesē un viņi grib apskatīt strausus, jau divus gadus saimniecība uzņem arī tūristus, piedāvājot ne tikai saimniecības putnu un dzīvnieku apskati, bet arī telts vietu iznomāšanu.

Jaunieši atzina, ka brauciens deva motivāciju, iedvesmu darīt un nepadoties. Jauni un entuziasma bagāti Latvijas uzņēmēji ir jauniešu iedvesmas avots. Jāatceras, ka nākotni mēs veidojam paši ar savu uzņēmību un darbiem.

Pēc piecu dienu mācībām jaunieši prezentēja savas biznesa idejas. Jāatzīst, ka jauniešiem ir visnotaļ atraktīvas un nopietnas idejas, sākot ar emaljēto metāla krūzīšu apdruku, metāla mākslas priekšmetu izgatavošanu, attīstošu un radošu rotaļlietu ražošanu, koka krēslu izgatavošanu, ķirbju audzēšanu, mājas saldējuma ražošanu un līdz pat pirts un motocikla īres pakalpojumiem.

Lai jauno uzņēmēju biznesa idejas īstenotos un attīstītos, sadarbība ar konsultāciju biroju turpināsies, tiekoties individuālās konsultācijās.

Jolanta Augšpūle,

LLKC Preiļu konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante