Dzimtene ir tas, ko es saprotu un kas saprot mani

Līdzsvars starp efektīvu un videi draudzīgu lauksaimniecisko ražošanu. Kā to noteikt vai aprēķināt? Būt ražotājam, izprotot savas darbības ietekmi uz vidi un apzinoties sekas nākotnē. Kā nodrošināt ražošanā izmantojamo dabas resursu ilgtspēju, optimāli tos lietojot, tajā pašā laikā gūt pēc iespējas lielāku ekonomisko labumu. Šādi jautājumi nodarbina daudzus zemniekus. Atbildes uz tiem, Bauskas, Vecumnieku, Iecavas un Rundāles puses 20 lauksaimnieki meklēja, piedaloties profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākuma ietvaros rīkotās mācībās “Lauksaimnieciskās ražošanas ietekme uz vidi” (LAD līguma Nr. LAD030816/V35).

Mācības rīkoja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra  Bauskas konsultāciju birojs laikā no 12. līdz 21. martam. Marta vidus pasākumam izraudzīts, lai mācībās gūtās zināšanas un idejas, sākoties jaunam darba cēlienam, zemnieki varētu īstenot katrs savā saimniecībā. Mācību ietvaros trīs dienas tika aizvadītas Austrijas laukos un ražotnēs, savukārt pēdējā mācību dienā Bauskas novada domes telpās lauksaimnieki pievērsās šobrīd aktuālajiem kultūraugu mēslošanas jautājumiem ilgtspējīgas saimniekošanas kontekstā. Noslēgumā tika izvērtēta galveno kultūraugu vieta sējumu struktūrā un apzināta saimniekošanas ietekme uz vidi dažādos aspektos un lauksaimnieciskās ražošanas veidos.

Lielu kultūraugu dažādību un to audzēšanas, kā arī pārstrādes un realizācijas paņēmienus vērojām mācību dienās Štīrijas zemē Austrijā.  “Dzimtene ir tas, ko es saprotu un kas saprot mani”. Šo vārdu autors ir kooperatīva “Štīrijas kvieši” vadītājs un Feringas vicemērs Francs Farteks (Franz Fartek). Vārdi spilgti iespiedās atmiņā, jo katrā saimniecībā, ko apmeklējām, guvām pārliecību, ka visas darbības pamatā ir iedziļināšanās, sapratne un apziņa par to, kā šodienas rīcība veido nākotni. Stāsts ir ne tikai par to, ko lauksaimnieks dara savā saimniecībā, bet arī par lauku uzņēmēju sadarbību. Dzimtene, ko es saprotu un kas saprot mani, ir gan zeme, ko strādāju, gan sabiedrība, kurā augu.

Štīrijas zeme – reģions, ko iepazinām mācību ietvaros, ir attīstīts lauksaimniecības apvidus, kur lielākoties saimnieko mazās ģimeņu saimniecības ar pārdesmit hektāriem. Līdzīgi kā Bauskas, Vecumnieku, Iecavas un Rundāles novados, arī Štīrijas zemes mazās saimniecības nav šauri specializējušās vienā nozarē. Katrā saimniecībā atkarībā no lokālajiem vides apstākļiem tiek audzēti vai nu augļu koki, ogulāji un dārzeņi, vai arī graudaugi un dārzeņi. Līdzenākās platībās un zemēs ar augstāku māla saturu tiek audzēti graudaugi un kukurūza, savukārt nogāzēs ir ierīkoti augļu koku un ogulāju stādījumi, taču dārzeņi un pākšaugi tiek audzēti gandrīz katrā saimniecībā.  Šajā reģionā attīstīta ir arī cūkkopība, jo tepat vietējā apvidū, tiek audzēti graudaugi un kukurūza, līdz ar to ir pieejama izejviela lopbarībai. Līdztekus tam kāds sivēns pašpatēriņam tiek nobarots gandrīz katrā Štīrijas zemes saimniecībā. 

Augsnes īpašību izpēte, auglības uzturēšana, augu maiņas plānošana un savlaicīga augsnes apstrādes veikšana, kā noskaidrojām praktisko nodarbību laikā, ir galvenie stūrakmeņi Štīrijas zemkopībā. Nogāzēs ierīkotie ilggadīgie stādījumi – plūškoki, aronijas, upenes, jāņogas, avenes un Damaskas rozes – tiek regulāri atjaunoti. Līdztekus tam par lielu vērtību tiek uzstatīti un apsaimniekoti vecie ābeļdārzi. Tajos, tāpat kā pie mums, ir vecās ābeļu šķirnes, kas potētas uz liela auguma potcelmiem, kas mūsdienās vairs netiek ražoti. Tāpēc raža, kas iegūta no šīm ābelēm, tiek uzskatīta par vērtīgu. No tiem ražo sulu un vīnus. Vienā ražotāju grupā apvienojušies septiņi veco ābeļdārzu īpašnieki, kas pašu ražotos vīnus realizē ar vienu nosaukuma “Caldera”. Vienīgā atšķirība uz etiķetes ir ražotāja uzvārds. Blakus vecajiem ābeļdārziem šo saimniecību īpašnieki ierīko jaunus stādījumus, kuros aug pundurābeles un dažādu ogu krūmi. Papildus tam saimniecībās tiek turēti arī mājlopi. No tiem iegūtā un mājās pārstrādātā piena un gaļas produkcija tiek lietota pašpatēriņam un realizēta tiešajā tirdzniecībā.

Turklāt katram Štīrijas zemes uzņēmējam ir iespēja savu produkciju marķēt ar vienotu preču zīmi “Vulkanland”.  Gada garumā atsauksmes par vietējo ražotāju produkciju tiek apkopotas, un “Vulkanland” katalogā tiek iekļauti labākie Štīrijas zemes uzņēmēji.

Pašu audzētās produkcijas pārstrāde te tiek veikta teju katrā laku sētā. Mārrutku audzētāja saimniecībā sīvās saknes tiek rīvētas, papildinātas ar eļļu, citronskābi un citām izejvielām, un fasētas burciņās. Tās saknes, kas nenonāk līdz rīvei, pirms tam nomazgātas un nožāvētas, katra atsevišķi tiek ievalcētas vakuuma iepakojumā ar apdruku, kurā izlasāms ražotāja nosaukums un rekvizīti. Taču mārrutki nav šī zemnieka pamatkultūra. Lielākās platībās te tiek audzēti graudaugi un kukurūza. Iekultā kukurūzas raža tiek realizēta arī cūkkopjiem, savukārt no cūku fermas iegādātie kūtsmēsli ar nepieciešamajiem organiskajiem augu barības elementiem nodrošina gan zemnieka laukos audzētos mārrutkus, gan kukurūzu un kviešus.

Neparasts mēslošanas līdzeklis tiek izmatots ķirbjaudzētāja saimniecībā, kur tiek audzēts arī Damaskas roze, aronijas un kāršu pupas. Papildus tam saimniecība ir specializējusies arī biškopībā. Šajā saimniecībā no iegūtās ķirbju ražas tiek paņemtas tikai sēklas. Viss ķirbja mīkstums tiek sasmalcināts un atstāts uz lauka mēslojumam. Savukārt iegūtā kailsēklu ķirbju sēklu raža tiek pārstrādāta eļļā. Šīs saimniecības īpašniece mūs pārsteidza arī ar plašo pārstrādes produkcijas klāstu. Te tiek kaltētas rožu ziedlapiņas un aroniju ogas. Tiek ražots aromatizēts sāls, cukurs un eļļa, izgatavoti sīrupi un ledenes u. c. Par izejvielām tiek izmantota saimniecībā audzētā produkcija – eļļa, kaltētas ziedlapiņas, ogas, medus, propoliss u. c. Vienīgi no kāršu pupām iegūtā raža saimniecībā netiek pārstrādāta, bet realizēta kā primārās lauksaimniecības produkts. Savukārt augsnē saistītais slāpeklis ir vērtīgs barības elements kultūraugam, kura priekšaugs bijušas kāršu pupas.

Lielā kultūraugu dažādība Štīrijas zemes saimniecībās nodrošina optimālu augu maiņu, pasargā no postošas kaitēkļu savairošanās, kas ir drauds monokultūru audzētājiem, un ļauj sabalansēt augu barības elementus augsnē.

Mācību laikā guvām izpratni par to, cik svarīgi ir nodrošināt visu resursu – bioloģisko, tehnoloģisko un darbaspēka – efektīvu izmantošanu ražošanā. Pārliecinājāmies praksē, kā izpratne par ražošanas ietekmi uz vidi var nodrošināt sekmīgu un ilgtspējīgu saimniekošanu. Savukārt sadarbība un kopdarbība ražotāju starpā ir absolūti nepieciešama mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai laukos.

Dace Griķe,

LLKC Bauskas konsultāciju birojs